Apelējot pie pārāk mazā pensiju pielikuma, kas sagaidāms šī rudens indeksācijā, Saeima vēl līdz vēlēšanām plāno izskatīt grozījumus pensiju likumā, izmaiņas gan piedāvājot veikt tikai no nākamā gada.
Pensiju likums pašlaik paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 285 eiro, pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Likumā arī noteikts, ka pensijas pārskata, ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss nav mazāks par skaitli viens, un, ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti ir lielāki par 15 procentiem, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēro tieši 15 procentus. Atšķirīga indeksācijas kārtība noteikta politiski represētajām personām, pirmās grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šāgada oktobrī pensija vai tās daļa, kas nepārsniedz 285 eiro, tiks indeksētas ar indeksu 1,0274, kā rezultātā pensijas vidēji palielināsies par 5,71 eiro (vecuma pensijas vidēji par 6,05 eiro).
Saeima izskatīšanai komisijās aizvadītajā nedēļā nodevusi grozījumu projektu pensiju likumā, kas varētu palielināt rādītājus jeb apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentus, kurus izmanto pensiju indeksācijā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norāda, ka šogad oktobrī pensijas tiek indeksētas ar diviem indeksiem – patēriņa cenu un algas indeksu, turklāt no algas indeksa piemēro 25 procentus. «Palūkojoties indeksācijas rezultātus, skaidri un gaiši var redzēt, ka tikai 16 procenti cilvēku Latvijā saņem pensiju, kura ir lielāka par 285 eiro mēnesī. Turklāt šogad, gatavojoties indeksācijai, mēs uzzinājām, nu, manuprāt, prieka vēsti – gribu gan to likt pēdiņās –, ka gada inflācija Latvijā ir tikai 0,6 procenti,» uzstājoties plenārsēdē sacīja A. Barča. «Ja nebūtu pensiju likumā šie 25 procenti no algas indeksa, tad Latvijā vispār indeksācija šogad nevarētu notikt.» Deputāte arī norādīja, ka indeksācijas rezultātā zems pensiju pielikums būs invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, jo nelielās pensijas dēļ – vidēji ap 100 eiro, arī pielikums būs neliels – tikai divi eiro un 74 centi.
Likumprojektu Saeimā izskatīšanai iesnieguši ZZS Saeimas frakcija un apvienības Saskaņas centrs deputāts Andrejs Klementjevs. A. Barča atzina, ka likumprojekts izstrādāts kopā ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). «Turpmāk varētu būt vairāki varianti,» teica A. Barča, «varētu būt 50 procenti algu indekss pensijām, kuras ir līdz 285 eiro, un pārējiem – 25 procenti.» Iesniegtie grozījumi paredz, ka no 2015. gada pensiju indeksācijā tiek ņemti vērā 50 procenti (līdzšinējo 25 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Lai nemaldinātu pensiju saņēmējus, jānorāda, ka iesniegtie grozījumi, kurus visticamāk, Saeima arī akceptēs, jo pret to nodošanu komisijām neiebilda neviens deputāts, būs spēkā un attieksies tikai uz nākamā gada indeksācijas kārtību un šogad viss notiks tā, kā plānots.
Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka papildus no sociālā budžeta un valsts pamatbudžeta šādu izmaiņu īstenošanai dzīvē nepieciešami 6,2 miljoni eiro.
***
UZZIŅAI
Indeksāciju rezultātā prognozētais pensiju vidējais apmēra pieaugums:
• ja izmanto patēriņa cenu indeksa un 25% algu indeksa pieaugumu (atbilstoši pašreiz plānotajam)
• 2014. gadā 5,71 eiro, vecuma pensijas 6,05 eiro
• 2015. gadā 9,23 eiro, vecuma pensijas 9,81 eiro
Ja izmanto patēriņa cenu indeksa un 50% algu indeksa pieaugumu (atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem)
• 2014. gadā nav plānots
• 2015. gadā 12,77 eiro, vecuma pensijas 13,57 eiro
Avots: Labklājības ministrija