Mēs ceram, ka ar laiku tā būs goda lieta – būt mūsu aplikācijā Mapeirons, kurā apkopojam pozitīvos piemērus par cilvēkiem ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem pieejamām sabiedriskām vietām, saka vides pieejamības eksperts Aigars Bolis no invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons, kas kopā ar biedrību Babyroom īsteno jaunu sabiedrības iniciatīvu.
Diemžēl līdzšinējie vietu apsekojumi neliecina, ka pozitīvismam ir pamats. Pēc A. Boļa teiktā, pilnībā pieejami ir tikai divi procenti vietu, bet kopumā par pieejamām varot saukt apmēram desmito daļu iestāžu, vides objektu, atpūtas un tūrisma vietu.
«Mēs šoreiz esam centušies mainīt filozofiju – nevis kritizēt un teikt, kuras vietas nav pieejamas, bet atrast tās vietas, kuras ir pieejamas cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, kā arī vecākiem ar mazuļiem, un apkopot tās mobilajā aplikācijā,» Mapeirona ideju raksturo A. Bolis. Tomēr bez nepieejamu vietu apskates un arī kritikas neizdodas, jo, lai atrastu patiesi pieejamu vietu no vides un attieksmes viedokļa, nākas papūlēties un cītīgi meklēt starp daudzām diemžēl joprojām nepieejamām. Līdz šim apsekojumos visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā pusotrs tūkstotis vietu, un tikai divi procenti pilnībā atbilst visiem vides pieejamības priekšnoteikumiem. Kopumā ap desmit procentu vietu var uzskatīt par pieejamām – tādām, kuras tiks ietvertas aplikācijā. «Lielākoties valda šķietamā vides pieejamība – uzbūvēta uzbrauktuve, bet tā ir par slīpu vai atrodas nepareizā vietā un, pa to uzbraucot, durvis veras uz citu pusi,» stāsta A. Bolis, «piemēram, tikko bijām Jelgavā, ēkai trīs ieejas, pie visām uzbrauktuves, uzbraucam, atveram durvis, un tur divi pakāpieni priekšā!» Galvenokārt šovasar tiek pārbaudītas atpūtas un tūrisma vietas – Latvija vēlas, lai brauktu viesi no ārzemēm, bet ceļotāju vidū ir cilvēki ar kustību traucējumiem, vecāki ar maziem bērniem. Apeirons cer, ka Latvijai nākotnē izdosies lepoties ar pieejamām vietām, jo ir daudz labu piemēru, taču pagaidām... situāciju spilgti raksturo Pasaules Koru olimpiāde – ieradies koris no Armēnijas, kurā dzied 15 cilvēku ratiņkrēslos. «Vienīgā vieta, kur viņus var izmitināt, ir pansionāts,» piebilst A. Bolis. Tūrisma vietu pārbaudes atklāj arī interesantu faktu: kontrole ir formāla un nav sankciju – viesu nami veidoti par Eiropas naudu, kur viena no prasībām ir ievērot vides pieejamības noteikumus. Kāpēc tas netiek izdarīts vai tiek darīts formāli, vides pieejamības ekspertiem grūti komentēt. «Konsultējam, ja jautā padomu, piemēram, renovējot Rīgas Krievu drāmas teātri, ar Apeironu konsultējās projektētāji, arhitekti, celtnieki, un viss izdarīts, kā nākas,» skaidro A. Bolis.
Nelielā Vecrīgas inspicēšanā trešdienas rītā Apeirona eksperti saka: Vecrīga ir tā vieta, no kuras daudzi cilvēki ar invaliditāti turas pa gabalu, jo, pamatojoties uz ēku vēsturisko nozīmīgumu, tās netiek pielāgotas, arī ja pilnībā tiek pārbūvētas. «Tomēr ļoti daudz kas ir atkarīgs no attieksmes – ja ir vēlēšanās, var noskaidrot, kā izdarīt, lai tas nebūtu ķeksīša pēc,» saka eksperti. Kāda situācija ir Vecrīgā? Vairākās ēkās (veikalā, ātrās ēdināšanas restorānā, vairākās kafejnīcās) Aigars var iekļūt pats, taču daudzās uzbrauktuves slīpuma un neveiklā novietojuma dēļ patstāvīgi to izdarīt nevar. Vairākās vietās starp ietvi un uzbrauktuvi ir neliela risa, kurā ieķeras ratiņkrēsla priekšējie ritenīši. Savukārt vides pieejamības eksperte Baiba Bicēna norāda, ka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būtiskākais ir skaidri izvietota, salasāma vizuālā informācija, piemēram, par to, kas šī ir par vietu un kurā virzienā ir svarīgi Vecrīgas objekti, jo taujāšana citiem cilvēkiem šajā situācijā būtu bezjēdzīga.
Vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis spriež, ka cilvēkiem ar redzes problēmām arī ir svarīgs vizuālais aspekts – spilgtākas, atšķirīgi iezīmētas barjeras, pakāpieni, stabi, kā arī skaņas norādes – skanošie luksofori. «No šā viedokļa raugoties, vislabākā situācija ir Liepājā, tur par cilvēkiem ar redzes problēmām patiešām ir padomāts,» secina J. Briedis. Savukārt A. Bolis arī nesaprot – kāpēc, ja ir pieejams labs risinājums, pilsēta izmanto slikto – un aizved parādīt sabiedriskās bezmaksas tualetes Līvu laukumā Vecrīgā. Varētu teikt, ka tās atrodas «stāvu augstāk par zemi». Pēc A. Boļa teiktā, citviet Rīgas parkos ir maksas labierīcības un arī speciāli cilvēkiem ar invaliditāti. Mapeironā tiek apkopota arī informācija par vecākiem ar bērnu ratiem draudzīgiem vides objektiem, tāpēc ikviens ir aicināts piedalīties mobilās aplikācijas tapšanā, sūtot informāciju par vietām, kuras eksperti pārbaudīs. Aplikācija dienas gaismu ieraudzīs vasaras beigās.