Otrdiena, 6.decembris

redeem Niklāvs, Nikolajs, Niks

arrow_right_alt Pasaulē

Kurdi satricina Turciju

© scanpix

Turcijas kurdi ir sarīkojuši plašas protesta akcijas, kurās vēršas pret valdības nogaidošo rīcību situācijā, kad teroristiskā grupējuma Islāma valsts (IS) rokās draud krist Kobane – pilsēta uz Sīrijas un Turcijas robežas, kurā mīt liela kurdu kopiena. Gan kurdi, gan ASV vēlas, lai Turcija plašāk iesaistītos šinī konfliktā, taču Turcija no tā vairās.

Pilsēta briesmās

IS kontrolē šogad ir nonākušas plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Pēc tam, kad IS kaujinieki nogalināja divus amerikāņu žurnālistus, Vašingtona izveidoja starptautisku koalīciju, lai kopā ar reģiona valstīm censtos radikāļus sakaut. Kopš 23. septembra IS pozīcijas ir bombardētas vairāk nekā simt reižu. Tomēr gaisa triecieni, kas ir primārais uzbrukumu veids IS pozīcijām, līdz šim ne tikai nav satricinājuši IS pozīcijas, bet arī nav apturējuši tās spējas sagrābt jaunas teritorijas. Tagad IS ir pietuvojusies Kobanei. Ja pilsēta kritīs, islāmistu kontrolē nonāks plaša josla Sīrijas un Turcijas pierobežā. Trīs nedēļas ilgo Kobanes kauju laikā dzīvību ir zaudējuši 400 cilvēku, un aptuveni 160 tūkstoši pierobežā dzīvojušo sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz Turciju.

ASV līdzdalība karā pret IS ir tikai gaisa triecienu veidā. Pentagons ir brīdinājis, ka šādā veidā, visticamāk, neizdosies novērst pilsētas ieņemšanu. «Ar gaisa triecieniem nepietiks, lai glābtu Kobani,» vakar paziņoja Pentagona preses pārstāvis Džons Kirbijs. Viņš sacīja, ka sakaut IS ir Sīrijas kaujinieku grupējumu un Irākas armijas uzdevums, taču, lai tas notiktu, būs nepieciešams ilgs laiks. «Mums Sīrijā pašlaik nav apņēmīgu, spēcīgu un efektīvu partneru,» sacīja Dž. Kirbijs un norādīja, ka IS rokās tuvākajā laikā varētu nonākt arī vēl citas Sīrijas pilsētas.

Spiediens pret Turciju

ASV karā pret IS cer uz plašāku Turcijas atbalstu. Šonedēļ uz sarunām ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvji, taču Turcija uzsvērusi, ka sauszemes operāciju pret IS vadīt negrasās. Abām pusēm ir atšķirīgi viedokļi par to, uz kuru gulstas galvenā atbildība par rīcību šajā situācijā, pat ja tās ir vienisprātis, ka Kobanes krišana būtu negatīvs notikumu pavērsiens. Turcija ir pieprasījusi, lai ASV vadītā starptautiskā koalīcija raitāk atbalsta un apmāca sabiedrotos sauszemes spēkus Irākā un Sīrijā, kas varētu stāties pretim IS. Turpretim Vašingtona uzsver, ka Kobanes liktenis ir Turcijas rokās, un starptautiskajai koalīcijai pašlaik nav resursu, lai novērstu tās ieņemšanu, vēsta Wall Street Journal.

Turcijas kurdu politiķis Merals Daniss Bestass ir pieprasījis, lai Turcija palīdzētu izveidot drošības koridoru, pa kuru Sīrijas kurdi varētu saņemt ieročus un humāno palīdzību. Turcija nav ļāvusi arī savā teritorijā dzīvojošajiem kurdiem, kas vēlējās doties palīgā saviem tautas brāļiem, šķērsot robežu ar Sīriju. Šis aizliegums, kā arī kopējā Turcijas nevēlēšanās iesaistīties pierobežas konfliktā ir izraisījusi kurdu dusmas, ziņo BBC. Šie protesti ir viena no izpausmēm tam, kā notiekošais Turcijas pierobežā ietekmē tās iekšpolitisko situāciju.

Šonedēļ gandrīz 30 vietās Turcijā, tai skaitā Ankarā un Stambulā, notikušas protesta demonstrācijas. Šajos protestos bojā gājuši vismaz 19 cilvēku. Vairumā gadījumu sadursmes izcēlušās starp vietējiem kurdiem un policijas vienībām. Taču vislielākā vardarbība izcēlusies Dijarbakirā, kur notikušas sadursmes starp kurdiem un vietējo organizāciju atbalstītājiem, kuras simpatizē IS. Sadursmju laikā demolēti veikali un aizdedzināti autobusi. Vairākās Turcijas dienvidaustrumu daļas pilsētās, kurās mīt daudz kurdu, tagad ir noteikta komandantstunda. Kārtības uzturēšanai uz nemierīgākajiem rajoniem ir nosūtītas armijas vienības. Sadursmes ir izcēlušās arī Vācijas pilsētā Hamburgā, kur dzīvojošie kurdi rīkoja gājienu pret IS, taču viņiem pretim stājās vietējie radikāļi.

Turcija vairās karot

Turcijas iekšlietu ministrs Efkans Ala kurdu protestētājus ir nodēvējis par «savas valsts nodevējiem» un brīdinājis, ka nemieriem var būt neparedzamas sekas. «Vardarbība izraisīs vardarbību,» sacīja E. Ala. «Protestētājiem ir jāatsakās no savas neracionālās attieksmes un jāatstāj ielas.» Lielākā daļa Turcijas sabiedrības iebilst pret valsts iesaistīšanos Sīrijas konfliktā. Turpretim Turcijas kurdu kopiena uzskata, ka Turcija viņus pietiekami neaizsargā, un pieprasa, lai valsts nosūta armiju uz Sīriju un novērš pierobežā esošās Kobanes krišanu. Iekšpolitiski situāciju sarežģī arī Turcijas kurdu grupējuma Kurdistānas strādnieku partija atbalsts Sīrijas tautiešiem – lai arī šis grupējums ir sācis miera sarunas ar Turciju, tam joprojām ir teroristiskas organizācijas statuss. Turcija nevēlas pieļaut situāciju, ka grupējuma kaujinieki varētu saņemt Turcijas atbalstu.

Pagājušajā nedēļā Turcijas parlaments deva atļauju Turcijas armijai karot pret IS. Turcija ir nostiprinājusi savu robežu ar Sīriju un pierobežā koncentrē armijas vienības, taču līdz šim militārās darbībās pret islāmistiem Turcija nav iesaistījusies. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir atkārtoti uzsvēris, ka viņa valsts starptautiskajā koalīcijā pret IS iesaistīsies vien tādā gadījumā, ja tās triecieni tiks raidīti tiklab pa IS, kā Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada pozīcijām. Šinī jautājumā Turcijai ir būtiskas domstarpības ar ASV, kas ir izveidojušas starptautisko koalīciju pret IS. Lai gan Vašingtona ir skaidrojusi, ka nesadarbosies ar Sīrijas režīmu cīņā pret IS, vienlaikus tā pašlaik vēlas karot tikai pret IS.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/10/kurdi-satricina-turciju

Izvēlies labāko abonēšanas
piedāvājumu tieši tavām vēlmēm