Kompromiss nav panākts – Veselības ministrija (VM) uzskata par pareizu virzīt apstiprināšanai valdībā grozījumus zāļu kompensācijas kārtībā, savukārt zāļu ražotāji kategoriski iebilst. VM vēlas, lai zāļu ražotāji segtu no valsts budžeta kompensējamām zālēm izlietotos izdevumus, ja šo zāļu patēriņš gadā būtu pieaudzis par desmit procentiem. Tas ir uzskatāms par jaunu apgrozījuma nodokli zālēm un var negatīvi ietekmēt pacientus – zāļu ražotāji var atteikties medikamentus Latvijā piegādāt, šādu viedokli savukārt pauž farmācijas uzņēmumus apvienojošā organizācija – Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).
Šodien valdības sēdē atkārtoti tiks skatīts jautājums par VM paredzētajām izmaiņām, kuras sākotnēji var šķist nenozīmīgas, bet reāli – ļoti būtiskas un rada satraukumu virknē hronisku slimību pacientu organizāciju. VM speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai skaidro: ministrija grib paredzēt, ka noteiktos apstākļos zāļu ražotājam varētu piemērot līdzmaksājumu, ja konkrēto kompensējamo zāļu sarakstā esošo B sarakstā (tie ir unikāli un savstarpēji neaizvietojami medikamenti) iekļauto zāļu apjoms gadā palielinātos par 10 procentiem. Zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu virs 10 procentiem, taču norma stātos spēkā tikai ar nosacījumiem – nav paplašināts diagnožu klāsts, kad tiek nozīmētas attiecīgās zāles, nav mainīti zāļu izrakstīšanas nosacījumi, nav noslēgts ražotāja individuālais līgums par līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā pacientiem.
O. Šneiders arī uzsver, ka šī norma nestātos spēkā, ja zāļu kompensācijas sistēmai valsts budžeta pieaugums būtu vismaz pieci procenti un no valsts budžeta būtu iespējams nosegt izdevumus, ko izraisījis B saraksta zāļu apgrozījuma palielinājums par desmito daļu.
Saskaņā ar pašreiz esošo sistēmu, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības pārskatīt kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenu, tomēr šī norma neesot pietiekami efektīva, ņemot vērā, ka B saraksta zālēm un medicīniskajām ierīcēm nav konkurences salīdzinājumā ar A saraksta zālēm. Tātad viens no mērķiem ir vēlme piespiest zāļu ražotājus samazināt cenas tieši B saraksta medikamentiem. Grozījumos ir arī paredzēts: ja zāļu ražotājs nesamaksās līdzmaksājumu par viņa zāļu pārtēriņu, tad dienests samazinās attiecīgo zāļu cenu tā, lai segtu valsts budžeta izlietojuma pieaugumu, kas radies sakarā ar pārdošanas apjoma pieaugumu.
Zāļu ražotāji savas domas nav mainījuši, kā Neatkarīgajai uzsver SIFFA vadītājs Imants Sinka. Farmācijas uzņēmumi uzskata, ka šāds līdzmaksājums ir jauns nodoklis, par kuru valdībai nemaz nav tiesību lemt. «Mums ir nepieņemami, ka, nepanākot vienošanos ar zāļu ražotājiem, tiek virzītas šādas izmaiņas, kas var apdraudēt arī pacientus,» saka I. Sinka. «Sarakstā, par kuru runājam, ir zāles diabēta, HIV/AIDS, hepatīta, multiplās sklerozes, smagu kardiovaskulāru slimību ārstēšanai. Šī norma būs arī papildu barjera, lai reģistrētu Latvijā jaunus, inovatīvus medikamentus vai vispār medikamentus piegādātu par tādu cenu.» Uz jautājumu, vai šīs izmaiņas mudinās samazināt cenu konkrētiem medikamentiem, I. Sinka atbild ar paskaidrojumu, ka pašlaik jau ir noteikti ierobežojumi cenas noteikšanai, proti, zālēm nedrīkst būt augstāka cena kā trešā zemākā cena piecās Eiropas valstīm (Ungārija, Rumānija, Čehija un citas) un nevar būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā.
Tā vietā, lai steidzami virzītu šos grozījumus, zāļu ržotāji piedāvā izveidot darba grupu, kas rūpīgi analizētu situāciju kompensējamo medikamentu sistēmā un varētu piedāvāt stratēģiskus virzienus attīstībai.
Jāatgādina, ka vairākus gadus zāļu ražotāji atbilstoši katra uzņēmuma zāļu apgrozījumam jau veica līdzmaksājumu kompensējamo zāļu budžetā, taču toreiz tā bija vienošanās no abām pusēm kā krīzes laika risinājums, lai pacientiem samazināta budžeta ietvaros tiktu apmaksātas zāles.
Kompensējamo zāļu budžets ik gadu cieš no līdzekļu deficiīta, kas neļauj ne atjaunot kompensācijas apmērus pirmskrīzes situācijā, ne arī papildināt sarakstu ar jaunākiem medikamentiem. No tā galvenie cietēji ir pacienti. VM gan ir izstrādājusi pieprasījumu papildu finansējumam nākamajam gadam kompensācijas apmēru atjaunošanai (no 50% uz 75%, no 75% uz 100%), taču jāņem vērā, kādi būs nākamā veselība ministra un valdības uzstādījumi šajā jomā.
***
UZZIŅAI
Kopējais B saraksta zāļu skaits ir 180, savukārt zāles ar apgrozījuma pieaugumu virs 10% iepriekšējos gados veidoja vidēji 40–50 vienības, kam tika izlietoti 1,4 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu gadā
Avots: Veselības ministrija