Inga Paparde / Autori

Ņemot vērā, ka Latvijai nav tiešo reisu ar Ebolas vīrusa uzliesmojuma skartajām valstīm, pašlaik pārbaužu veikšana lidostā netiek uzskatīta par lietderīgu, Neatkarīgajai atbild Slimību profilakses un slimību centrā un Veselības ministrijā.

Mēs nevaram sūdzēties, ka bērna kopšanas pabalsts, līdz mazulis sasniedz pusotra gada vecumu, būtu mazs, šie 170 eiro ir lielākais, kas neatkarīgajā Latvijā jebkad maksāti, tāpat arī mammām vai tētiem, kuri pirms bērna piedzimšanas strādājuši, maksā vecāku pabalstu, taču, līdzko bērns pārsniedz šo vecumu, tā atbalsts krasi sarūk, Neatkarīgajai saka trīs bērnu vecāki – Māris un Oksana.

Krūts veselības mēnesī pacientu organizācija Dzīvības koks aicina sievietes mīlēt dzīvi, sevi un regulāri pārbaudīt veselību, lai saslimšanas gadījumā ar krūts vēzi to laikus atklātu un uzsāktu ārstēšanu.

Par dramatisko situāciju onkoloģijā liecina ne tikai vēža pacientu skaita pieaugums, bet arī augstā mirstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Latvijā ir arī daudz augstāks pēdējās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars. Pacientiem nav pieejami moderni medikamenti, ar kuriem cilvēkus ārstē Eiropā.

Krūts veselības mēnesī, kad visa pasaule pievērš uzmanību krūts vēža saslimstības mazināšanai, farmācijas kompānija Roche nākusi klajā ar ziņu par jaunākajiem sasniegumiem krūts vēža ārstēšanā. Septembra nogalē Madridē, Spānijā, Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrības kongresā, kompānija iepazīstināja ar Cleopatra III fāzes klīniskā pētījuma rezultātiem. Šajā pētījumā iesaistījās arī Latvijas mediķi un pacienti.

Tumšs, drūms gaitenis, durvis, aiz kurām pirms pāris dienām risinājās prātam neaptverami traģiski notikumi, aizzīmogotas. «Kā māte, kā sieviete es nevaru saprast, nevaru pieņemt, ka to var izdarīt ar bērniem, es pat nespēju noticēt, ka to varētu būt izdarījusi viņa,» sarunā ar Neatkarīgo saka gados jauna sieviete Rita (vārds mainīts), kura ar saviem bērniem dzīvo kaimiņos. Traģiskais notikums – divu mazu bērnu nāve – šokējis visus Baložus, Ķekavu un kā drūma rudens diena veļas pār visu Latviju.

Jauniešu vidū pieaug saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām, un, kā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente Anda Karnīte, viens no iemesliem ir profilaktisku pasākumu trūkums.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti sāk izskatīt kārtējos grozījumus pensiju likumā. Galvenais ierosinājums ir padarīt nozīmīgāku pensiju indeksāciju.

Piektdien visā pasaulē tiek atzīmētā Pasaules Garīgās veselības diena un šī gada tēma ir – sadzīvot ar šizofrēniju. Latvijā katru gadu psihiatri reģistrē 300 jaunus saslimšanas gadījumus ar šizofrēniju.

Līdz ar pirmo Eiropā reģistrēto Ebolas vīrusa saslimšanas gadījumu cilvēki uztraucas, cik reāla ir iespējamība, ka šī bīstamā kaite izplatīsies citviet Eiropā, tostarp Latvijā.

Jaunais Saeimas deputātu rosinātais mācību priekšmets dzīvesziņa skolās varētu ienākt nākamajā mācību gadā ētikas, sociālo zinātņu vai klases audzināšanas stundās 10.–12. klašu skolēniem. Dzīvesziņu varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, ja tādu lēmumu pieņemtu skola, vai arī citu mācību priekšmetu ietvaros, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts Izglītības un satura centra speciālisti.

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar jauno ģimeņu organizāciju Babyroom šodien nosaukuši pilsētas, kuras ir vispieejamākās cilvēkiem ar invaliditāti un vecākiem ar mazuļiem, kā arī nepieejamākās pilsētas, kur par vides pieejamību nav domāts, vai domāts maz.

Kompromiss nav panākts – Veselības ministrija (VM) uzskata par pareizu virzīt apstiprināšanai valdībā grozījumus zāļu kompensācijas kārtībā, savukārt zāļu ražotāji kategoriski iebilst. VM vēlas, lai zāļu ražotāji segtu no valsts budžeta kompensējamām zālēm izlietotos izdevumus, ja šo zāļu patēriņš gadā būtu pieaudzis par desmit procentiem. Tas ir uzskatāms par jaunu apgrozījuma nodokli zālēm un var negatīvi ietekmēt pacientus – zāļu ražotāji var atteikties medikamentus Latvijā piegādāt, šādu viedokli savukārt pauž farmācijas uzņēmumus apvienojošā organizācija – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Atšķirībā no citiem Saeimas vēlēšanu gadiem un priekšvēlēšanu programmām šogad politiķu uzmanība tieši demogrāfijas un ģimeņu atbalsta jautājumiem ir niecīga.

«Tā ir milzu vērtība – spēt un darīt arī ikdienišķas lietas,» saka Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības pārstāve Marika Karlsone, atgādinot, ka cilvēkiem, kuri sirgst ar reimatiskajām slimībām, arī artrītu, grūtības sagādā citiem cilvēkam pavisam ierastas darbības, piemēram, kāpšana pa kāpnēm.

Latvijas Infektoloģijas centrs Rīgas Austrumu slimnīcā uzsāk iedzīvotāju vakcināciju pret sezonālo gripu. Vakcinācijas kabinetā pieejamā gripas vakcīna atbilst šoziem prognozētajiem sezonālās gripas vīrusu apakštipiem (trīs komponentu vakcīna).

Ja stāsies spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, paredzot publiskot uzturlīdzekļu jeb alimentu nemaksātāju vārdus un uzvārdus, tie nodarīs kaitējumu bērna interesēm, jo bērns daudzos gadījumos varētu tikt nostādīts neērtā situācijā vai pazemots, citām personām uzzinot par vecāku parādsaistībām. Tā uzskata tiesībsargs Juris Jansons, kuram gan Saeimas deputātiem vakar nebiju iespēju paust savu viedokli par iecerētajām izmaiņām, jo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde nenotika – vienkārši nebija ieradies pietiekams skaits deputātu.

Četru gadu laikā ir palielinājies to hronisko slimību pacientu skaits, kuri nevar iegādāties kompensējamās zāles naudas trūkuma dēļ, liecina pacientu aizstāvības organizācijas Sustento aptauja. Situācija kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām nav mainījusies uz labo pusi un daudziem pacientiem tā ir pat pasliktinājusies, norāda Sustento speciāliste Iveta Neimane. Pacientu situāciju veselības aprūpē raksturo arī tas, ka joprojām ļoti ievērojams skaits cilvēku nevar atļauties izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, ārstēšanos slimnīcā. «Pacientiem krīze nav beigusies, un mēs vēlamies zināt, kādus uzlabojumus piedāvā politiskie spēki, kuri kandidē nākamās Saeimas vēlēšanās,» saka I. Neimane.

Atšķirībā no visām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām šogad izteikti redzama politisko partiju vēlme sakārtot, nodrošināt, reformēt tieši veselības aprūpes sistēmu. Visticamāk, tāpēc, ka valstī nav veselības ministra un ir laba augsne iespējai kārtīgi izkritizēt veselības nozari. Taču padziļinātu analīzi vai konkrētus priekšlikumus piedāvā tikai retā partija.

Veselības ministrija (VM), neraugoties uz zāļu ražotāju iebildēm, tomēr virza izskatīšanai valdībā grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pienākumu zāļu ražotājiem veikt iemaksas kompensējamo zāļu budžetā, ja iepriekšējā gadā veidojas konkrēto medikamentu pārtēriņš.

Uzsverot, cik liela nozīme hematoloģisko slimību ārstēšanā ir asins donoriem, Leikēmijas un limfonas dienā Rīgas Austrumu slimnīca, Valsts Asins donoru centrs un leikēmijas pacienti aicina ziedot asinis.

«Esam samaksājuši dārgu cenu par tagadējo banku Citadele. Pensionāri, jūsu pensiju indeksācija tika iesaldēta, lai glābtu banku no bankrota! Jaunie vecāki, jūsu pabalsti krīzes laikā tika samazināti, lai ieguldītu šo naudu bankas Parex glābšanā! Visi esam šīs bankas patiesie akcionāri,» uzrunājot partijas Saskaņas centrs (SC) organizēto piketu, svētdien Doma laukumā sacīja Vjačeslavs Stepaņenko, parakstu vākšanas iniciators vietnē manabalss.lv.