Lauž šķēpus par dzīvesziņas ieviešanu skolās

Jaunais Saeimas deputātu rosinātais mācību priekšmets dzīvesziņa skolās varētu ienākt nākamajā mācību gadā ētikas, sociālo zinātņu vai klases audzināšanas stundās 10.–12. klašu skolēniem. Dzīvesziņu varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, ja tādu lēmumu pieņemtu skola, vai arī citu mācību priekšmetu ietvaros, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts Izglītības un satura centra speciālisti.

Par dzīvesziņas ideju sabiedrībā izskanējuši dažādi viedokļi, sākot no pilnīga atbalsta, beidzot ar kritiku. Neatkarīgā rakstīja, ka doma par šādu mācību priekšmetu dzima Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā, piedāvājot to kā alternatīvu veselības vai ģimenes mācībai. Pēc Nacionālās apvienības deputātu ierosmes valsts budžetā tika iezīmēta nauda (27 000 eiro) dzīvesziņas mācību metodikas izstrādei konkrētai organizācijai Ābeļzieds, pret ko protestēja dažas sabiedriskās organizācijas, aizrādot par konkursa nerīkošanu tik nopietna mācību materiāla izstrādei.

Dzīvesziņas iedzīvināšanai skolās pašlaik tiek izstrādāti mācību materiāli, kuri būs izmantojami mācību procesā vispārējās izglītības mācību priekšmetu stundās vai mācību kursā Dzīvesziņa, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē stāstīja VISC. Deputāti bija paredzējuši izskatīt Papardes zieda un citu organizāciju kritikas vēstuli, kas veltīta tradiocionālajām vērtībām. Vēstulē teikts: «[..] mūs satrauc, ka publiskajā telpā par tradicionālajām vērtībām kļuvusi reliģiskā neiecietība, cilvēku dažādības nepieņemšana un viņu izvēļu nosodīšana, vienas nācijas pārākuma izcelšana un cīņa par privilēģiju piešķiršanu vienam pareizajam ģimenes modelim.» Tomēr šo jautājumu deputāti neizskatīja, jo vēstules autori uz komisijas sēdi nebija ieradušies. Par to Papardes zieds saņēma kritiku, savukārt, kā noskaidroja Neatkarīgā, organizācija saņēmusi uzaicinājumu novēloti, tāpēc nav varējusi saplānot darbus, lai piedalītos sēdē.

VISC darbu pie dzīvesziņas turpina, un plānots, ka šīs tēmas tiks mācības vecāko klašu skolēniem. Kādā veidā – tas būšot atkarīgs no skolas. Dzīvesziņas tēmas – kultūridentitāte, sociālā identitāte un pašidentitāte. Deputātus darīja uzmanīgus VISC formulējums, ka bērniem plānots stāstīt par ģimeni un tās veidiem, piemēram, ka ir arī ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, vecvecāki vai aizbildņi. Saeimas deputāte Inguna Rībena bilda, ka stāstīt var, taču bērniem jāpasaka noteikti, kas ir ideāla ģimene. Savukārt asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze pauda neizpratni, kāpēc tik maza uzmanība pievērsta skolēnu sagatavošanai tieši laulībai un ģimenes dzīvei, kas būtu dzīvesziņas galvenais uzdevums.