Algotie pagaidu darbi atjauno prasmes

© F64

Kopš Eiropas Sociālā fonda finansētā un pašvaldību līdzfinansētā projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi (APSD) sākuma katru gadu šajos darbos tiek iesaistīti aptuveni 4000 Rīgas pašvaldībā dzīvojošo ilgstošo bezdarbnieku.

Apstākli, ka lielākā daļa bezdarbnieku izmanto iespēju strādāt visus četrus mēnešus, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne vērtē pozitīvi – tas atspoguļo cilvēku vēlmi strādāt un ideālā gadījumā atrast pastāvīgu darbu.

APSD ir Eiropas Sociālā fonda finansēts un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizēts projekts ar mērķi veicināt bezdarbnieku aktivitāti sabiedrības labā un dot bezdarbniekiem iespēju iegūt vai uzturēt darba iemaņas. Projektā tiek sniegts atbalsts bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir reģistrēti NVA ilgāk par sešiem mēnešiem vai ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši.

Vēlme strādāt

APSD projekts Rīgā tiek organizēts kopš 2012. gada; kopumā iesaistīti jau 9940 bezdarbnieku, no tiem 1882 ilgstošie bezdarbnieki projektā iesaistījušies šā gada sešos mēnešos. R. Klimkāne norāda, ka lielākā daļa projektā iesaistīto cilvēku (66–70 procenti) izmantojuši iespēju strādāt visus četrus mēnešus. Visaugstākā motivācija piedalīties projektā ir cilvēkiem, kuriem esošajā darba tirgū ir ļoti grūti iekļauties – pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vīriešiem ap 50 gadiem ar padomju laikā iegūtu izglītību; cilvēkiem ar zemām latviešu valodas prasmēm; ar invaliditāti; ar pamatizglītības līmeni.

Rīgā algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādājošie bezdarbnieki tiek nodrošināti ar apmaksātām pagaidu darba vietām četrus mēnešus gadā, mēnesī saņemot atlīdzību 142,29 eiro, papildus par bezdarbnieku tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai (14,23 eiro mēnesī), ir iespēja pēc nepieciešamības veikt obligātās veselības pārbaudes par naudas summu līdz 28,46 eiro. Pēc Labklājības departamenta datiem, šā gada pirmajā pusgadā Rīgā bija izveidotas 688 pagaidu darba vietas, no tām 625 – pašvaldības iestādēs.

APSD projekta vadītāja – koordinatore Rīgas domes Labklājības departamentā Diāna Grencmane stāsta, ka projektā iesaistītie cilvēki atbilstoši savām darba spējām un vēlmēm tiek iesaistīti palīgdarbos – teritorijas labiekārtošanā un uzkopšanā, telpu remontā, ikdienas uzkopšanas darbos, sociālajā aprūpē, administratīvajos un biroja darbos.

Atrod pastāvīgu darbu

Valdis (39 gadi, vārds mainīts) iesaistījās projektā un sāka strādāt teritorijas labiekārtošanas darbos sociālās aprūpes centrā Stella maris. Viņš bija zaudējis darbu kokapstrādes uzņēmumā un pēc tam ilgstoši nevarēja atrast darbu. Pēc dalības projektā veiksmīgi atradis darbu tirdzniecības uzņēmumā, viņam palīdzējis tas, ka projekta laikā viņš nokārtojis formalitātes, kas nepieciešamas jauna darba atrašanai – konts bankā, sanitārā grāmatiņa. Arī Olgas (58 gadi) pieredze ir pozitīva. APSD projekta ietvaros viņa strādāja Rīgas Sociālajā dienestā pie dokumentu arhivēšanas, pēc divu mēnešu darba saņēma piedāvājumu dienestā darbu turpināt jau pastāvīgi par arhīva pārzini. «Esmu ļoti priecīga, ka manas darba prasmes tika ievērotas un novērtētas,» teica Olga.

D. Grencmane uzskata, ka APSD projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem galvenais ieguvums bija iespēja atgriezties darba dzīves ritmā, saglabāt un attīstīt jaunas darba prasmes, kā arī sociālās iemaņas, iegūt jaunus sociālos kontaktus. «Turklāt katrs cilvēks, kas projekta mudināts vai atbalstīts ir iesaistījies darba tirgū, ir veicinājis sociālās palīdzības sloga samazināšanos pašvaldībā,» uzsver speciāliste.

Bez palīgiem nevarētu

Algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbnieki strādā arī fonda Zilais krusts patversmē. Projekta koordinatore Maija Smane Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik dažādos darbos iesaistīti 15 bezdarbnieki – viņi strādā teritorijas uzkopšanas darbos, malkas sagatavošanā ziemai, telpu remontdarbos, palīgdarbos virtuvē un galdniecības darbnīcā un citur. Galvenokārt bezdarbnieki ir pirmspensijas vecumā no 50 līdz 60 gadiem. «Cilvēki ir nodarbināti, atjaunotas viņu darba prasmes, jāievēro noteikumi, piemēram, nedrīkst lietot alkoholu,» par projektu stāsta M. Smane. «Mūsu iestādei tas ir liels guvums, jo budžets ir niecīgs, bet patversme ļoti liela – vajadzīgi lieli resursi, lai to uzturētu.»

***

UZZIŅAI

ESF projekts Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās

(Nr. 1DP/1.3.1.5.0./12/IPIA/NVA/001) tiek īstenots no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim

(bezdarbnieku iesaiste projektā plānota līdz 30. novembrim)

No projekta sākuma līdz 2014. gada 31. jūlijam algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīti vairāk nekā 78 tūkstoši bezdarbnieku

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais