Otrdiena, 6.decembris

redeem Niklāvs, Nikolajs, Niks

arrow_right_alt Pasaulē

Arī Moldova – krustcelēs

© Scanpix

Ukrainas krīze ir ilustrējusi valsts dziļo politisko sašķeltību, un valsts ir kļuvusi par rietumvalstu un Krievijas ģeopolitisko cīņu laukumu. Tomēr šāda situācija nav unikāla: arī Ukrainas kaimiņos esošā Moldova ir iecerējusi šogad parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, taču Krievija tās sabiedrību mēģina pārliecināt, ka valstij labāk klāsies, ja tā draudzēsies ar Maskavu.

Starp Krieviju un ES

Moldovā mīt aptuveni 3,5 miljoni iedzīvotāju. Tā ir postpadomju valsts, kuras valdība ir izvēlējusies proeiropeisku kursu, taču kura joprojām lielā mērā atrodas Krievijas ietekmē. No vienas puses, Moldova robežojas ar Ukrainu, bet no otras – ar ES sastāvā ietilpstošo Rumāniju. Starp Dņestru un valsts austrumu robežu ar Ukrainu ir Piedņestra – teritorija, kas oficiāli ir Moldovas sastāvā, taču Moldovas kontrole pār šo teritoriju kopš 1992. gada pilsoņu kara ir ierobežota. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Piedņestra saglabāja ciešas attiecības ar Maskavu. Piedņestrā atrodas Krievijas militārais kontingents.

Līdz 2009. gadam Moldovā pie varas bija komunisti, taču pašlaik valdību veido proeiropeiska koalīcija. Valdība ir izteikusi vēlmi noslēgt asociācijas līgumu ar ES, kas nozīmē attiecību stiprināšanu, un šis dokuments varētu tikt parakstīts šā gada augustā. Taču, spriežot pēc pašreizējiem notikumiem Moldovā un Krievijas rīcības, nav pārliecības, ka tas patiešām notiks. Spilgts piemērs valstī valdošajai uzskatu neviendabībai par vēlamajiem attīstības virzieniem ir Moldovas sastāvā esošā Gagauzijas autonomā teritorija.

Gagauzijā šogad notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbildēja, ka viņi labprāt būtu daļa no Krievijas vadītās Muitas ūnijas, nevis Eiropas Savienības (ES). Šis rezultāts nav pārsteidzošs, jo, kā norāda Der Spiegel, Moldovā Gagauziju uzskata par piekto kolonnu. Gagauzijas galvaspilsētā Komratā lielākoties dzirdamas tikai divas valodas – krievu un gagauzu, bet no medijiem populārs ir Krievijas Pirmais kanāls. Referendumam gan nav juridiska spēka.

Draudzīgā Maskava

Gagauzijas prezidents, bijušais Padomju armijas artilērijas majors Mihails Formuzals gan uzsver – «mēs neesam pret ES, mēs esam pragmatiski». «Mans dēls studē Vācijā, Eiropas lielākais apavu tirgotājs Heinrihs Deihmans ir Gagauzijas lielākais patrons,» saka M. Formuzals. «Mums patīk visas Eiropas vērtības, izņemot tās jūsu geju laulības.»

Ukrainas nemieru laikā M. Formuzals izteica Ukrainai solidaritāti. Taču ne jau demonstrantiem, bet gan toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča sabiedrotajiem. Viņš izteica gatavību uzņemt kaujās ar demonstrantiem ievainotos milicijas specvienības Berkut dalībniekus, kas šāva uz protestētājiem, un piedāvāja tos ārstēt.

Gagauzijas prezidents stāsta, ka valdība Kišiņevā atbalstu sniedz tikai savējiem, kamēr gagauzu minoritāte nedabū neko. Tāpēc viņš šim apgabalam vēlas panākt tādu pašu statusu kā Piedņestrai. Savukārt Gagauzijas parlamenta priekšsēdētājs Dmitrijs Konstantinovs intervijā Der Spiegel pauž neapmierinātību ar to, ka ES ir tikai vērojusi, kā vardarbīgi demonstranti Kijevā padzen prezidentu. Savukārt jaunās ES dalībvalstis no iesaistīšanās šajā savienībā neesot guvušas neko, izņemot parādus un bankrotējušus uzņēmumus. Turpretī Krievija Gagauzijai esot piesolījusi gan lētāku dabasgāzi, gan arī veicināt moldāvu vīna importu.

Arī pārējā Moldovas sabiedrībā nav īpaši liela entuziasma par ES. Tikai 44 procenti sabiedrības vēlas ciešākas attiecības ar Eiropu, savukārt pēdējā laikā līdz 40 procentiem pieaudzis to cilvēku skaits, kas valsts nākotni redz Muitas ūnijas sastāvā. Jāpiebilst, ka aptuveni līdzīga situācija vēl nesen bija arī Ukrainā. Lai gan pērnā gada nogalē Kijevas protesti sākās tāpēc, ka prezidents V. Janukovičs nolēma neparakstīt līgumu ar ES, pārliecinoša atbalsta ES Ukrainas sabiedrībā nebija. Protestu plešanos plašumā veicināja cilvēku neapmierinātība ar valsts pārvaldi, nevis tikai sliekšanās Austrumu vai Rietumu virzienā.

Ietekmes mehānismi

Un tomēr Kišiņevā populārs ir viedoklis, ka notikumi Gagauzijā ilustrē to, kādā veidā Krievija cenšas ietekmēt Moldovas politisko kursu. Tagad arī citi Moldovas reģioni, kuros valda Krievijai draudzīgs noskaņojums, apsver domu rīkot līdzīgus balsojumus. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka šādai situācijai pamatu ir likuši Moldovas valdības lēmumi, kuru rezultāts ir ne pārāk veiksmīgā ekonomika. «Cilvēki nejūt dzīves uzlabošanos. Trešdaļa moldāvu strādā ārpus valsts, vairākums no viņiem – Krievijā,» saka bijušā premjerministra Vladimira Filata padomnieks Viktors Kirila. «Sešdesmit procenti moldāvu uzskata, ka dzīve padomju laikos bija labāka. Un tagad Krievija tiem piedāvā alternatīvu ar savu Muitas ūniju un mēģina viņiem iemānīt domu, ka ir iespējams atgriezties impērijas klēpī.»

Reāla ir iespēja, ka rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pie varas atkal atgriezīsies komunisti. Pat ja asociācijas līgums ar ES augustā tiks parakstīts, jaunā valdība to var anulēt. Krievijas pieeja šādu iespēju palielina. Ukrainas gadījumā V. Janukoviča lēmumu neparakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES varēja skaidrot arī ar objektīviem aspektiem: Ukrainas ekonomika ir tik ļoti atkarīga no Krievijas, ka, sadusmojot savu kaimiņu, Ukraina var sagaidīt gan gāzes cenu kāpumu, gan savu preču importa aizliegumu. Arī attiecībās ar Moldovu Krievija nav vairījusies norādīt uz savu ekonomisko ietekmi. Nesen Krievija noteica Moldovas vīnu importa aizliegumu. Kā norāda The Economist, vīns ir viena no Moldovas nozīmīgākajām eksporta precēm, un aizliegumam ir liela ietekme uz valsts ekonomiku. Tāpat Krievija ir piedraudējusi pārskatīt moldāvu viesstrādnieku statusu – daudzas ģimenes Moldāvijā izdzīvo, tieši pateicoties šim līdzekļu avotam.

Šie notikumi gan nepaliek nepamanīti arī Briselē. Eiropas Parlamenta pārstāvis Moldovā Greiems Vatsons norāda, ka Krievija vēlas nodrošināties, lai Ukrainas scenārijs citviet vairs neatkārtotos. Tāpēc Maskava jau laikus mēģina nostiprināt savu ietekmi vismaz daļā Moldovas, lai tādējādi traucētu valsts integrāciju ES. Šonedēļ Kišiņevā bija plānots ierasties un izteikt atbalstu valsts politiskajam kursam Vācijas ārlietu ministram Frankam Valteram Šteinmaieram ar savu Francijas kolēģi Lorēnu Fabiusu, taču šī vizīte pēdējā brīdī tika atcelta Krimas notikumu dēļ. Tomēr pagājušā mēneša beigās Eiropas Parlaments moldāviem atcēla prasību pēc ceļošanas vīzas Eiropā. Jaunā kārtība stāsies spēkā maijā.

Izvēlies labāko abonēšanas
piedāvājumu tieši tavām vēlmēm