Putins sola turpināt norobežošanos

 
©Scanpix

Uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien izteica piedāvājumus ekonomiskās situācijas uzlabošanā, kritizēja rietumvalstis par to «cinismu» pret Krieviju un aicināja valsti paļauties uz saviem iekšējiem resursiem.

Ikgadējās uzrunas sagatavošanā V. Putins cieši līdzdarbojas pats, līdz ar to runa atspoguļo prezidenta uzskatus par aktuālo situāciju un prioritātēm, norāda BBC. Galvenās tēmas, kurām V. Putins šogad pieskārās, bija norises Ukrainā un Krievijas attiecības ar rietumvalstīm, kā arī valsts ekonomiskā situācija.

Rietumvalstu sankcijas, kā arī naftas cenas pazemināšanās pasaules tirgos ir iedragājušas Krievijas ekonomiku – to dēļ Krievijas zaudējumi gada griezumā ir lēšami 140 miljardu dolāru apmērā. Tanī pašā laikā inflācija ir augsta, un līdz nākamā gada sākumam tā varētu pieaugt līdz desmit procentiem.

V. Putins uzrunā piedāvāja vairākas idejas ekonomikas stabilizēšanai. Viena no tām ir no Krievijas aizplūdušā kapitāla pilnīga amnestija – citiem vārdiem, ieņēmumu dienests un citas varas iestādes nekādus jautājumus kapitāla īpašniekiem neuzdos. Politisku un ekonomisku faktoru dēļ daudzi investori un citi kapitāla turētāji no Krievijas ir vairījušies. Šogad vien no Krievijas varētu būt aizplūduši līdzekļi 100 miljardu dolāru vērtībā. V. Putins ir arī piedāvājis uz četriem gadiem iesaldēt nodokļu likmes, tādējādi garantējot to nepalielināšanu, kā arī atvieglot ar uzņēmējdarbību saistīto birokrātisko slogu.

«Ikvienam, kas to vēlas, ir jābūt tiesībām atgriezties Krievijā. Mūsu ekonomikā ir jāpāršķir ofšoru lappuse – domāju, ka pēc Kipras notikumiem mūsu uzņēmēji saprot, ka viņu intereses ārzemēs pienācīgi ņemtas vērā netiek un ka labākā garantija ir Krievijas likumi,» sacīja V. Putins. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem daudzi Krievijas bagātnieki savu kapitālu ir turējuši tieši Kiprā, taču pēc pērn tur piedzīvotajām banku problēmām daudzi no ieguldītājiem cieta prāvus zaudējumus.

V. Putins savā uzrunā aizstāvēja šogad notikušo Krimas aneksiju un uzsvēra, ka Krimas iedzīvotāji ir «mūsu tauta». Prezidents kā attaisnojumu agresijai uzsvēra arī Krievijas un Krimas senās kultūrvēsturiskās saites. Viņš solīja, ka mēģinājumi izraidīt Krieviju no Krimas beigsies tāpat kā nacistu mēģinājumi iekarot Krieviju 2. pasaules kara laikā. «Cilvēci nīstošais Hitlers gribēja iznīcināt Krieviju un atspiest mūs aiz Urāliem. Ikvienam derētu atcerēties, kā tas beidzās,» sacīja Krievijas prezidents. «Nākamgad mēs atzīmēsim Lielā tēvijas kara uzvaras 70. gadadienu. Mūsu armija uzvarēja ienaidnieku un atbrīvoja Eiropu.»

Krievijas prezidents nosodīja rietumvalstu «tīro cinismu», ko tās izrādījušas saistībā ar pašreizējo konfliktu Ukrainā, un uzsvēra: pat ja Krievija nebūtu pārņēmusi Krimu, rietumvalstis būtu atradušas citu ieganstu, lai censtos ierobežot Krievijas ietekmes pieaugumu: «Katru reizi, kad Rietumi uzskata, ka Krievija kļūst pārāk spēcīga, tie izmanto savus instrumentus. Taču ir bezjēdzīgi runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām.» Pēc V. Putina vārdiem, Rietumi provocē uz dārgi izmaksājošu bruņošanās sacensību, taču Krievija tajā neiesaistīšoties – bet Krievija rūpēšoties par savu drošību, tai skaitā izmantojot «nekonvencionālus līdzekļus».

Prezidents sacīja, ka uz rietumvalstu sankcijām valsts iedzīvotājiem vajag raudzīties kā uz stimulu, nevis ierobežojumu. «Mums ir milzīgs iekšējais tirgus un resursi, kā arī spējīgi un gudri cilvēki,» sacīja V. Putins, uzsverot nepieciešamību paļauties pašiem uz sevi. «Mūsu tauta ir demonstrējusi nacionālu spēku un patriotismu. Grūtības, ar kurām saskaramies, mums rada jaunas iespējas.».norobezosanos