Šodienas tikšanās laikā Itālijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins risinās gan domstarpības par gāzes piegādi Ukrainai, gan apspriedīs Ukrainas konflikta risinājumus. Uz abu valstu vienošanos par dabasgāzes piegādi cer arī Eiropa, jo pretējā gadījumā tā šoziem arī pati var izjust gāzes iztrūkumu.
Lielās gaidas
Ukrainas un Krievijas domstarpības par gāzes piegādi ir cieši saistītas arī ar Eiropas interesēm: Krievija piegādā aptuveni 23 procentus no Eiropai nepieciešamās dabasgāzes, un aptuveni puse no tās Eiropā nonāk caur Ukrainu. Dabasgāzes padeves ierobežojumi šajos maršrutos draud ietekmēt arī patērētājus Eiropā. Eiropas līderi ir izteikuši cerību, ka sarunas palīdzēs arī noregulēt situāciju Ukrainas austrumu daļā, vēsta Reuters. Lai gan 5. septembrī tika noslēgts pamiers starp separātistiem un Ukrainas valdību, šī vienošanās regulāri tiek pārkāpta.
Kopš maija, kad P. Porošenko uzvarēja prezidenta vēlēšanās, šī būs trešā viņa tikšanās ar savu Krievijas kolēģi. «Visai pasaulei ir lielas gaidas par šīs tikšanās iznākumu,» šonedēļ izteicās P. Porošenko. Sarunas notiks Eiropas un Āzijas līderu sanāksmes laikā, ko Milānā šonedēļ rīko Itālijas premjerministrs Mateo Renci. Milānā ieradīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Padomes prezidents Hermanis van Rompejs. V. Putina birojs nav izslēdzis, ka piektdien varētu notikt arī atsevišķas Krievijas prezidenta sarunas ar Eiropas Savienības (ES) līderiem.
Šonedēļ V. Putins paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki tiek atvilkti no Ukrainas pierobežas, taču NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV Gaisa spēku ģenerālis Filips Brīdlovs pēcāk informēja, ka vērā ņemama Krievijas bruņoto spēku kustība nav novērota un NATO joprojām gaida, ka Krievija savu apņemšanos izpildīs.
Jādzēš parāds
Krievijas uzņēmums Gazprom tiešo gāzes piegādi Ukrainai pārtrauca jūnijā. Gazprom toreiz skaidroja, ka Ukraina ir parādā 4,15 miljardus eiro par piegādāto gāzi, un pieprasīja nekavējoties nomaksāt 1,5 miljardus eiro. Sākoties apkures sezonai, jautājums par gāzes piegādi kļūst aizvien aktuālāks, un Eiropa cer novērst 2006. un 2009. gada scenārija atkārtošanos – toreiz Ukrainas un Krievijas nesaskaņu dēļ par gāzes piegādi šā resursa trūkumu ziemas vidū izjuta arī Eiropa.
No Krievijas puses sarunās par dabasgāzi nozīmīgākais jautājums ir par parāda daļas atmaksu, bet no Ukrainas – par dabasgāzes tarifu. Tomēr pašlaik visas iesaistītās puses ir likušas saprast, ka ir ieinteresētas jautājuma risināšanā, ir daudz tādu, kuri sagaida, ka Milānas sarunu laikā vismaz kāda vienošanās par gāzi tiks panākta. Eiropas Komisijas piedāvātais plāns paredz šogad samaksāt 2,4 miljardus eiro no parāda, bet pārējo dzēst līdz 2015. gada martam.
Zināma pašas Eiropas piekāpšanās Krievijai ir lēmums, ka ES un Ukrainas šogad noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums pilnībā spēkā stāsies, agrākais, tikai 2015. gada nogalē. Krievija bija izteikusi bažas, ka Eiropas preces, kurām tagad būs pieejams Ukrainas tirgus, pēcāk nonāks arī Krievijas tirgū, tādējādi pasliktinot Krievijas uzņēmumu pozīcijas. Tanī pašā laikā BBC atgādina, ka Ukrainas un Krievijas sarežģīto attiecību dēļ pašreizējās nesaskaņas par gāzes piegādi risināt ir bijis grūtāk nekā tas bija iepriekš.
Pat ja puses risinājumam un maksāšanas grafikam piekristu, Ukrainai vēl ir jāatrod līdzekļi, lai par gāzi norēķinātos. Militārais konflikts ir vēl vairāk padziļinājis Ukrainas jau tā lielās ekonomikas problēmas. Maijā Ukraina iesaistījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmā, kuras kopējā vērtība ir 13,4 miljardi eiro. Tomēr tā tika izstrādāta, neierēķinot turpmākos kara mēnešus. Tie savukārt nozīmē papildu izmaksas un negūtus ieņēmumus: bez armijas izmaksām klāt nāk arī neiekasētie nodokļi konflikta teritorijās, neiegūtie derīgie izrakteņi, kā arī iznīcinātā infrastruktūra. Budžeta deficīts šogad būs desmit procentu no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā SVF prognozēja, savukārt ekonomika šogad varētu sarukt par desmit procentiem. Tas viss nozīmē, ka Ukrainai ir nepieciešama papildus starptautiska finanšu palīdzība, bet, kā norāda Washington Post, neizskatās, ka tuvākajā laikā varētu pieteikties jauni Ukrainas atbalstītāji.
Vēl notiek tiesa
Jāatgādina arī, ka gāzes jautājums ir bijis viens no pašreizējā Ukrainas konflikta pamata elementiem. Dažas nedēļas pēc tam, kad 2013. gada nogalē toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma ar ES, viņš noslēdza vienošanos ar V. Putinu – līgums paredzēja gan ievērojami lētāku gāzes tarifu, gan to, ka Krievija uzpirks Ukrainas valdības parādzīmes, tādējādi nodrošinot valsti ar finanšu līdzekļiem. Ukrainas toreizējā opozīcija gribēja zināt, ko V. Janukovičs ir piedāvājis V. Putinam pretī. Centieni stiprināt saites ar Krieviju pastiprināja protestētāju neapmierinātību.
Savukārt jau nākamo mēnešu laikā Krievija dabasgāzes tarifu krietni paaugstināja. Ja gada sākumā tas bija 210 eiro par tūkstoš kubikmetriem, taču, atsaucoties uz nenomaksāto parādu, cena tika paaugstināta uz 300 eiro par tūkstoš kubikmetriem un pēc tam – uz 380. Tādējādi kāpums ir par 80 procentiem. Daļu no sadārdzinājuma veido Krievijas jaunieviestais gāzes eksporta nodoklis. Ukrainas jaunā valdība uzskata, ka sadārdzinājumam ir lielākoties politiski iemesli.
Tiesa, pat ja P. Porošenko, V. Putina un ES pārstāvju sarunas būs veiksmīgas, tas vēl nebūs risinājums. Izceļoties strīdam par gāzes piegādi, abas puses vērsās Stokholmas arbitrāžas tiesā. Gala spriedums par gāzes cenu un atmaksājamā parāda apjomu ir gaidāms tikai nākamajā vasarā.
Meklē citus avotus
Pagājušajā mēnesī Krievijas gāzes piegādes samazinājumu piedzīvoja vairākas Eiropas valstis. Kā norāda BBC, notikušais dažviet tika uztverts kā brīdinājums par to, kas var notikt, ja Eiropa turpinās piemērot sankcijas pret Krieviju. Taču tam bija arī konkrētāki motīvi – panākt, lai Eiropas valstis saņemto Krievijas gāzi nesūknē projām uz Ukrainu. Krievija iepriekš brīdināja, ka uz Eiropu sūtītās gāzes reeksports uz Ukrainu nav pieļaujams. Samazinātās Krievijas gāzes piegādes dēļ Polija paziņoja, ka gāzes reeksportu uz Ukrainu pārtrauc. Ukrainai gāzi pārdot ir solījušas arī Vācija, Čehija un Slovākija. Ukrainas virzienā gāzi iepriekš sūknēja arī Ungārija, taču septembrī šīs piegādes tika pārtrauktas. Līgumu par gāzes piegādi Ukraina ir noslēgusi arī ar Norvēģijas uzņēmumu Statoil.
Kopumā Ukrainai gadā ir nepieciešami aptuveni 50 miljoni kubikmetru dabasgāzes, vēsta BBC. Aptuveni 20 miljonus kubikmetru tā iegūst pati, bet pārējais ir jāimportē. Saskaņā ar Ukrainas publiskotajiem datiem tā ir uzkrājusi 16,7 miljonus kubikmetru dabasgāzes. Kopš Krievija pārtrauca gāzes piegādi, Ukraina ir spējusi lielāko daļu no nepieciešamās gāzes iepirkt citās valstīs, taču, rēķinot pēc pašreizējiem apjomiem, tai joprojām ir piecu miljonu kubikmetru dabasgāzes deficīts.