ASV un sabiedrotie dod triecienus Sīrijas teroristiem

 
©scanpix

ASV vadītā starptautiskā koalīcija ir raidījusi gaisa triecienus pret Irākas un Sīrijas kaujinieku grupējuma Islāma valsts (IS) kontrolētajiem naftas rūpniecības objektiem. Šis ir viens no veidiem, kā sabiedrotie cenšas iznīcināt islāmistu peļņas avotus. Kopumā atbalstu šai kampaņai ir izteikušas jau 40 valstis.

Uzbrukumi

IS, kas šogad savā kontrolē ir pārņēmusi plašas teritorijas Irākā un Sīrijā un ieviesusi tur stingru reliģiskas pārvaldes režīmu, ir ne tikai brutāls, bet arī turīgs grupējums. Saskaņā ar dažām aplēsēm, kopējais radikāļu rīcībā esošo finanšu līdzekļu apjoms sasniedz divus miljardus dolāru. Precīzu naudas daudzumu noteikt nav iespējams, taču ir zināms, ka organizācija ik dienas nopelna vairākus miljonus dolāru. No tiem ievērojamu daļu veido tieši ienākumi no naftas pārdošanas sevis kontrolētajās teritorijās.

Kopš augusta ASV iznīcinātājlidmašīnas pa IS mērķiem Irākā ir raidījušas turpat divus simtus triecienu. Šonedēļ notika arī pirmie uzbrukumi IS Sīrijas pusē. Tā kā IS darbojas abās valstīs, organizācijas kontrolētajā teritorijā robeža starp Irāku un Sīriju pašlaik ir tikai simboliska, norāda BBC.

Pēc ASV sniegtās informācijas, šīsnedēļas uzbrukumi Sīrijas austrumos vērsti pret nelielām rūpnīcām, kas dienā apstrādā 300 līdz 500 barelus naftas. Taču kopumā no IS pārņemtajām teritorijām ik dienas tiek eksportēti 30 līdz 40 tūkstoši barelu naftas.

Koalīcija

B. Obama ir saņēmis daudz pārmetumu, ka tieši viņa līdzšinējā vairīšanās no bruņotiem konfliktiem ir radījusi apstākļus, ka Irākā un Sīrijā tādi spēcīgi grupējumi kā IS varēja izveidoties. Tagad prezidenta nostāja ir mainījusies. Apzinoties, ka cīņa pret islāmistiem būs ilga, bijušais negribīgais karotājs B. Obama ir netieši apstiprinājis, ka atlikušo savas prezidentūras laiku veltīs cīņai pret islāma ekstrēmismu.

Savā šīsnedēļas uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā B. Obama uzsvēra, ka ASV un sabiedrotajiem ir darīšana ar cilvēku grupu, pret kuru diplomātija un racionāli argumenti ir bezspēcīgi. «Neviens dievs nepiedod šādu teroru,» sacīja B. Obama.

«IS darbības nevar attaisnot ar nekādām pārestībām. Tāpēc ASV darbosies kopā ar plašu koalīciju, lai iznīcinātu šo nāves tīklu.»

ASV prezidents ir uzsvēris, ka šajos centienos ASV nebūs vienas pašas. Pašlaik koalīcijā pret IS ir iesaistījušās jau 40 valstis. Starp tām ir Francija, kuras pilsonim šonedēļ Alžīrijā galvu nogrieza ar IS saistīts grupējums. Arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons savā uzrunā ANO apstiprināja, ka valsts ir gatava iesaistīties: D. Kamerons runāja, ka ir pareizi mācīties no savām pagātnes kļūdām – it īpaši tām, kas pieļautas, iebrūkot Irākā 2003. gadā –, taču valstu vadītāji nedrīkst ļauties «baiļu paralīzei». Sešas F16 iznīcinātājlidmašīnas šīm militārajām operācijām ir atvēlējusi Nīderlande. Simboliski, ka arābu valstu iznīcinātāji gaisa triecienus raida kopā ar amerikāņu lidmašīnām – tā tas noticis arī šīsnedēļas uzbrukumos naftas rūpniecības objektiem.

Šādas plašas koalīcijas izveide ļauj B. Obamam apgalvot, ka ASV nemēģina kārtējo reizi vienpersoniski tēlot pasaules policistu un ka šī ir globāla problēma, kuru atzīst arī daudzu citu valstu valdības, norāda BBC Ziemeļamerikas jautājumu redaktors Džons Soupels. Tas samazina arī risku, ka ASV varētu tikt ierautas kārtējā ilgstošā karā, kurā ne tikai nav iespējama pārliecinoša uzvara, bet kura jēga un likumība aizvien vairāk tiek apšaubīta gan pašu mājās, gan starptautiski. Tanī pašā laikā ASV prezidents uzrunā ANO norādīja, ka IS radītie draudi ir tikai akūtākie starp daudziem citiem – Krievijas agresiju Ukrainā, Ebolas uzliesmojumu Āfrikā, centieniem izveidot vienotības valdību Afganistānā, cīņu pret klimata izmaiņām pasaulē –, un ASV uzņemoties iniciatīvu to novēršanā.

Prezidenta pārmaiņas

Šonedēļ sasauktajā ANO Drošības padomes sēdē ir izskatīts jautājums par to, kā ierobežot to, ka uz Sīriju un Irāku IS rindās karot dodas cilvēki arī no citām valstīm, tai skaitā rietumvalstīm. B. Obama ir aicinājis islāmticīgo kopienas aktīvāk iesaistīties, lai novērstu jauniešu pievēršanos radikālajam islāmam un citām vardarbīgām ideoloģijām. «Ja mūsu cieši savstarpēji saistītajā pasaulē ir bijis kāds drauds, ar kuru katra valsts atsevišķi galā tikt nespēj, tad šis drauds ir teroristi, kas šķērso robežas un draud izraisīt neaptveramu vardarbību,» sacīja B. Obama. Drošības padome vienbalsīgi atbalstīja saistošo rezolūciju, kurā pasaules valstīm pieprasīts pieņemt likumus, kas ierobežo šo valstu pilsoņu iesaistīšanos citu valstu teritorijā aktīvos teroristiskos grupējumos un šādu grupējumu finansēšanas iespējas.

Vēl pirms gada B. Obamas tonis bija gluži citāds. Vien pāris nedēļas pirms pērnā gada runas ANO Ģenerālajā asamblejā B. Obama bija atteicies no plāniem uzbrukt Sīrijai – šādi draudi tika izteikti pēc tam, kad atklājās, ka Sīrijas konfliktā izmantoti ķīmiskie ieroči. Toreiz B. Obamas uzskaitītais ASV starptautisko prioritāšu saraksts bija itin īss, un bija skaidrs, ka ASV prezidents noraida sava priekšgājēja Džordža Buša iecienīto intervences politiku.

Laikraksts New York Times gan norāda, ka notikušais pavērsiens B. Obamas retorikā var būt tiklab sava iepriekšējā kursa pārvērtēšanas iznākums, kā reakcija uz sabiedrības noskaņojuma maiņu. Kopš IS kaujinieki šogad nogalināja divus ASV pilsoņus un izplatīja videomateriālus, kuros šīs darbības redzamas, ir būtiski pieaudzis to amerikāņu atbalsts, kuri atbalsta ASV iesaistīšanos cīņā ar islāmistiem. Turklāt jāuzsver, ka runa pašlaik ir tikai un vienīgi par militāriem uzbrukumiem un IS pieejamo resursu ierobežošanu, nevis centieniem no ārpuses mainīt valstu sabiedrību, kā tas bija Irākas un Afganistānas gadījumā.

Ar lidmašīnām nepietiks

ASV prezidents B. Obama vairākkārt ir uzsvēris, ka nav plānots sūtīt ASV karavīrus sauszemes operācijās uz Sīriju un Irāku. Taču jau tagad ir redzams, ka tikai ar gaisa spēku uzbrukumiem pretinieku nebūs iespējams sakaut. Par to liek domāt kaut vai līdzšinējās ASV Gaisa spēku operācijas Irākā – tālāku IS izplešanos ir izdevies novērst, taču arī samazinātas šīs teritorijas nav.

ASV jau tagad apmāca Irākas ziemeļu daļā dzīvojošos kurdus, kā arī mēģina palīdzēt Irākas armijai uzlabot kaujas spējas, par kurām lielas šaubas radīja tas, cik īsā laikā IS šogad pārņēma plašas teritorijas valstī. Pat ja šie centieni būs veiksmīgi, tie prasīs ievērojamu laiku.

Otrs rīcības virziens ir politisks. Irākas valsts ir iekšēju nesaskaņu plosīta, un šādi apstākļi ir labvēlīgi, lai sekotājus varētu piesaistīt arī tādi radikālie grupējumi kā IS. Pat ja šie islāmisti tiks militāri sakauti, bez politiskā klimata izmainīšanas – labākas pārvaldības, reprezentatīvākas valdības nodrošināšanas – pastāv risks, ka līdzīgas organizācijas veidosies atkal, norāda BBC. Taču, ja Irākā ASV ir iespējas ietekmēt notikumus, tad Sīrijā situācija ir gluži citāda. Tur IS ietekmi gūt ir palīdzējis pilsoņu karš, taču ASV un to sabiedrotajiem nav līdzekļu, lai šo jau vairākus gadus notiekošo konfliktu apturētu. Vašingtona ir arī atteikusies sadarboties ar Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīmu, lai gan IS tiem ir kopējs pretinieks. Sīrijā nav valdības, kuru Rietumi uzskatītu par leģitīmu. Tā vietā ASV ir apņēmušās atbalstīt tā dēvēto mēreno opozīciju, kura jau labu laiku zaudē krietni radikālākajiem spēkiem.