Saulainu un priecīgu, bet reizē satraucošu ziņu saņēmusi Aleksandra Korlaša ģimene – Vīnes slimnīca ir noteikusi datumu, kurā Aleksandram plānots veikt sarežģīto operāciju, lai glābtu viņa dzīvību. «Šo ziņu mēs gaidījām ilgi,» Neatkarīgajai atzīst Aleksandra māte Ludmila, un tagad tā ir kā malks svaiga gaisa. Aleksandra veselības stāvoklis ir kritisks, un praktiski visu diennakti viņš pavada pieslēgts skābekļa aparātam.
Partiju programmās, kuras rakstītas šogad notiekošajām 12. Saeimas vēlēšanām, atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām rožainu un prātam neaptveramu solījumu Latvijas pensionāriem nav, taču arī par programmās esošajiem rodas šaubas – kā politiķi varēs solījumus īstenot. Šāda skaidrība nerodas arī Neatkarīgās uzrunātajiem Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) senioriem – alianses vadītājai Terēzijai Mackarei un aktīvam Rīgas senioram Bruno Baronam.
Jau nākamnedēļ Latvijas pensionāri sāks saņemt indeksētās pensijas. Tā kā inflācija šogad bijusi zema, pensiju reāla indeksācija iespējama tikai, pateicoties tam, ka tiek ņemts vērā ne tikai patēriņa kāpums, bet arī algas pieaugums valstī.
Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija aicina vadošās partijas un to apvienības vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām sniegt savu redzējumu, kā risināt samilzušās problēmas onkoloģijas jomā un kā mazināt saslimstības un mirstības rādītājus.
«Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka sajūtām, kuras darbību mēs dažkārt nenovērtējam. Bērniem dzirde ir īpaši nozīmīga, jo bez labas dzirdes funkcijas nav iedomājama ne bērna runas, ne valodas attīstība,» saka Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. Kad kādu apstākļu dēļ cilvēkam rodas paliekoši dzirdes traucējumi, tā rezultāts un sekas ir ļoti ievērojamas, īpaši attiecībā uz bērniem.
Lai gan Gērnsijas salā, kas atrodas pie Lielbritānijas, dzīvo un strādā aptuveni trīs tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pensiju vecumdienās, pašlaik neviens negarantē. Tas tāpēc, ka Gērnsija nav Eiropas Savienība (ES), kuras ietvaros tiek regulētas cilvēku sociālās tiesības, pārvietojoties un strādājot savienības robežās.
Lai gan lielākā Latvijas sabiedrības daļa ir pilnīgi pārliecināti, ka bērniem nevajadzētu augt bērnunamā, tikai 16 procentu iedzīvotāju būtu gatavi paši uzņemties rūpes par kādu vecāku gādību zaudējušu bērnu.
Ģimenes portāla mammamuntetiem.lv veiktajā aptaujā ievērojams skaits cilvēku atzinuši, ka savus bērnus audzina ar vardarbīgām metodēm, tajā skaitā ar iepļaukāšanu, uzšaušanu pa dibenu, raušanu aiz matiem, taču vēl lielāka aptaujāto daļa – 72 procenti – norādīja, ka šādi viņi paši audzināti bērnībā.
Apelējot pie pārāk mazā pensiju pielikuma, kas sagaidāms šī rudens indeksācijā, Saeima vēl līdz vēlēšanām plāno izskatīt grozījumus pensiju likumā, izmaiņas gan piedāvājot veikt tikai no nākamā gada.
«Meitiņa ļoti vēlējās šovasar doties uz vasaras nometni, un mēs piekritām,» sarunu ar Neatkarīgo iesāk desmit gadus vecas meitenes tētis Egils Stepiņš. Taču vecākiem – tētim Egilam un mammai Kristīnei – ne prātā neienāca, ka nometnē, ar kuras vadību noslēgts līgums, kurā apliecināta visa atbildība par bērniem un kur nometnes vadītājam ir oficiāls nometnes vadītāja sertifikāts, notiks smags nelaimes gadījums, kura sekas visa ģimenes izjūt vēl tagad un izjutīs ilgi.
Svētdien, Starptautiskajā Tēva dienā, notiks labdarības akcija Pīļu skrējiens, mudinot vīriešus laikus rūpēties par savu veselību un vācot līdzekļus bezmaksas ārsta konsultācijām un analīzēm attālākajos Latvijas reģionos.
Trīssimt astoņdesmit divi cilvēki pagājušajā gadā aizgāja no dzīves pašnāvībā. Arī divi bērni vecumā no desmit līdz 17 gadiem. Lai arī absolūtos skaitļos pašnāvībās bojāgājušo skaits Latvijā samazinās, uz pasaules kartes Latvija tāpat kā Krievija, Lietuva, vēl vairākas Eiropas valstis un dažas valstis Āfrikā iekrāsotas tumši sarkanā krāsā, apliecinot, ka te pašnāvību skaits ir viens no augstākajiem pasaulē.
Zāļu ražotāji ir kategoriski pret Veselības ministrijas ideju atkal uzlikt par pienākumu segt daļu no kompensējamo zāļu budžeta. «Vai tas ir domāts kā jauns nodoklis?» neizpratnē vaicā Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka. Vēl gada sākumā ražotājiem solīts, ka šāda maksājuma nebūs, taču nu izdarīts pretēji solītajiem.
Labklājības ministrija izsludinājusi konkursu Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2014, lai apzinātu sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, popularizētu sociālā darbinieka profesiju Latvijā.
No neparedzētiem gadījumiem paredzētiem līdzekļiem valdība piešķīrusi gandrīz divus miljonus eiro, lai vēl šogad nodrošinātu asistenta pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti.
Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts visnotaļ pārsteidzošs priekšlikums – veselības aprūpi līdzfinansēt no sociālās apdrošināšanas budžeta, sākotnēji no tā paņemot pusprocentu sociālo iemaksu, bet turpmākajos gados jau divus līdz trīs procentus.
“Apdeguma ārstēšanā un aprūpē sīkumu nav – gan kvalitatīvs pārsienamais galds, gan speciāla aparatūra palīdzēs sasniegt labāku rezultātu gan operācijas, gan sarežģītās pārsiešanas laikā, lai sniegtu draudzīgāku, drošāku un kvalitatīvāku pakalpojumu mūsu pacientiem”, uzsver Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis. Katru gadu Bērnu slimnīcā ārstējas vairāk nekā 150 bērni, kuri guvuši apdegumus, turklāt vairāk nekā trešdaļa apdegumu ir dziļi un prasa ilgstošu ķirurģisku ārstēšanu.
Veicot sarežģītu mugurkaulāja operāciju, mediķi izglābuši jaunas pacientes dzīvību, dodot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Sieviete, kurai pirms tam ļaundabīga audzēja dēļ praktiski nebija iespēju kustēties, no slimnīcas mājup devās kājām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pirmdien, 1. septembrī, tika nogādāts kāds 84 gadus vecs sirmgalvis, kurš guvis smagu galvas traumu, kāpjot sabiedriskajā transportā.