Krievija atriebjas par sankcijām

 
©Scanpix

Reaģējot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, tā ir aizliegusi augļu, dārzeņu, zivju, gaļas, piena un piena izstrādājumu importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Šāds solis gan draud palielināt pārtikas cenas Krievijā un līdz ar to – inflāciju.

Importa aizliegums stājās spēkā nekavējoties, un tā termiņš ir viens gads. Dienu iepriekš prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.

Krievijas lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fjodorovs vakar informēja, ka rietumvalstu importa radītais preču iztrūkums tiks kompensēts ar pastiprinātu importu no Dienvidamerikas, Turcijas un Ķīnas. Pašlaik arī norit Krievijas sarunas ar Baltkrieviju un Kazahstānu par pārtikas eksporta apjoma palielināšanu. Lauksaimniecības ministrija ir saņēmusi uzdevumu palielināt Krievijas zemnieku saimniecību produktivitāti, lai novērstu cenu celšanos, kuru varētu izraisīt importa aizliegums. Īstermiņā to gan nebūs viegli izdarīt. Lielajās pilsētās vairāk nekā 60 procenti veikalos nopērkamās pārtikas ir importēta, vēsta BBC. Krievijas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka lēto ārvalstu produktu importa ierobežošana palielinās inflāciju. Pašlaik tā ir 7,5 procenti, par vienu procentpunktu vairāk nekā pērn, norāda Reuters.

Krievija ir ES otrs lielākais pārtikas un dzērienu eksporta tirgus – tur nonāk desmit procenti šinī valstu blokā saražotās un eksportētās pārtikas. Lielāks tirgus ir tikai ASV, uz kurieni tiek nosūtīti 13 procenti Eiropas pārtikas eksporta. 2013. gadā no Eiropas uz Krieviju sūtītās pārtikas vērtība bija 11,8 miljardi eiro, savukārt ASV uz Krieviju eksportētās – 972 miljoni eiro. Nozīmīgākās ES pārtikas eksporta preces uz Krieviju ir siers, biezpiens, cūkgaļa, alkoholiskie dzērieni, āboli, bumbieri un cidonijas.

Jau iepriekš Krievija aizliedza Polijas augļu un dārzeņu importu. Paziņojot par aizliegumu, Maskava aizbildinājās ar pārtikas drošības problēmām, taču Polija ir bijusi viena no aktīvākajām Eiropas valstīm, kas kritizē Krievijas politiku Ukrainā. Savukārt patērētāju tiesību aizsardzības aģentūra Rospotrebnadzor vētī McDonald’s siera burgeru un piena kokteiļu sastāvu. Gada sākumā, spēkā pieņemoties Ukrainas krīzei, Krievija aizliedza ES cūkgaļas importu. Iepriekš 25 procenti no Eiropas cūkgaļas eksporta tika sūtīti tieši uz Krieviju. Krievija ir noteikusi dažāda veida pārtikas importa ierobežojumus arī Ukrainai un Moldovai.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ir informējis, ka tiek apsvērta iespēja aizliegt Eiropas un ASV lidsabiedrībām doties uz Āziju pāri Sibīrijai. Krievija jau ir liegusi Ukrainas aviokompānijām iespēju izmantot tās gaisa telpu. Tiesa, šādi gaisa telpas izmantošanas aizliegumi rada ekonomiskas sekas arī pašai Krievijai. Kā ziņo laikraksts Vedomosti, pērn nodevās par gaisa telpas izmantošanu lidojumiem pāri Sibīrijai Krievija iekasēja vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Kārtējās sankcijas rietumvalstis pret Krieviju piemēroja pagājušajā nedēļā, tādējādi izsakot neapmierinātību ar Krievijas atbalstu Ukrainas separātistiem. Šīs sankcijas cita starpā bija vērstas pret Krievijas valsts bankām, kurām tagad ir liegta piekļuve Eiropas kapitāla tirgiem, kā arī aizsardzības nozares, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumiem, kas nevar Krievijā importēt Rietumos ražotas augsto tehnoloģiju iekārtas. Pirmās rietumvalstu sankcijas pret Krieviju tika noteiktas pēc tam, kad Krievija anektēja Krimas pussalu.