Jaunizveidotajā darba grupā veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai nav iekļauta neviena persona, kura līdz šim visasāk kritizējusi valdības darbu veselības jomā.
«Ko premjerministres politiskā partija, kas divus gadus ir vadījusi veselības nozari, ir darījusi, ja tagad tiek veidota darba grupa, lai saprastu, kas vispār notiek veselības aprūpē un kurp tā virzās?» jautā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Neatkarīgā rakstīja, ka vairākas personas atteicās ieņemt vakanto veselības ministra amatu (Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja un Stradiņa slimnīcas valdes locekle Anda Čakša), tāpēc valdības vadītāja Laimdota Straujuma uzdevusi izveidot darba grupu, kurai jāsagatavo priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai. Darba grupai līdz šā gada 10. septembrim jāizstrādā risinājums ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, identificējot veselības nozares finansēšanas avotus. Tāpat jāizstrādā risinājums ambulatorā sektora, tajā skaitā primārās veselības aprūpes pakalpojumu, attīstībai, paplašinot pakalpojumu klāstu un uzlabojot aprūpes kvalitāti, lai mazinātu slogu stacionārajā veselības aprūpes līmenī un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Darba grupu vadīs Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Darba grupas sastāvā darbosies Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un farmācijas kompānijas GlaxoSmithKline Latvija valdes loceklis Valts Ābols, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, Pacientu ombuda biroja vadītāja Dace Līkanse, kā arī divi jau pašreizējie veselības nozares vadītāji – Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš (Vienotība). Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc izvēlētas konkrēti šīs personas šai darba grupai, kas principā aizstāj veselības ministru, Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa–Znota atbildēja: galvenie kritēriji, veidojot mazu un efektīvu darba grupu, bija iekļaut tajā profesionālus augstas raudzes ekspertus ar ilgu pieredzi nozarē un saistītās jomās, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas visas puses, kuru sadarbība un konstruktīvs dialogs ir nepieciešams risinājuma rašanā. Taču starp šīm «visām pusēm» nav mediķu, ja neskaita neiroķirurgu R. Putniņu, kurš gan šajā darba grupā pārstāv nevis Stradiņa slimnīcu, kurā strādā, bet Veselības ministriju un konkrēto politisko spēku. Lai nodrošinātu saikni ar nozari, darba grupai uzdots cieši sastrādāties ar Veselības nozares stratēģisko padomi.
«Šādas darba grupas izveide ir darbības imitācija, nevis rīcība,» skarbs savā vērtējumā ir mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, «acīmredzami ir vēlme līdz Saeimas vēlēšanām sabiedrībai parādīt, ka «mēs kaut ko darām», taču, kamēr nav stingru un skaidru garantiju no valdības vadītāja par nozares turpmāko finansējumu, tas viss ir fikcija» Ja nebūs garantijas par adekvātu veselības nozares finansējumu, mediķu arodbiedrība no darba grupas norobežosies. «Ja viena politiskā partija ir vadījusi nozari divus gadus un tagad izveido darba grupu, lai noskaidrotu, kas notiek, tad man ir jautājums, kas ir darīts līdz šim? Šādas darba grupas bijušas gan par pateicībām, gan cilvēkresursu attīstībai, un viss ir beidzies ar to, ka Finanšu ministrija neatbalsta nevienu iniciatīvu, kur varētu būt nepieciešams papildu finansējums,» saka V. Keris.