Otrdiena, 6.decembris

redeem Niklāvs, Nikolajs, Niks

arrow_right_alt Pasaulē

ASV drošībniekiem problēmas ar Obamas apsargāšanu

© scanpix

Atklātībā nākot vairākiem incidentiem, kas saistīti ar ASV prezidenta Baraka Obamas drošību, no amata atkāpusies Slepenā dienesta vadītāja Džūlija Pīrsone. Prezidentam nāksies meklēt jaunu dienesta vadītāju, taču izskan prasības arī pēc pamatīgākām pārbaudēm par dienesta līdzšinējo darbību.

Drošības caurumi

Pēdējā laikā atklātībā ir nākuši vairāki gadījumi, kas ir parādījuši nepilnības ASV prezidenta apsargāšanas protokola ievērošanā. Tikai septembrī vien šādi gadījumi ir bijuši divi. Vispirms kāds bruņots un iepriekš tiesāts vīrietis Slimību kontroles un novēršanas centra ēkā Atlantā bija braucis vienā liftā ar B. Obamu. Saskaņā ar drošības protokolu, Slepenā dienesta darbinieki ir vienīgie, kas prezidenta tuvumā drīkst atrasties bruņoti. Vīrietis strādā fiziskās drošības nozarē, bet apsargu uzmanību bija piesaistījis ar to, ka, atrodoties liftā ar prezidentu, bija B. Obamu fotografējis. Fakts, ka vīrietim tajā brīdī līdzi bija ierocis, atklājās tikai pēc tam, kad viņa darba devējs, nekavējoties ieradies notikuma vietā, pieprasīja to atdot.

Savukārt dažas dienas vēlāk 42 gadus vecs Irākas kara veterāns Omars Gonsaless pārrāpās pāri Baltā nama žogam un pat iekļuva prezidenta rezidences telpās – drošībnieki viņu nepaspēja notvert uzreiz pēc tam, kad viņš bija iekļuvis teritorijā, turklāt arī rezidences durvis izrādījās neaizslēgtas un signalizācija nebija ieslēgta. O. Gonsaless bija bruņojies ar nazi.

B. Obama un viņa ģimene tajā laikā Balto namu jau bija pametuši, taču tas bija noticis vien desmit minūtes iepriekš.

O. Gonsalesam izvirzītas apsūdzības par iekļuvi apsargātā teritorijā un nāvējoša ieroča nēsāšanu, taču sevi par vainīgu viņš neatzīst. Viņš varasiestāžu uzmanības lokā ir nonācis jau iepriekš. Jūlijā policija O. Gonsalesa automašīnā atrada vairākus šaujamieročus, munīciju

un karti, kurā iezīmēta Baltā nama atrašanās vieta. Turklāt šovasar Slepenā dienesta darbinieki bija divas reizes viņu nopratinājuši, taču iegūtā informācija nebija vedinājusi domāt, ka viņš varētu radīt kādus draudus, ziņo AP.

Zīmīgi, ka tūdaļ pēc pēdējā iebrucēja arestēšanas Dž. Pīrsone bija uzteikusi dežurējošos drošībniekus par viņu izrādīto savaldību šādā situācijā. Kā norāda BBC, šie izteikumi tikai pielēja eļļu ugunij – bija daudz tādu, kas neuzskatīja, ka savaldība ir būtiskākais situācijā, kurā bruņots cilvēks ir iekļuvis tik dziļi teritorijā, kur mitinās pasaulē ietekmīgākās valsts līderis.

Zaudēta uzticība

Pēc demisijas raksta iesniegšanas Dž. Pīrsone intervijā Bloomberg sacīja, ka ASV Kongress ir acīmredzami zaudējis pārliecību par viņas spēju pildīt amata pienākumus, līdz ar to citu rīcības variantu viņai nav bijis. Iepriekš sniedzot paskaidrojumus Kongresa pārstāvju palātas Pārraudzības un valdības reformu komitejā, Dž. Pīrsone atzina, ka notikušajam incidentam nav attaisnojuma. «Es uzņemos pilnu atbildību,» sacīja Dž. Pīrsone. «Notikušais ir nepieņemams, un kas tāds vairs nekad neatkārtosies.» Vienlaikus viņa gan uzsvēra, ka Slepenā dienesta ārkārtas darbības plāni ir kompleksi un piemēroti ikviena apdraudējuma novēršanai. M. Gonsaless nebūt nav vienīgais, kurš ir nesankcionēti pārkāpis drošības perimetru, un parasti atbildīgās personas viņus ātri neitralizē. Pēdējo piecu gadu laikā ir reģistrēti 16 šādi gadījumi, šogad vien – seši. Tomēr norādījuši kongresmeņi, Baltajam namam vajadzētu būt vienam no vislabāk aizsargātajiem ēku kompleksiem pasaulē, taču notikušais liek apšaubīt, vai tā ir. Turklāt politiķi šaubās, vai problēma ir tikai personālijās. «Nevēlos, lai pēc viņas demisijas mēs sacītu, ka problēma ir atrisināta,» vēlāk sacīja kongresmenis Ilaija Kamingss.

«Ir skaidri redzams, ka Slepenā dienesta darba kultūra nav bijusi izcila.»

Par Slepenā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāju līdz jauna priekšnieka apstiprināšanai iecelts Džozefs Klansijs, kurš iepriekš dienestā atbildēja par prezidenta drošību, taču no dienesta atvaļinājās 2011. gadā. Dž. Pīrsone Slepeno dienestu bija vadījusi 18 mēnešus, taču kopumā šajā institūcijā viņa ir strādājusi 30 gadus. Slepenais dienests atbild ne tikai par valsts līderu drošību, bet arī par finansiālu noziegumu novēršanu.

Noklusējumi

Dž. Pīrsonei amatu laupīja tieši pēdējie drošības incidenti – gan Irākas kara veterāna iekļūšana tik dziļi prezidenta rezidencē, gan notikušais Atlantā, kuru Slepenā dienesta vadība līdz šim bija mēģinājusi noklusēt.

Par šo jautājumu viņa nebija runājusi arī 24. septembrī rīkotajā sapulcē ar prezidentu, kas bija veltīts O. Gonsalesa incidentam. Pat laikā, kad viņa sniedza paskaidrojumus Kongresam par iebrucēju Baltajā namā, viņa Atlantas atgadījumu neminēja – medijos tas vēl nebija parādījies. B. Obama par to, ka atradies vienā liftā ar bruņotu personu, uzzināja tikai dažas minūtes agrāk nekā sabiedrība, ziņo The New York Times.

Pēc šonedēļ notikušās Kongresa pārstāvju palātas komitejas sēdes, kur Dž. Pīrsone tika asi kritizēta, gan no Republikāņu, gan Demokrātu partijas izskanēja pieprasījumi veikt neatkarīgu izmeklēšanu par drošības pārkāpumiem, kuri notikuši arī iepriekš.

Virkne pārkāpumu

Jāuzsver, ka septembrī notikušie incidenti ne tuvu nav vienīgie pārskatāmā pagātnē.

2009. gadā kāds amerikāņu pāris pamanījās tikt garām drošības kontroles punktam un bez ielūguma iekļuva ASV prezidenta B. Obamas rīkotajās vakariņās par godu toreizējam Indijas premjerministram Manmohanam Singham, kurš bija ieradies vizītē. Slepenais dienests toreiz atzina, ka atbildīgie darbinieki nav pārbaudījuši, vai viņu vārdi ir atrodami viesu sarakstā. 2011. gadā kāds vīrietis bija novietojis automobili tieši pie Baltā nama teritorijas robežas un sāka šaut ar pusautomātisko ieroci. Vairākas lodes trāpīja nama sienās. Šāvienu troksni drošībnieki bija noturējuši par garām braucošas automašīnas tehnisku problēmu radītu skaņu.

Bija vajadzīgas vairākas dienas, lai Slepenā dienesta amatpersonas apjaustu notikušo – un arī tad tas notika tikai tāpēc, ka uzkopšanas darbinieks bija pamanījis saplīsušus stiklus un par to paziņojis atbilstošajām iestādēm.

Savukārt 2012. gada aprīlī vairāki Slepenā dienesta darbinieki, kas Kolumbijā gatavojās ASV prezidenta vizītei Amerikas valstu sanāksmē, uz savu viesnīcu līdzi bija atveduši prostitūtas. Notikušais nāca atklātībā, jo viens no amerikāņu aģentiem bija atteicies maksāt solītos 800 dolārus par nakti, un sieviete savus piedzīvojumus izklāstīja vietējiem medijiem. Incidenta dēļ darbu zaudēja astoņi Slepenā dienesta aģenti.

Pagājušā gada maijā kāds augsta ranga drošībnieks viesnīcā, no kuras ir redzams Baltais nams, bija atstājis sava dienesta ieroča patronu. Viņš ar varu mēģināja ielauzties numurā, kurā bija apmetusies kāda sieviete, lai patronu atgūtu. Izmeklēšanā atklājās, ka šī un vēl viena augsta ranga persona kādai padotajai darbiniecei bija sūtījuši seksuāla rakstura epasta vēstules.

Savukārt šā gada martā no Nīderlandes uz mājām tika nosūtīti trīs Slepenā dienesta elites kaujas vienības aģenti. Nīderlandē tiem bija jāpiedalās B. Obamas vizītes sagatavošanā, taču tika konstatēts, ka viņi ir pamatīgi uzdzīvojuši. Neskatoties uz to, ka nākamajā dienā aģentiem bija jābūt darbā, viņi bija dzēruši līdz pustrijiem naktī, un viens no viņiem tika atrasts aizmidzis gaitenī.

Izvēlies labāko abonēšanas
piedāvājumu tieši tavām vēlmēm