Latvija līdere Eiropā pašnāvību skaita dēļ; 382 zaudētas dzīves

Trīssimt astoņdesmit divi cilvēki pagājušajā gadā aizgāja no dzīves pašnāvībā. Arī divi bērni vecumā no desmit līdz 17 gadiem. Lai arī absolūtos skaitļos pašnāvībās bojāgājušo skaits Latvijā samazinās, uz pasaules kartes Latvija tāpat kā Krievija, Lietuva, vēl vairākas Eiropas valstis un dažas valstis Āfrikā iekrāsotas tumši sarkanā krāsā, apliecinot, ka te pašnāvību skaits ir viens no augstākajiem pasaulē.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētnieks Toms Pulmanis stāsta, ka arī Eiropas Savienībā Latvija atrodas starp tām valstīm, kurās ir visaugstākie pašnāvību rādītāji – Latvija pēc pašnāvību skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pašlaik ir trešajā vietā, pirmajās divās – Lietuva un Ungārija. Diemžēl dati arī rāda, ka pasaulē, kur katru dienu pašnāvībā iet bojā 3000 iedzīvotāju, Latvija ir desmitajā vietā. Pašnāvību saistību ar psihiskās veselības traucējumiem Latvijas atbildīgās iestādes šogad uzsver Pašnāvību novēršanas dienā, jo 90 procentiem cilvēku, kuri veikuši pašnāvību, ir bijuši šādi traucējumi. «Uzsākot kampaņu Nenovērsies!, mēs vēlamies mazināt aizspriedumus, kuri valda sabiedrībā pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, lai apkārtējā sabiedrība būtu vērīga, zinātu un saprastu psihisku traucējumu pazīmes, lai nenovērstos no līdzcilvēkiem un lai cilvēki nebaidītos vērsties pēc palīdzības,» saka T. Pulmanis.

Lai saprastu, kāda ir pašreizējā Latvijas sabiedrības attieksme, SPKC sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veicis aptauju, kurā atklājies: gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem saslimtu ar psihisku slimību, lielākā daļa slēptu vai visdrīzāk slēptu šo faktu no draugiem, kolēģiem un citiem cilvēkiem. Aptaujā arī atklājas, kā cilvēki reaģētu, ja sabiedriskajā transportā blakus apsēstos cilvēks ar acīm redzamiem psihiskās veselības traucējumiem. Lielākā daļa aptaujāto cilvēku šādā situācijā labprāt bēgtu, pārsēžoties citur, ignorētu, neliktos ne zinis. Tajā pašā laikā aptaujā atklājas arī pozitīvs aspekts, ka cilvēki to darītu impulsīvi, bet apdomājot, kāda ir pareizā rīcība šādā situācijā, cilvēki mēģinātu saprast, vai nav vajadzīga palīdzība. Sabiedrības izpratne un atbalsts ir ļoti būtiski, jo Eiropas Savienības pētījumu dati liecina, ka psihiski vai neiroloģiski traucējumi ir katram trešajam iedzīvotājam.

T. Pulmanis min arī Latvijas datus – 2012. gadā ārstēti 6,3 procenti iedzīvotāju ar psihiskiem traucējumiem, taču tas, ekspertuprāt, neliecina par labu situāciju, gluži otrādi – cilvēki ar psihiskiem traucējumiem nevēršas pēc palīdzības. Un viens no iemesliem ir tieši sabiedrības attieksme. «Pacienti nejūt, ka viņus uzņem sabiedrībā, saskaras ar negatīvu attieksmi, bieži pat no ģimenes puses, dažreiz pat ģimenes locekļi joprojām netic, ka vainojama ir garīga slimība, un saka, ka cilvēks ir vienkārši slinks vai arī simulē,» stāsta T. Pulmanis. Par labu garīgo veselību nav iespējams runāt, ja sabiedrībā valda aizspriedumi un mīti par psihisko veselību un cilvēkiem, kuriem ir psihiski traucējumi; ja pacientiem ir bail vērsties pēc palīdzības, norāda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš. Ko valsts iestādes gatavas darīt, lai situāciju mainītu?

Aptaujā cilvēki norādījuši, ka zina, kur vērsties pēc palīdzības aizdomu gadījumā par psihiskiem veselības traucējumiem, taču vismaz trešdaļai šādas informācijas nav. Kampaņas ietvaros tiks risināts šis jautājums – jaunizveidotajā mājaslapā nenoversies.lv ir gan divi testi, lai noteiktu, vai nav depresijas un vai ikdienas stress neliecina par nevēlamu trauksmi, gan informācija par speciālistiem, kuri šādā situācijā var pieņemt pacientus. Tāpat ir pieejama informācija par to, kā atpazīt pašnāvības risku, depresiju, miega traucējumus, šizofrēniju un citus traucējumus. Kampaņas ietvaros būs arī psihiatru konsultācijas.