Krieviju atbalstošu kaujinieku iebrukums Ukrainai piederošās Krimas valdības ēkās ir ilustrējis separātisma un turpmāku sadursmju draudus Ukrainā, kur pirms nedēļas tika gāzts prezidents. Krievijas militārās mācības šo notikumu laikā Rietumos tiek uztvertas kā Maskavas signāls Ukrainai.
Krievijas atbalstītāji
Kaujinieki ceturtdien ieņēma divas ēkas Simferopolē un virs tām pacēla Krievijas karogu. Ukrainas drošības spēki šīs ēkas ir norobežojuši. Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņojis, ka iebrukumu ēkās ir sarīkojuši «provokatori». «Ir sperti soļi, lai ierobežotu ekstrēmistu darbības un neļautu situācijai pāraugt bruņotā konfliktā pilsētas centrā,» teikts ministra paziņojumā. Vakar iebrucēji nebija publiskojuši ne savas prasības, ne arī izplatījuši kādu citu informāciju. Taču viņu rīcības motīvus ilustrē izstādītā zīme ar uzrakstu: «Krima ir Krievija.» Pēcāk cauri policijas iežogojumam izspraucās arī demonstranti, kuru līderis paziņoja: «Šo brīdi esam gaidījuši 20 gadu. Mēs vēlamies vienotu Krieviju.» Demonstrantu pārstāvji medijiem skaidroja, ka Kijevā varu ir sagrābuši nelikumīgi protestētāji, tāpēc Krimas krievi ir nolēmuši rīkoties līdzīgi.
Notikumi Krimā, kura ir etniski, politiski un lingvistiski sadalīta starp dažādām kopienām, ir viens no lielajiem jaunās Ukrainas valdības izaicinājumiem. Gandrīz 60 procentu Krimas iedzīvotāju ir krievi, vairāk nekā 24 procenti ir ukraiņi, bet vēl aptuveni 12 procentu – tatāri. Lai arī ideja par atšķelšanos no Ukrainas Krimā ir populāra, mēģinājumi to darīt var izraisīt lielas daļas vietējo iedzīvotāju spēcīgu pretreakciju. Savukārt Krimas parlamentā ir ierosināts jautājums par referenduma rīkošanu saistībā ar Krimas nākotni Ukrainas
vai Krievijas sastāvā vai arī neatkarības pieprasīšanu, vēsta Gazeta.ru.
Trešdien Krimas galvaspilsētā Simferopolē notika vairākas demonstrācijas, starp kuru dalībniekiem izcēlās sadursmes. Etniskie krievi pulcējās pie reģiona parlamenta ēkas, lai izteiktu neapmierinātību ar Kijevā notiekošajiem nemieriem, kuru dēļ krita valdība un prezidents Viktors Janukovičs aizbēga. Viņiem iebilda Krimas tatāru kopiena, kas atbalsta Ukrainas jauno pagaidu valdību. Vakar Simferopolē bankas un valsts iestādes bija slēgtas. Nedarbojas arī daudzu valsts iestāžu tīmekļa vietnes – pret tām vērsts kiberuzbrukums.
Militārās mācības
Krievija Ukrainas robežas tuvumā pašlaik rīko militārās mācības. Lai gan patlaban maz ir tādu, kas sagaida Krievijas militāru iejaukšanos, tomēr šādas mācības ir izteiksmīgs Krievijas mājiens, norāda New York Times. Mācības notiks līdz 3. martam, turklāt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir izziņojis arī pastiprinātus drošības pasākumus Krievijas Melnās jūras flotē, kas atrodas Krimas pussalā. S. Šoigu skaidrojis, ka mācību mērķis ir pārbaudīt Krievijas armijas gatavību «krīzes situācijām». Pēcāk aizsardzības struktūru amatpersonas gan uzsvēra, ka mācības nav saistītas ar notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus arī informēja, ka pašlaik nav pamata šīs mācības atlikt.
Krimā pēdējo dienu laikā krietni vairāk nekā parasti ir redzami Krievijas armijas transportlīdzekļi, kas liecina par Maskavas vēlmi uzsvērt tās klātbūtni šajā reģionā. Pieaugošo spriedzi parāda arī Krievijas karogi, kas ir parādījušies pie maģistrālēm, kas ved uz Sevastopoli – Krimas pilsētu, kas politiski un ekonomiski ir saistīta ar Krievijas Melnās jūras floti. Savukārt 40 kilometru no pilsētas centra personas zaļas kamuflāžas un zilās uniformās apturēja un pārbaudīja visus transportlīdzekļus, kas devās uz pilsētu. Netālu bija redzams Krievijas bruņutransportieris.
Ukrainas pagaidu aizsardzības ministrs Oleksandrs Turčinovs ir brīdinājis Krieviju atturēties no «militāras agresijas» Krimā un uzsvēra, ka Krievijas karavīriem nav jāatrodas ārpus bāzes teritorijas. «Aicinu Krievijas Federāciju cienīt tās noslēgto līgumu pamata principus par Krievijas militāro klātbūtni Krimas autonomajā apgabalā,» sacīja ministrs.
Maskavas pārmetumi
Krievija nav atzinusi Ukrainas jauno varu un kritizējusi tās rīcību par nesaskaņu uzjundīšanu un šķelšanās veicināšanu. Krievijas Ārlietu ministrija savos paziņojumos runā par «masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā», tajā skaitā ir pieminējusi arī Krievijas pareizticīgo baznīcai piederošo diskrimināciju. Savukārt Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs šonedēļ sacīja, ka nemieri Ukrainā «ir reāls drauds mūsu interesēm un mūsu pilsoņu dzīvībai, veselībai».
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdinājis Krieviju uzmanīgi izsvērt savas pašreizējās rīcības iespējas. Viņš nekonkretizēja, kāda varētu būt Vašingtonas reakcija uz sev nepieņemamu Krievijas rīcību, taču uzsvēra, ka Krievija var daudz ko zaudēt: «Krievijai, kas pašlaik mēģina starptautiskajā arēnā palielināt savas diplomātijas atzīšanu, kļūdas var maksāt ļoti dārgi.» Dž. Kerijs arī paziņoja, ka ASV apsver iespējas garantēt Ukrainas aizdevumus viena miljarda ASV dolāru vērtībā, kā arī varētu piešķirt Ukrainas valdībai tiešo palīdzību, lai mazinātu valsts ekonomisko krīzi. Savukārt NATO izplatītajā paziņojumā teikts, ka šī alianse arī turpmāk atbalstīs Ukrainas teritoriālo nedalāmību.
Arī Krievija 1994. gadā pēc Ukrainas atteikšanās no kodolieročiem kopā ar Franciju, Lielbritāniju un ASV apņēmās rūpēties par tās teritorijas vienotību. Kā norāda Der Spiegel, lēmums par Krievijas reakciju uz pašreizējiem notikumiem Ukrainā varētu būt viens no Vladimira Putina prezidentūras sarežģītākajiem jautājumiem. No vienas puses, iejaukšanās Ukrainas krīzē var radīt saspīlējumu ar rietumvalstīm. No otras puses, neviens Krievijā V. Putinam nepiedotu, ja viņš Sevastopoli, kur atrodas Krievijas bāze un dzīvo Krievijas militārpersonas, atdotu Ukrainas nacionālajiem spēkiem.
Vēsturiskais fons
Krima ilgu laiku ir bijusi Krievijas teritorija, taču 1954. gadā tā tika pievienota Ukrainas PSR. Tajā laikā nekādas izmaiņas turienes iedzīvotājiem šis pavērsiens neradīja, taču pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas daudzi no Krimas krieviem ir vēlējušies, lai šī teritorija atgrieztos Krievijas sastāvā, un šis ir arī viens no gāztā prezidenta V. Janukoviča atbalsta bastioniem. Krimas krievu kopiena jau ir vērsusies pie Krievijas ar lūgumu aizsargāt reģionu no Ukrainas jaunās politiskās vadības.
«Es negribu dzīvot valstī, kuru vada fašisti,» saka Krimas iedzīvotājs, pensionētais milicis Sergejs Gajenko. Viņš, līdzīgi kā daudzi citi reģiona pārstāvji, uzskata, ka V. Janukoviča padzinēji ir ukraiņu nacionālradikāļi un 2. pasaules kara laika ukraiņu nacionālista un kaujinieku vadītāja Stepana Banderas ideoloģiskie sekotāji. S. Bandera 1941. gadā, astoņas dienas pēc nacistu iebrukuma Padomju Savienībā, pasludināja Ukrainas neatkarību. 2010. gadā Ukraina viņam piešķīra Varoņa nosaukumu, un tas izraisīja ne tikai Krievijas, bet arī Polijas un Simona Vīzentāla centra iebildes. S. Gajenko arī uzskata, ka Krimas pievienošana Ukrainai bija Padomju Savienības toreizējā vadītāja Ņikitas Hruščova kļūda un tagad ir «pienācis laiks labot vēsturisko netaisnību».
Dažviet pret Krieviju lojāli noskaņotie iedzīvotāji veido «pašaizsardzības» vienības. Turpretim Krimas tatāru minoritātei, pret kuru represijas savulaik īstenoja Staļina režīms, siltu jūtu pret Krieviju nav. Viņi savu nākotni redz Ukrainas sastāvā un ir nostājušies ukraiņu pusē. «Mēs ļoti labi atceramies, ko Krievija mums ir nodarījusi,» saka Krimas parlamenta deputāts un Tatāru kopienas vadītājs Refats Čubarovs. Tāpēc pašlaik arī tatāru vidū ir pastiprinājies kaujiniecisks noskaņojums. Kā norāda New York Times, iekšējo sadursmju potenciāls Krimā ir viens no iemesliem, kāpēc pašlaik nav daudz politiķu – tajā skaitā Krievijā –, kuri runātu par ārēju militāru iejaukšanos. Savukārt BBC norāda, ka situācija Ukrainā atšķiras no Gruzijas, kur 2008. gadā Krievija atbalstīja separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas atšķelšanos. Turklāt, neskatoties uz Ukrainas haosu, tās bruņotie spēki nav zaudējuši kaujasspēju.
Maksa par pakalpojumu: 0.03 EUR