Neesmu redzējusi bāriņtiesu lietas, kur būtu redzama vēlme izņemt bērnus no ģimenes bez nopietna iemesla, Neatkarīgajai uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta galvenā inspektore Dace Āķe. Sabiedrību satraukuši vairāki gadījumi par bērnu atraušanu no vecākiem un izņemšanu no ģimenes it kā nepamatotu iemeslu dēļ.
Skaidrot savu rīcību, tā atklājot atsevišķu gadījumu nianses, bāriņtiesām liedz likums. Tās nedrīkst izpaust ziņas ne par bērniem, ne vecākiem, ne citām personām. Viens no veidiem, kā rīkoties, ir apstrīdēt bāriņtiesu rīcību tiesā vai ziņot bāriņtiesu uzraugam – inspekcijai. «Ikvienā lietā mēs pieprasām materiālus un situāciju izvērtējam, taču bāriņtiesu lēmumu atcelt nevaram, to var izdarīt tikai tiesa,» skaidro D. Āķe. Tiesā pērn apstrīdēti 85 no kopumā 15 000 bāriņtiesu lēmumu, no kuriem atcelti seši.
«Mēs nevaram teikt, ka problēmu bāriņtiesu darbā nav, taču es neesmu redzējusi lietas, kur bāriņtiesa ļaunprātīgi vai kā citādi izņemtu bērnus bez nekāda pamatojuma,» atzīst D. Āķe. Cits jautājums ir par to, kādā veidā notiek bērnu izņemšana no ģimenes – tam nevajadzētu notikt publiski un jābūt bērnam saudzējoši. Tieši masu mediji aktualizējuši bāriņtiesu darba problemātiku, piemēram, par to, ka pēc bērniem bāriņtiesu darbinieki ierodas bērnudārzā vai skolā un šis process ir publisks. «Katra situācija ir individuāla, un var būt gadījumi, kad bērnu izņem skolā, taču tam nevajadzētu notikt visas klases priekšā,» norāda D. Āķe. Otrs aktuāls jautājums ir bāriņtiesas darbinieku tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes – publiskā diskusijā iedzīvotāji pauž gaviles par to, ka šādas tiesības bāriņtiesai vajadzētu liegt, taču D. Āķe uzskata: tās jāsaglabā. «Ir gadījumi, kad bērns ir dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, kad jārīkojas uzreiz, lai bērnu no šīs vides izņemtu, un, lai to darītu, bāriņtiesas darbiniekam ir jābūt tiesībām pieņemt šādu vienpersonisku lēmumu,» skaidro speciāliste, «šis lēmums 15 dienu laikā jāapstiprina koleģiālā sēdē, tas nepaliek vienpersonisks. Lielākoties gan no pieredzes varu teikt, ka ceļš līdz lēmuma pieņemšanai par bērna izņemšanu no ģimenes nenotiek pēkšņi, problēmas briest ilgi, līdz nonāk situācijā, kad ir nepieciešams bērnus no ģimenes šķirt un pārtraukt aizgādības tiesības vecākiem. Taču publiski izskanējušos gadījumos vecāki stāsta par saviem bērniem, atklāj dažas stāsta puses, taču bāriņtiesas ir ierobežotas informācijas izplatīšanā, tās nevar masu medijiem izpaust ziņas, kāpēc kādai ģimenē bērni ir izņemti.»
Visvairāk inspekcija bāriņtiesu sakarā saņem sūdzības par aizgādības tiesību pārtraukšanu, kā arī par vecāku un bērnu saskarsmes tiesībām, šķiroties vecākiem, kur neapmierināts ir viens no vecākiem. «Vecākiem ir tiesības bāriņtiesas lēmumu apstrīdēt, mēs varam pārbaudīt lietas apstākļus un dot savu atzinumu, kā būtu labāk, no bērna interesēm raugoties,» skaidro D. Āķe. Inspekcija arī sniedz informāciju pašvaldībai, ja, izpētot lietas apstākļus, redz, ka bāriņtiesa nav rīkojusies pareizi.
***
UZZIŅAI
• Latvijā ir 145 bāriņtiesas
2013. gadā pieņemti 14 869 lēmumi
• Tiesā pārsūdzēti 85 bāriņtiesu lēmumi:
no tiem 51 par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu
2 lēmumi atcelti
4 par aizbildņa iecelšanu
neviens nav atcelts
4 par aizbildņa atcelšanu
1 atcelts
26 par citiem jautājumiem
3 atcelti
• Bāriņtiesas faktiskās rīcības
pārsūdzības gadījumi 11
• Visos gadījumos tiesā pieņemts bāriņtiesai labvēlīgs tiesas spriedums
Avots: VBTAI ziņojums
par bāriņtiesu darbu 2013. gadā