Inga Paparde / Autori

Kopš Eiropas Sociālā fonda finansētā un pašvaldību līdzfinansētā projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi (APSD) sākuma katru gadu šajos darbos tiek iesaistīti aptuveni 4000 Rīgas pašvaldībā dzīvojošo ilgstošo bezdarbnieku.

Latvija 2013. gadā bija vienīgā Baltijas valsts, kurā pieauga jaundzimušo skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais aprēķins.

Iedzīvotāji uzskata, ka prioritāri valdībai ir jārisina veselības aprūpes problēmas un tieši veselības nozarei jānovirza visvairāk papildu finansējuma, secināts SKDS pētījumā. Pārliecinoši šādu atbildi snieguši 64,2 procenti aptaujāto, nosaucot veselības nozari kā svarīgāko. Kamēr iedzīvotāji un mediķi sagaida, ka veselības nozare ne tikai vārdos, bet arī darbos tiks atalgota ar atbilstošu finansējumu, darbu turpina premjeres izveidotā darba grupa.

Latvijā vairāk nekā 8000 bērnu ir zaudējuši savu vecāku aprūpi un gandrīz 2000 bērnu dzīvo dažādu veidu institūcijās – aprūpes centros, bērnunamos. Alternatīvās bērnu aprūpes alianse un SOS Bērnu ciematu asociācija uzsver, ka atrašanās bērnunamā nelabvēlīgi ietekmē bērnu attīstību, tāpēc uzsākuši kampaņu Palīdzi man uzaugt, lai veicinātu bērnu aprūpi ģimeniskā vidē.

Risku, ka Ebolas vīrusslimība varētu izplatīties Latvijā, epidemiologi sauc par ļoti zemu. Tomēr neiesaka pašlaik doties tūrisma braucienos uz trim valstīm, proti, Sjerraleoni, Libēriju un Gvineju, lai nepakļautu sevi briesmām.

Valsts plāno informēt iedzīvotājus par pensiju otrā līmeņa riskiem. Šāds lēmums pieņemts, jo Valsts fondēto pensiju likums paplašina iedzīvotāju iespējas ieguldīt pensiju plānu līdzekļus, tostarp arī augstāka riska ieguldījumos. Taču, kā Neatkarīgajai atzīst vairāki pensiju plānu dalībnieki, cilvēkiem pašlaik nav skaidra un saprotama pat pamata informācija par pensiju plānu darbu un to, kur pašlaik tiek ieguldīta pensiju 2. līmeņa nauda katrā konkrētā situācijā.

Piedāvājot valstī noteikt jaunu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, Labklājības ministrija (LM) gājusi vidusceļu – 129 eiro ir 40, nevis 30, 50 vai 60 procenti no ienākumu apmēra, ko dažādās valstīs Eiropas Savienībā izmanto šādu rādītāju noteikšanā. Ja minimālo ienākumu noteiktu 60 procentu apmērā, kā to pieļāvusi pati LM, kad pērnā gada nogalē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par radikālām pārmaiņām sociālās drošības sistēmā, tas būtu daudzkārt lielāks, taču, visticamāk, Latvijā reāli neīstenojams.

Jaunizveidotajā darba grupā veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai nav iekļauta neviena persona, kura līdz šim visasāk kritizējusi valdības darbu veselības jomā.

No nākamā gada saskaņā ar Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir plānots ar nodokli aplikt bezdarbnieku atlīdzības un stipendijas.

«Mēs esam pilnībā laimīgi,» par Nacionālā veselības dienesta saņemto atbildes vēstuli saka Aleksandra Korlaša māte Ludmila. Aleksandram piešķirtas tiesības saņemt valsts garantijas vēstuli jeb S2 veidlapu, lai veiktu operāciju Vīnē Austrijā. Medicīniskās operācijas izmaksas segs valsts budžets, savukārt Aleksandram un viņa ģimenei nepieciešami līdzekļi, lai nokļūtu Austrijā. To, līdzīgi kā citās šādās situācijās, valsts neapmaksā.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība piešķīrusi gandrīz piecus miljonus eiro ambulatoro pakalpojumu apmaksai. Vairākās prioritāri finansējamās veselības nozarēs veidojas deficīts – vislielākais līdzekļu iztrūkums izveidojies veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai bērniem – speciālistu konsultācijas, izmeklējumi un terapija – kopā 1,4 miljoni eiro.

Visas diskusijas pirms hepatīta dienas, ko pasaulē atzīmē šodien, noslēdzas ar faktu, ka veselības budžetā nav liekas naudas, ko novirzīt C hepatīta ārstēšanai, atceļot vai vismaz samazinot pacienta līdzmaksājumus.

Tikai pateicoties cilvēku atsaucībai, Zanei Lazdiņai varēja veikt plaušu transplantāciju un viņa dzīvo.

Rindas uz dažādiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā nav izņēmums – tas attiecas ne tikai uz rindām pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī uz sociālo rehabilitāciju. Pašlaik šajā rindā ir 7695 cilvēki un rehabilitācija jāgaida vismaz divus gadus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pati pildīs veselības ministra pienākumus un aktīvi ministru veselības aprūpes jomai vairs nemeklēs, šādu lēmumu premjerministre pieņēmusi pēc tam, kad kārtējais kandidāts atteicies no piedāvājuma kļūt par veselības ministru. Šādu premjeres lēmumu dažādi vērtē veselības nozares profesionāļi.

Pirms diviem gadiem Saeimas Demogrāfiskajā apakškomisijā aizgūtnēm runāja, ka Latvijas daudzbērnu vecāki varētu saņemt goda kartes, kuras dotu dažādas priekšrocības pasākumu vai kultūras objektu apmeklēšanā. Taču tikai šā gada vasaras beigās plānots izsniegt pirmās kartes vecākiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu. Projekta, kuru finansē valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, vadītāja Mudīte Krūmiņa Neatkarīgajai apgalvo, ka projekts sākts tikai 2013. gadā un goda karšu ieviešanu aizkavējis tas, ka pašvaldības negaidīti atteikušās būt šo karšu piešķīrējas.

«Tas ir kā likt naudu caurā maisā, viss izkūp gaisā, un iedzīvotāji labumu nejūt, esošo sistēmu kritizē politiķi, vietā neko labāku piedāvāt nespējot,» tā Latvijas neefektīvo veselības aprūpes sistēmu vērtē veselības ministra amata kandidāte, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Jūps Lange, Žaklīna van Tongerena, Glens Tomass, Martine Šutere, Lusija van Mena, Pims de Kuijers – pieminot šo AIDS jomas aktīvistu un citu bojāgājušo cilvēku vārdus, svētdien Melburnā Austrālijā sākās starptautiski svarīgākais notikums HIV/AIDS jomā – AIDS izpētes konference.

Neesmu redzējusi bāriņtiesu lietas, kur būtu redzama vēlme izņemt bērnus no ģimenes bez nopietna iemesla, Neatkarīgajai uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta galvenā inspektore Dace Āķe. Sabiedrību satraukuši vairāki gadījumi par bērnu atraušanu no vecākiem un izņemšanu no ģimenes it kā nepamatotu iemeslu dēļ.

Mēs ceram, ka ar laiku tā būs goda lieta – būt mūsu aplikācijā Mapeirons, kurā apkopojam pozitīvos piemērus par cilvēkiem ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem pieejamām sabiedriskām vietām, saka vides pieejamības eksperts Aigars Bolis no invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons, kas kopā ar biedrību Babyroom īsteno jaunu sabiedrības iniciatīvu.

Pirms vēlēšanām, visticamāk, netiks apspriests jautājums par pensiju piemaksu indeksāciju, Neatkarīgajai atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Pašlaik indeksāciju attiecina tikai uz pensijas daļu bez piemaksas, taču tieši piemaksa apliecina padomju laikā nostrādātos darba mūža gadus un, pēc pensionāru domām, ir pensijas sastāvdaļa. Valdība otrdien apstiprināja kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) rudenī indeksēs pensijas, un tajā tiks ņemti vērā citi indeksācijas principi nekā līdz šim.

Veselības inspekcija uzsākusi pārbaudi par homeopāta rīcību, kura pacients nonāca Bērnu slimnīcas intensīvajā terapijā ar difteriju; tiks pārbaudīta arī ārsta prakses darbība, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijā. Bērnu slimnīcas mediķi vērsās inspekcijā un citās atbildīgās iestādēs ar aicinājumu izvērtēt iespējamo nolaidību un veikt pasākumus, lai novērstu šādu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Veselības inspekcijā gan pagaidām atturas komentēt, vai pēc viena homeopāta darbības pārbaudes sekos rīcība, lai pastiprinātu homeopātu darbības uzraudzību.