Briti atsakās papildus finansēt ES budžetu
Brisele Lielbritānijai ir pieprasījusi šogad Eiropas Savienības (ES) budžetā iemaksāt papildus 2,1 miljardu eiro, bet premjerministrs Deivids Kamerons ir atteicies to darīt. Tanī pašā laikā Lielbritānijas valdošajai partijai nav izdevies iegūt koalīcijas partneru atbalstu, lai varētu virzīt tālāk likumprojektu par referendumu, kurā briti balsotu par valsts palikšanu ES sastāvā.
ES budžetā iemaksājamo naudas līdzekļu apjomu Eiropas Komisija aprēķina, izvērtējot dalībvalstu šā gada ekonomikas lielumu. Tā kā Lielbritānijas izaugsme ir bijusi lielāka, nekā iepriekš prognozēts, Brisele uzskata, ka tai ir vairāk jāpiedalās arī ES budžeta pildīšanā. Lielbritānija nav vienīgā, kam šomēnes piestādīts papildu rēķins – līdzīgā situācijā ir arī Nīderlande (jāmaksā vēl 642 miljoni eiro),Itālija (340 miljoni eiro) un citas valstis. (Savukārt Francijai un Vācijai ir sarēķinātas vislielākās no ES budžeta atpakaļ maksājamās summas – attiecīgi 1 miljards un 780 miljoni eiro.) Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, lai gan atzinis, ka prasība pēc papildu maksājuma ir nepatīkams pārsteigums, solījis, ka Nīderlande prasīto maksās, «ja vien fakti un aprēķini ir pareizi».
D. Kamerons turpretim ir ieņēmis kareivīgu pozīciju un norādījis, ka valsts faktiski tiek sodīta par tās ekonomikas panākumiem. Šonedēļ parlamenta debašu laikā D. Kamerons uzsvēra: «Mēs šādu summu nemaksāsim.» Viņš ir solījis izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai maksājuma prasību apstrīdētu – tai skaitā izpētot Briseles izmantoto statistiku par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli, aprēķinu metodoloģiju un izvērtējot dažādas detaļas. Viņš arī brīdinājis, ka šāda situācija mazina Lielbritānijas vēlmi palikt ES sastāvā.
Premjerministra partijas biedrs Kenets Klārks gan atzīmējis, ka D. Kameronam par šādu Eiropas prasību būtu vajadzējis zināt vismaz piecus mēnešus iepriekš. «Jautājums, par kuru bija zināms ikvienam Ārlietu ministrijā un Finanšu ministrijā, ir pārsteidzis premjerministru nesagatavotu,» sacīja politiķis.
Pandoras lāde
Eiropas budžeta komisārs Jaceks Dominiks ir izteicies, ka Lielbritānijai būs visai sarežģīti šo Eiropas prasību apstrīdēt, jo ikvienas izmaiņas ES budžeta pildīšanas kārtībā ir saistītas ar izmaiņām ES likumos, un, lai to panāktu, būs nepieciešams ES dalībvalstu vairākuma atbalsts. «Nekad iepriekš nav bijusi situācija, ka šo noteikumu piemērošanā ir veiktas izmaiņas tāpēc, ka viena no dalībvalstīm tos ir apstrīdējusi,» šonedēļ sacīja komisārs.
J. Dominiks ir atgādinājis, ka maksājuma termiņš ir 1. decembris, un, ja Lielbritānija savas prasības nenokārtos laikā, tai tiks piemērota soda nauda. Tāpat viņš brīdinājis, ka, pārskatot Lielbritānijas maksājumus, radīsies iemesls pārskatīt arī Lielbritānijas iemaksu atlaidi, ko 1984. gadā izcīnīja toreizējā Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere. Toreiz Lielbritānijas valdības galvenais šādas prasības arguments bija tāds, ka toreiz 70 procenti no ES (toreiz – Eiropas Kopienas) budžeta tika tērēti lauksaimniecības subsīdijām, taču, tā kā Lielbritānijas lauksaimniecības sektors proporcionāli ir salīdzinoši neliels, lielajiem maksājumiem nav pamata. Turklāt toreiz, kad Eiropas Kopienā ietilpa tikai desmit valstis, Lielbritānija bija starp nabadzīgākajām, norāda BBC.
Lielbritānijas maksājumu atlaide ir divas trešdaļas no apjoma, kurā valsts maksājumi ES budžetā pārsniedz ES naudas līdzekļus, kas atgriežas atpakaļ Lielbritānijā. Patlaban atlaide ir 3,8 miljardi eiro gadā. Norādot uz Lielbritānijai piemēroto atlaidi, J. Dominiks ir brīdinājis, ka, sākot pārskatīt maksājumu kārtību, «tiktu atvērta Pandoras lāde».
Cer uz referendumu
Lielbritānijā tradicionāli ir visai augsts eiroskepticisma līmenis, un aktuāls ir jautājums par iespējamu referendumu, kurā pilsoņiem būtu jāatbild, vai viņi atbalsta Lielbritānijas turpmāku palikšanu ES sastāvā. D. Kamerons ir iecerējis šādu referendumu rīkot 2017. gadā. Vienlaikus viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka pirms šāda referenduma vēlas pārskatīt noteikumus par Lielbritānijas dalību ES, kas varētu ļaut iegūt vairāk argumentu par palikšanu. Taču, kā norāda Daily Telegraph, izskanot ziņām par Briseles maksājumu prasībām, D. Kamerons pirmo reizi ir izteicis bažas par to, vai šāda attiecību pārskatīšana ir iespējama. «Tiem no mums, kas aizstāv viedokli, ka ES ir spējīga uz reformām, šis nav labs pavērsiens,» sacīja D. Kamerons.
Tanī pašā laikā šāda referenduma rīkošanas iespēja Lielbritānijas iekšējo politisko nesaprašanos dēļ ir kļuvusi mazliet mazāk paredzama. D. Kamerons ir solījis, ka referendums tiks rīkots, ja viņa vadītā Konservatīvā partija uzvarēs nākamajās parlamenta vēlēšanās, taču kā papildu līdzekli šī mērķa sasniegšanai viņa partija bija izstrādājusi likumprojektu par šāda referenduma rīkošanu. Tas nozīmētu, ka balsojums notiks neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās. Šomēnes parlamenta apakšpalātā šim likumprojektam tika izteikts nedalīts atbalsts, taču tā virzīšanu tālāk pēc tam nobloķēja Konservatīvās partijas koalīcijas partneri liberāldemokrāti, jo viņi nepiekrīt nosacījumiem, kādi izvirzīti turpmākajā darbā ar likumprojektu, kā arī ir pieprasījuši, taču nav sagaidījuši koalīcijas partneru pretimnākšanu sev svarīgos likumu jautājumos.
Likumprojekta autors deputāts Bobs Nīls ir paziņojis, ka «liberāldemokrāti ir iznīcinājuši mūsu cerības vēl pirms vēlēšanām pieņemt likumu par referendumu». Viņš uzskata, ka koalīcijas partneriem nav pieticis dūšas pret to balsot parlamentā, bet tā vietā viņi izmantojuši «Vestminsteres trikus» (Vestminsterē atrodas Lielbritānijas parlamenta un valdības ēkas). Šogad parlamenta apakšpalātas deputāti vienreiz jau līdzīgu priekšlikumu atbalstīja, taču toreiz tā turpmāku virzību pārtrauca augšpalāta, kas savu akceptu nedeva likumprojekta izskatīšanai atvēlētajā termiņā.
Imigrācijas jautājums
Viens no centrālajiem jautājumiem, kuru Lielbritānija attiecībās ar ES vēlas pārskatīt, ir imigrācija. D. Kamerons ir izteicis vēlmi ieviest no ES valstīm iebraucošā mazkvalificētā darbaspēka kvotas, tādējādi būtiski samazinot šāda veida iebraucēju skaitu. Ir gan maz ticams, ka šādas izmaiņas Lielbritānijai būtu iespējams panākt, jo iedzīvotāju brīva pārvietošanās ir viens no ES pamata principiem. Uz šādu Lielbritānijas vēlmes pretrunu ir norādījusi arī ES ietekmīgākās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele. Arī Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Nikolass Boulzs ir atzinis, ka «mums nekad nebūs pilnīgas kontroles pār ES migrāciju», lai gan pēcāk skaidrojis, ka D. Kamerons rīkojas pareizi, cenšoties šo kontroli palielināt.
Zīmīgi, ka šonedēļ publiskotajā Lielbritānijas parlamenta ziņojumā norādīts, ka valsts robežu kontroles un imigrācijas jomā «valda juceklis»: valdība nespēj ne izsekot līdzi iebraucēju plūsmai, ne arī pārliecināties, ka tās personas, kam atteikta atļauja valstī uzturēties, to patiesi ir pametušas. Tāpat imigrācijas institūcijās ir uzkrājušies desmitiem tūkstošu patvēruma meklētāju pieteikumu, kas nav apstrādāti, un atbildi gaidošo pieteikumu skaits pieaug. Šajā gadījumā runa gan ir par iebraucējiem no valstīm, kas ir ārpus ES.