Polijas katastrofas mācība: lēnā taisnības meklēšana

© publicitātes foto

Polijā 2006. gadā notikusī traģēdija, kad iebruka Katovices izstāžu centra jumts, Latvijā nereti ir minēta kā līdzīgs notikums, no kura mācīties, tai skaitā ņemot piemēru nozieguma izmeklēšanā. Taču šis piemērs arī māca, ka atbilžu meklēšana un vainīgo noskaidrošana ir sarežģīts process, kurā ātrus rezultātus gaidīt nevajag.

Būvniecības kļūdas

Izstāžu centra jumts Katovicē iebruka 2006. gada 28. janvārī – laikā, kad ēkā atradās aptuveni 700 apmeklētāju. Toreiz dzīvību zaudēja 65 cilvēki, no kuriem desmit bija ārvalstu pilsoņi, bet vēl aptuveni 170 guva ievainojumus. Nelaimes laikā izstāžu centrā notika pasta baložu izstāde, kurā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieku no dažādām Eiropas valstīm.

Mazāk nekā mēnesi pēc notikušā tika aizturēti trīs cilvēki: Jaunzēlandes un Lielbritānijas pilsonis Brūss Robinsons, kurš bija Katovices izstāžu centra valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks Rišards Zioleks un kompānijas tehniskais direktors Adams Hildebrandts. Viņiem tika uzrādītas apsūdzības noziedzīgā nolaidībā – prokuratūra uzskatīja, ka viņi ir bijuši informēti par ēkas drošības problēmām, taču, neskatoties uz to, viņi atļāva rīkot pasākumu. Aizturētajiem tika noteikta brīvības atņemšana uz pirmstiesas laiku – šādu lēmumu tiesa pamatoja ar to, ka uzreiz pēc traģēdijas apsūdzētie ir iznīcinājuši vairākus svarīgus dokumentus, un tika pieņemts, ka, atrodoties brīvībā, viņi varētu turpināt traucēt izmeklēšanai. 2007. gadā šie trīs apsūdzētie tika atbrīvoti pret drošības naudu.

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ēkas apsaimniekotāji no jumta nebija notīrījuši sniegu un tā smagums pārsniedza slodzi, kuru būvkonstrukcijas spēja izturēt. Turklāt jau vairākus gadus iepriekš jumts nenotīrītā sniega dēļ bija ieliecies. Ēkas apsaimniekotāji jumtu toreiz bija mēģinājuši nostiprināt, taču bija pamats domāt, ka tas darīts bez nepieciešamajām slodzes pārbaudēm un aprēķiniem, kas ļautu pārliecināties, ka ēka ir droša.

Pusgadu pēc nelaimes gadījuma tika arestēti trīs arhitekti, kuri piedalījušies ēkas izstrādē. Divi no tiem tika apsūdzēti par apzinātu ēkas sabrukuma izraisīšanu, bet trešais – par neapzinātu ēkas sabrukuma izraisīšanu. Apsūdzības rakstā tika norādīts, ka arhitekti ir pieļāvuši vairākas kļūdas, turklāt būvniecības laikā projekts mainīts izmaksu ietaupīšanas nolūkos. Neraugoties uz nepilnībām, būvniecības projekts tika apstiprināts. BBC ziņoja, ka viens no ēkas arhitektiem divas dienas pēc traģēdijas mēģināja izdarīt pašnāvību, taču tika izglābts.

Tiesa turpinās

Tuvojoties Zolitūdes traģēdijas gadadienai, Latvijā ne reizi vien izskanēja pārmetumi par mūsu izmeklētāju lēno darbu un to, ka nav notiesāto un nav atbilžu. Taču arī Polijā izmeklēšana noslēdzās tikai 2008. gada jūnijā – tātad aptuveni divus gadus un piecus mēnešus pēc notikušā. Galvenais izmeklēšanas secinājums bija šāds: katastrofa notika ēkas projekta nepilnību dēļ. Izmeklēšanas laikā iegūtie dokumenti liecināja, ka izstāžu centra valde bija informēta gan par šīm problēmām, gan arī par rekomendācijām tās novērst un notīrīt sniegu, taču nebija rīkojusies.

Kopumā apsūdzēti tika 12 cilvēki, no kuriem visiem draudēja cietumsods. Tikai viens no viņiem – tehniskais koordinators – savu vainu atzina. Viņš pēc jumta iebrukuma nebija atvēris evakuācijas durvis. Izmeklēšanas laikā gan netika rasti pierādījumi, ka tieši durvju neatvēršana būtu izraisījusi kāda upura nāvi. Taču šīs lietas izskatīšana joprojām nav noslēgusies, un nav arī neviena notiesājoša sprieduma. Vairākiem apsūdzētajiem zemākas instances tiesā reāli cietumsodi gan tika piespriesti, taču tie ir pārsūdzēti.

Ņemot vērā rūgto pieredzi, 2007. gada martā Polijā tika pieņemti labojumi Būvniecības likumā. Grozījumi īpaši attiecas uz tādu ēku ekspluatāciju, kurās notiek masu pasākumi. Tie paredz, ka ēkām, kuru platība pārsniedz divus tūkstošus kvadrātmetru, divas reizes gadā – pirms un pēc ziemas – ir veicama tehniskā pārbaude. Par šādu pārbaužu neveikšanu draud naudas sods vai brīvības atņemšana. Tagad krietni vairāk nekā agrāk uzmanība tiek pievērsta arī sniega un ledus tīrīšanai no ēku jumtiem. Taču politisku atbildību par traģēdija politiķi atklāti neuzņēmās.

Iebrukusī ēka drīz vien tika nojaukta, un netālu no traģēdijas vietas ir uzstādīts piemineklis, kurā iegravēti visu bojāgājušo vārdi.

Griesti brūk

Konstrukcijas vai materiālu nepilnību vai nepareizas ekspluatācijas dēļ ēkas laiku pa laikam iebrūk arī citur pasaulē, taču Katovicē un Zolitūdē notikušās ir postošākās šāda veida nelaimes, kas pēdējo gadu laikā notikušas šajā pasaules daļā.

Pērn vien aptuveni mēnesi pēc Zolitūdes nelaimes griesti iebruka Londonas teātrī Apollo laikā, kad skatītāji bija sanākuši uz izrādi. Toreiz ievainojumus guva 76 cilvēki. Septiņu cilvēku traumas bija smagas, taču tās neradīja draudus dzīvībai. Izmeklēšanā tika secināts, ka griesti iebrukuši, jo to būvēšanā izmantoto materiālu izturību ir ietekmējis laika zobs. Ēka uzbūvēta 1901. gadā, bet kopš tā laika jumta konstrukciju pārbaude nebija veikts. Vietējās varas iestādes visās šāda teātra veida vecajās teātra ēkās, lika nekavējoties veikt ārkārtas pārbaudes. Šā gada marta beigās teātris Apollo pēc atjaunošanas un remonta darbu pabeigšanas atkal vēra durvis.

Svarīgākais