Arvien vairāk pacientu trūkst naudas kompensējamiem medikamentiem
Četru gadu laikā ir palielinājies to hronisko slimību pacientu skaits, kuri nevar iegādāties kompensējamās zāles naudas trūkuma dēļ, liecina pacientu aizstāvības organizācijas Sustento aptauja. Situācija kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām nav mainījusies uz labo pusi un daudziem pacientiem tā ir pat pasliktinājusies, norāda Sustento speciāliste Iveta Neimane. Pacientu situāciju veselības aprūpē raksturo arī tas, ka joprojām ļoti ievērojams skaits cilvēku nevar atļauties izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, ārstēšanos slimnīcā. «Pacientiem krīze nav beigusies, un mēs vēlamies zināt, kādus uzlabojumus piedāvā politiskie spēki, kuri kandidē nākamās Saeimas vēlēšanās,» saka I. Neimane.
Ministrs pacienta krēslā – tā Sustento bija nodēvējusi iepazīšanos ar politiķiem. Salīdzinot ar šādu pašu diskusiju pirms iepriekšējām vēlēšanām, jāsaka: partiju pārstāvju un iespējamo veselības ministra amata kandidātu vidū nav nevienas personas, kuras pacientus uzrunāja toreiz. Vēlēšanās startē vai nu jaunas partijas, vai pieredzes bagātās izvirzījušas citus priekšstāvjus. Arī atšķirībā no iepriekšējās diskusijas šī izvērsās agresīvāka, kur atsevišķi politiķi viens otram pārmeta gan «tukšu salmu kulšanu», gan «bubināšanu».
«Mums ir svarīgi redzēt šos cilvēkus, kuri pretendē uz veselības ministra vietu un sola sakārtot veselības aprūpi, un uzdot viņiem tiešus jautājumus,» sacīja Sustento vadītāja Gunta Anča. Pacientu jautājumi bija tieši, piemēram, kad valstī būs patiešām bezmaksas veselības aprūpe bērniem. Māmiņa, kurai ir bērns ar invaliditāti, stāstīja, ka viņas ģimenes izdevumi gadā bērna ārstēšanai, rehabilitācijai, tehniskajiem palīglīdzekļiem ir vismaz 8000 eiro… Diabēta pacienti jautāja, kad atcels noteikumu, ka pat tiem pacientiem, kuriem zāles ir 100 procentu kompensējamas, jāmaksā par katru recepti apmēram 70 centi. It kā sīkums, bet vienam pacientam, kuram regulāri jāpērk zāles, tie ir vairāki eiro nedēļā. Pēc Veselības ministrijas valsts sekretāra Rinalda Muciņa teiktā, šo normu nevar atcelt, kamēr nav piešķirta papildu naudu, kas segtu ieņēmumus no šī maksājuma. Taču arī viņš norādīja, ka Latvijā 57 procentos veselības aprūpi finansē paši iedzīvotāji no privātiem līdzekļiem, tikai pusi ir spējīga nosegt valsts, cilvēkam ir pašam jāmeklē iespējas, kā samaksāt par ārstēšanos.
Veselības darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) aizstāvēja ideju par veselības aprūpes daļēju finansēšanu no sociālajām iemaksām. «Tam nav nekāda sakara ar pensiju, pabalstu samazinājumu, man neceltos roka šādu piedāvājumu likt galdā, taču sociālo iemaksu likmē ir zināmi brīvi procenti uzkrājuma veidošanai, ko apmēram divu procentu apmērā varētu novirzīt strādājošo cilvēku veselības apdrošināšanai,» klāstīja politiķe. Atzīstot, ka viņam nav burvju nūjiņas, Nacionālās apvienības veselības ministra amata kandidāts, bijušais Bērnu slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis uzsvēra: veselības aprūpes sistēma ir jāveido uz cilvēku, nevis finansēšanas modeli un pacientam ir jābūt centrā. Gunta Belēviča no Zaļo un zemnieku savienības «jājamzirdziņš» ir veselīga pārtika, ko viņš apņemas nodrošināt skolās un bērnudārzos. Partijas Saskaņa veselības ministra amata kandidāte ir labi zināmā Baiba Rozentāle – viņa aprēķinājusi, ka nākamgad veselības budžeta vajadzība ir papildu vismaz 120 miljoni eiro: «Vienalga, ko mēs te runātu, bez finansējuma neko varēsim izdarīt!» No sirds Latvijai pārstāve Daina Medne sola izstrādāt jumta likumu veselības jomā, savukārt Mārtiņš Šics (Reģionu partija) – sniegt atbalstu ģimenes ārstiem: «Traģiski, ka ārsti strādā ar galvu ierakušies papīros un nevar pacelt acis uz pacientu.»
***
Kādai medicīniskai palīdzībai jums nepietiek naudas?
Naudas trūkuma dēļ nācies atteikties no visa minētā 9%
Lai apmaksātu vizīti pie ģimenes ārsta 4%
Lai apmaksātu speciālistu konsultāciju 26%
Lai apmaksātu analīzes un citus izmeklējumus 17%
Lai ārstētos slimnīcā 24%
Lai nopirktu zāles 20%
*
Avots: pacientu organizācija Sustento