Junkers taisnojas par nemaksātajiem nodokļiem

 
©scanpix

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir saņēmis pārmetumus, ka viņa savulaik vadītā Luksemburgas valdība izrāda lielu pretimnākšanu lieluzņēmumiem un palīdz tiem nemaksāt nodokļus citās valstīs. Ž. K. Junkers noliedz, ka būtu darījis ko nelikumīgu.

Luksemburgas labvēlība

Ž. K. Junkers EK vada kopš šā mēneša sākuma. Pirms tam viņš 18 gadu pavadīja Luksemburgas premjerministra amatā, bet vēl iepriekš bija finanšu ministrs. Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija šomēnes publiskotajā ziņojumā konstatēts, ka aptuveni 340 globālu uzņēmumu pamanījušies noslēgt īpašas vienošanās ar Luksemburgas valdību, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas citās valstīs. Uzņēmumi caur Luksemburgu novirzījuši lielas naudas summas, tādējādi ietaupot miljardiem dolāru, kas būtu bijis jāmaksā valstīs, kurās tie ražo vai pārdod lielāko daļu savas produkcijas.

Šo uzņēmumu vidū ir tādi giganti kā Pepsi, IKEA, AIG un Deutsche Bank.

Spriežot pēc atklātībā nākušās informācijas, Luksemburgas amatpersonas ir izrādījušas pretimnākšanu lieluzņēmumiem – ciešā sadarbībā ar tiem izstrādāti risinājumi, kas sniedz labumu abām pusēm: uzņēmumi iegūst iespējas maksāt zemus nodokļus, bet Luksemburga piesaista turīgus uzņēmumus, kuri citkārt valstī savas pārstāvniecības nereģistrētu un nodokļus tur nemaksātu.

Pārmetumus noraida

Ž. K. Junkers pirmo nedēļu no komentāriem par šo jautājumu bija vairījies, un viņa gatavība šonedēļ beidzot par to runāt daudziem bija pat pārsteigums, norāda BBC. Sarunā ar reportieriem Briselē viņš noliedza, ka būtu saistīts ar nelikumībām un ka ir šādas nodokļu sistēmas autors. «Viss, kas tika darīts, atbilst nacionālajiem likumiem un starptautiskajiem noteikumiem, kas šo jomu regulē,» viņš sacīja. Bijušais Luksemburgas premjerministrs gan uzsvēra, ka ir «politiski atbildīgs par to, kas noticis katrā šīs valsts stūrī» un, ja izrādīsies, ka konkrēti nodokļu politikas elementi kādam ir ļāvuši izvairīties no nodokļu maksāšanas, «es izjutīšu nožēlu».

Ž. K. Junkers noraida pieļāvumus, ka, atrodoties jaunajā amatā, viņam būtu jelkāds interešu konflikts saistībā ar dažādo uzņēmumu iepriekš saņemto pretimnākšanu. EK prezidents ir uzsvēris, ka šajā amatā viens no viņa darbības virzieniem ir krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas apkarošana un «manā pagātnē nav nekā, kas liktu domāt, ka es censtos organizēt nodokļu nemaksāšanu Eiropā». Viņš skaidroja, ka ES valstīs ir dažādi nodokļu standarti un to atšķirības var novest pie tā, ka iznākums «nesakrīt ar ētiskajiem un morālajiem standartiem».

Eiropas intereses?

Zīmīgi, ka Eiropas politiskajās aprindās šis jautājums nav uzņemts ar pārsteigumu. Kāds Vācijas ministrs izdevumam Der Spiegel šonedēļ sacīja, ka «par to zināja visi»: Luksemburgas nodokļu sistēma darbojas saskaņā ar spēkā esošo juridisko satvaru, lai arī valsts valdība pamanījusies šo satvaru «mākslīgi paplašināt». «Vai tiešām tie ir kādi jaunumi?» retoriski jautājis ministrs. Der Spiegel gan atzīmē, ka īstais jautājums gan ir nevis par to, vai šādas darbības notiek, bet gan, vai ir nepieciešams atšķirīgi vērtēt politiķus, kas pārstāv valstu nacionālās intereses, un tos, kas vada Eiropas institūcijas. Izdevums uzskata, ka šādam dažādu līmeņu politiķu nošķīrumam pamats ir.

Jāatgādina, ka Ž. K. Junkers jau ilgi pirms kļūšanas par EK prezidentu bija iemantojis vienotās Eiropas liela atbalstītāja reputāciju. Viņš vairākkārt ir publiski kritizējis Eiropas politiķus, ka tie lielākoties domā tikai par savu valstu nacionālajām interesēm, nevis par Eiropu kopumā. Taču Luksemburgas pārvēršanās par nodokļu paradīzi laikā, kad Ž. K. Junkers bija tās finanšu ministrs un vēlāk premjerministrs, izskatās pēc tādām pašām rūpēm par savas valsts interesēm.

Luksemburga ir viena no valstīm, kurā EK veic izmeklēšanu saistībā ar daudznacionālo korporāciju darbību. EK uzskata, ka vismaz divos gadījumos uzņēmumi ar Luksemburgas valdību ir noslēguši līgumus, kas ietver ES dokumentos aizliegtu valsts atbalstu. Proti, līgumos neatkarīgi no uzņēmumu reālajiem ieņēmumiem noteikts turpmākajos gados maksājamais nodokļu apmērs, kas ir neadekvāti zems.

Ja turpmākās izmeklēšanas laikā tiks pierādīti pārkāpumi, var nopietni sašķobīties arī Ž. K. Junkera pozīcijas jaunajā amatā. Tādējādi notikušais pārskatāmā nākotnē draud negatīvi ietekmēt ES rīcībspēju. Ž. K. Junkers iepriekš saņēma daudz atzinības vārdu par izveidoto jauno komisijas sastāvu, bet šāda līmeņa skandāls var mest ēnu uz visu komisiju. Īpaši bīstami tas ir tādēļ, ka Eiropas ekonomikas prognozes joprojām nav iepriecinošas un ir iespējams jauns eirovalūtas krīzes saasinājums. BBC pieļauj, ka notikušais arī var vēl vairāk pastiprināt ES pilsoņu pieaugušo neuzticēšanos valstu bloka institūcijām, par ko jau tā liecina eiroskeptisko partiju pozīciju nostiprināšanās virknē dalībvalstu.