Vecāki: Rakšu nometnē neievēro drošības pasākumus

«Meitiņa ļoti vēlējās šovasar doties uz vasaras nometni, un mēs piekritām,» sarunu ar Neatkarīgo iesāk desmit gadus vecas meitenes tētis Egils Stepiņš. Taču vecākiem – tētim Egilam un mammai Kristīnei – ne prātā neienāca, ka nometnē, ar kuras vadību noslēgts līgums, kurā apliecināta visa atbildība par bērniem un kur nometnes vadītājam ir oficiāls nometnes vadītāja sertifikāts, notiks smags nelaimes gadījums, kura sekas visa ģimenes izjūt vēl tagad un izjutīs ilgi.

Atklājot šo stāstu laikrakstam, Stepiņu ģimene vēlas ne tikai panākt taisnību attiecībā pret viņu meitai nodarīto kaitējumu, bet pievērst atbildīgo iestāžu un sabiedrības, īpaši bērnu vecāku, uzmanību neprofesionālai, nolaidīgai rīcībai, kā rezultātā cieš bērni.

Savukārt nometnes organizatori Neatkarīgajai saka: esam atbildīgi par šo nelaimes gadījumu un esam apņēmušies segt visus ar ārstēšanos un rehabilitāciju saistītos izdevumus.

Tur būs jautri

Desmitgadīgā Stepiņu ģimenes atvasīte nekad iepriekš vasaras nometnēs nebija bijusi, bet ļoti to vēlējās. Viņa bija dzirdējusi labas atsauksmes no klasesbiedriem, draudzenēm, cik nometnēs ir forši! Arī par konkrēto nometni Cēsu pusē bija dzirdētas labas atsauksmes. «Mēs izpētījām nometnes piedāvājumu – piecu dienu veselīga dzīvesveida nometne Pilsētnieki laukos, un tas šķita gana interesanti,» stāsta tētis Egils. «Veicām pirmo iemaksu, pārējo summu apņemoties samaksāt uz vietas nometnē.» Nometnes maksa – 225 eiro.

Iespējams, daudzi ir dzirdējuši par viesu namu Rakši Amatas novadā, kur ar bērniem var doties arī apskatīt visai eksotiskus dzīvniekus – lamas, alpakas, kamieļus. Nu, lūk, tieši turp jūnija beigās devās Stepiņu meita. «Vienīgais, kas mani pirmajā dienā darīja uzreiz uzmanīgu, bija stāvās kāpnes mājā, kur mitinājās bērni, tāpēc es tikai meitai piekodināju, lai pa tām neskrien,» stāsta Egils.

Man palika aukstas kājas

Trešās nometnes dienas vakarā ap pulksten astoņiem Egilam iezvanījās telefons un nometnes vadītāja Ieva klausulē teica: man jums ir sliktas ziņas. «Man kājas palika aukstas, nometnes vadītāja pateica, ka meitai ir smags lūzums, gaida ātro palīdzību. Uztraucos, vai meitai neiestājas šoka stāvoklis, kā var gadīties šādu smagu traumu rezultātā, ar ātrās palīdzības mediķiem telefonsarunā vienojāmies, ka es braukšu uz Bērnu slimnīcu viņus sagaidīt – ārsti teica, ka trauma smaga, jāved uz Rīgu, visticamāk, būs vajadzīga operācija,» tās dienas notikumus atminas Egils.

Operācija bija veicami steidzami, un no mājām tika izsaukts ķirurgs Uldis Bergmanis, operācija notika vispārējā narkozē apmēram pusotru stundu, lai pēc apakšdelma abu kaulu vaļēja lūzuma saliktu pareizi kaulus, izmantoja elastīgos stieņus (tie pēc pusgada būs jāizņem). «Psiholoģiski ļoti smagi to pārdzīvot, viens ir fiziskās sāpes, otrs – emocionālais pārdzīvojums, jo meitiņas pirmais jautājums bija: vai es nomiršu? Bērns jau uzreiz nesaprot, viņš redz, ka kauli izdūrušies cauri un asinis plūst aumaļām...» arī tētim ir emocionāli smagi par to runāt, jo psihiskās traumas sekas pēc nelaimes gadījuma nav pazudušas, meitiņa naktīs vēl mostas augšā...

Kā viss notika?

Pēc nometnes vadītājas un bērnu liecinieku stāstītā (nometnes vadītāja nelaimes brīdī nav bijusi klāt, nav bijis arī neviens cits pieaugušais), bērniem bijis brīvais laiks un Stepiņu meita kopā ar citām meitenēm devusies uz nometnes teritorijā esošo batutu. Teritorija ir ļoti plaša – tur ir sporta laukumi, dzīvnieku sētas, vairāki viesu nami. Meitenes apliecina, un to neviens nenoliedz, ka batutam nebija aizsargtīkla un arī atsperes nosedzošā drošības polsterējuma, turklāt pirms tam tikko kā bija nolijis lietus un batuts bijis slapjš. «Neviens no nometnes audzinātājiem vai organizatoriem neatradās līdzās bērniem vai batutam, un pie tam nometnes organizatori bērnus nebija iepazīstinājuši ar noteikumiem par atrakciju drošu izmantošanu,» norāda Egils. Batutu lietot nebija aizliegts.

Trim meitenēm lēkājot uz batuta, radās nekontrolējama amortizācija, un Egila meita tika izmesta no batuta, gūstot smago traumu. Pēc kritiena meitene mēģināja piecelties un meklēt palīdzību. Pagājusi dažus soļus, viņa nokrita, sākās asas sāpes un spēcīga asiņošana. Tad pārējās meitenes steidzās meklēt audzinātājus.

Bezatbildība?

Pēc negadījuma Egils izpētījis visus drošības noteikumus attiecībā uz batutu un citām atrakcijām un secinājis, ka nometnē pārkāpti praktiski visi. Bērni atstāti bez uzraudzības, batuts bez aizsargierīcēm, turklāt mīkstais polsterējums pirms kāda laika noņemts, jo viesi saplēsuši, taču batuts bērniem lietošanā atstāts... «Vēl pirms pāris dienām redzēju internetā viņu aicinājumu skolēniem braukt ekskursijās un reklāmu – batuts par brīvu, kura gan vēlāk izņemta. Tur joprojām ir bildes, kur vairāki bērni lēkā uz batuta bez aizsargtīkla, tas vien liecina par to, ka šie cilvēki, uzņēmēji, bērnu pasākumu organizatori nesaprot, ko dara, vieglprātīgi vai bezatbildīgi attiecas pret bērnu drošību,» saka Egils.

Stepiņu ģimene vērsusies Valsts policijā, kas uzsākusi kriminālprocesu, tāpat ģimene vērsusies arī citās iestādēs, aicinot tās pievērst uzmanību nometnes organizētāju darbībai un kopumā tam, kā nometnēs izmanto batutus un citus rīkus (Egils pieļauj, varbūt bērnu nometnēs batutus vispār nevajadzētu atļaut, ja ir tik daudz traumu?). «Tā bija bumba ar laika degli, diemžēl nelaime notika ar mūsu meitu, mēs nevēlamies, lai ciestu vēl kāds bērns. Vecāki, atdodot bērnu nometnē, nevar parūpēties pilnīgi par visu, par to atbildību uzņemas nometnes organizatori, arī mūsu gadījumā – mums saka: uzņemamies pilnu atbildību, taču kā tā izpaužas? Pagaidām neesam saņēmuši nekādu atbildi, pat ne apņemšanos segt ārstēšanās, rehabilitācijas izdevumus,» saka Egils. Tiesa, organizatori atdevuši naudu par divām neizmantotām nometnes dienām.

Rakši: nelaimes gadījums

«Mēs nevienā brīdī neesam situāciju slēpuši, neesam atteikušies no sadarbības ar meitenes vecākiem, nenoliedzam līdzatbildību,» sarunā ar Neatkarīgo saka Rakšu direktore Elija Krauze. Viņa stāsta, ka nometnes laikā patiešām noticis nelaimes gadījums un nelaimīgas sakritības dēļ batutam tiešām nebija aizsargtīkla – tas bijis sabojāts un nebija paspēts uzlikt jaunu. «Mēs nenoliedzam un atzīstam, ka esam vainīgi, taču tas ir nelaimes gadījums, kādi diemžēl notiek gan nometnēs, gan mājās, meitene sēdēja uz batuta malas un nokrita tieši uz savas rokas. Mēs uzreiz rīkojāmies, izsaucām ātros, un arī turpmāk esam gatavi segt visus ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus,» apgalvo E. Krauze. Šos izdevumus segs apdrošinātājs (teritorijā darbojas BTA civiltiesiskā apdrošināšana), taču no ģimenes ir jāsagaida čeki par izmaksām. Uzņēmums neesot gatavs ģimenei maksāt kompensāciju, tam ir savi apsvērumi, skaidro E. Krauze, tas diemžēl pašlaik izskatās kā naudas izspiešana un vēlēšanās iedzīvoties uz bērna rēķina.

«Brīdī, kad M. (pēc tēva lūguma Neatkarīgā nepublicē meitas vārdu – aut.) salauza roku, bērniem bija sporta aktivitātes,» stāsta nometnes vadītāja Ieva Ozola. «Bērni ar audzinātājiem atradās sporta laukumos, taču M. ar vēl divām meitenēm bez audzinātāju atļaujas aizgāja līdz batutam, kas atradās tieši blakus sporta laukumiem. Bērni iepriekš tika informēti, ka batutos drīkst atrasties tikai nometnes audzinātāju klātbūtnē un stingrā uzraudzībā. Abas M. draudzenes uzkāpa uz batuta, bet M. sēdēja uz tā malas. Izlēmusi nelēkāt, M. kāpa nost no batuta. Viņa neveikli paslīdēja, uzkrita uz savas rokas un to salauza [..]. Apciemoju M. slimnīcā nākamajā dienā, un tētim uzreiz tika atdota arī nauda par atlikušajām nometnes dienām. Līdz šim brīdim esam saņēmuši no M. tēva prasību saņemt 2000 eiro morālo atlīdzību.» Pēc Rakšu teiktā, tas domāts ekskursijas apmaksai un ja «gadījumā Rakši atteiksies maksāt prasīto summu, viņš iesaistīs visas valsts institūcijas, lai veiktu visas iespējamās uzņēmuma pārbaudes. Līdz šim neesam saņēmuši prasītos dokumentus un informāciju, lai varētu šo situāciju operatīvi risināt.»

Ģimene kategoriski noliedz šādu apgalvojumu un vērsīsies tiesā, lai šo konfliktsituāciju risinātu. Savukārt Neatkarīgā pētīs, kāda ir situācija ar batutu izraisītajām traumām.