Par dramatisko situāciju onkoloģijā liecina ne tikai vēža pacientu skaita pieaugums, bet arī augstā mirstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Latvijā ir arī daudz augstāks pēdējās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars. Pacientiem nav pieejami moderni medikamenti, ar kuriem cilvēkus ārstē Eiropā.
«Redzu ciešu likumsakarību starp finansējuma samazināšanu onkoloģijā un mirstības pieaugumu,» saka pacientu biedrības Vita vadītāja Irina Januma. Viņa situāciju ar vēža saslimšanu Latvijā dēvē par epidēmiju, lai arī cik dramatiski tas izklausītos.
11 567 gadā
Saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām Latvijā saglabājas ļoti augsta, un tas ir otrs galvenais mirstības cēlonis valstī tūlīt pēc sirds un asinsvadu slimībām. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra datiem, 2004. gadā uzskaitē bija 53 648 pacienti, pērn to skaits jau sasniedza 74 647 pacientus. Arī 2013. gadā reģistrēto jauno vēža pacientu skaits ir bijis viens no lielākajiem pēdējos gados (11 567), visvairāk onkoloģisko pacientu reģistrēts 2011. gadā (11 704).
Pēc ļaundabīgā audzēja veida visvairāk reģistrēts nemelanomas ādas ļaundabīgie audzēji (1497), tad krūts ļaundabīgie audzēji (1133) un trešajā vietā ir bronhu un plaušu vēzis (1118). Sabiedrības veselības speciālisti atšķirībā no onkologiem un pacientu organizācijām redz pozitīvas tendences – kopējā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir stabila un nav novērojams straujš saslimstības pieaugums, tāpat pieaug agrīnās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju skaits, piemēram, 2013. gadā pirmajā un otrajā stadijā atklāti 46 procenti audzēju, bet 2010. gadā šis procents bijis tikai 38.
Atklāj, kad nomirst
Tomēr, izpētot datus par saslimstību ar vēzi un sīkāk – par stadijām, nākas secināt, ka pēdējās stadijās atklātā vēža gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Kopš 2009. gada strauji palielinājās nulles stadijā atklāto vēža gadījumu skaits (visticamāk, saistībā ar skrīninga programmas ieviešanu), taču, ja 2009. gadā tie bija 29 gadījumi, 2012. gadā – 18, tad pērn tikai divi, kas procentuāli veido apaļu nulli. Ceturtajā stadijā atklāj piekto daļu onkoloģisko saslimšanu, bet 15,3 procentos slimība noteikta bez stadijas. Dati arī liecina, ka daudzos gadījumos vēzis atklāts un pacients ņemts uzskaitē jau pēc nāves, piemēram, pērn 48 pacienti ar prostatas vēzi, 80 – ar plaušu vēzi, 54 – ar neprecīzi apzīmētu, nelokalizētu vēzi, 32 – ar galvas smadzeņu vēzi, 49 – ar kuņģa vēzi.
386 gadījumos audzējs atklāts profilaktiskās pārbaudēs.
«Latvija piedzīvo vēža epidēmiju,» saka pacientu priekšstāve Irina Januma. Katru gadu ārsta vārdus – jums ir vēzis– no jauna dzird gandrīz 12 000 cilvēku, no tiem 3500 jau slimības trešajā un ceturtajā stadijā. Valsts katru gadu zaudē vairāk nekā 6000 cilvēku, kas mirst ar vēzi, bet šīs slimības ēnā dzīvo 75 000 cilvēku un viņu radinieki. Tas ir kopējais pacientu skaits, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. I. Januma skaidri redz likumsakarību starp nepietiekamo finansējumu onkoloģijai un mirstības rādītājiem. «To pierāda mirstības bremzēšanās krūts vēzim – tiklīdz ir kaut neliels finanšu pieaugums un rīcība šajā jomā, pieaug agrīni diagnosticēto krūts vēža gadījumu skaits un mirstība samazinās,» uzsver I. Januma. Taču kopumā vēža ārstēšanai naudas akūti trūkst – diagnostikai, izmeklējumiem, ārstēšanai, medikamentiem.
Zāles no vēstures
Latvijas Onkologu asociācija uzsver, ka pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā nav uzlabojusies, tieši pretēji – turpina pasliktināties, lai gan pasaulē labu diagnostikas iespēju un efektīvu ārstniecības metožu dēļ vēzi vairs neuztver kā smagu neārstējamu slimību. Onkologs Jānis Eglītis stāsta, ka Latvijā trešajā, ceturtajā stadijā atklāj ap 40 procentus ļaundabīgo audzēju, citur Eiropā – 20 procentus. «Sabiedrībai jāmaina attieksme pret valsts vēža skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām novērstu vai atklātu to sākumstadijās. Taču pašlaik apmeklētība ir ļoti zema.» 2015. gadā, kas plānots kā pretvēža gads, pēc onkologu domām, jāuzlabo vēža skrīninga valsts programmu efektivitāte un izmeklējumu pieejamība pacientiem ar aizdomām par vēzi.
Liela pacientu un mediķu sāpe ir ārstēšanā pieejamie medikamenti. «Daudzas attīstītas valstis ķīmijterapijā izmanto mērķterapijas medikamentus, mēs – nē. Latvija ārstēšanā ar jaunākās paaudzes medikamentiem atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no Bulgārijas un Rumānijas,» saka J. Eglītis. Bēdīga situācija ir ar kolorektālā vēža terapiju – valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medicīnas preparāti, kuri tika ieviesti ārstēšanā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
***
VIEDOKLIS
Jānis Eglītis, Dr. med. Latvijas Onkologu asociācijas prezidents:
– Situācija onkoloģijas jomā ir kritiska, tāpēc mums ir svarīgi, lai nākamais gads būtu pirmais solis onkoloģijas pasludināšanai par prioritāti nākamajiem desmit gadiem un taptu vēža apkarošanas un ierobežošanas ilgtermiņa programma. Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, tāpēc ir arī augstāka mirstība. Arī sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret valsts vēža skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām novērstu vai atklātu to sākumstadijās.