Inga Paparde / Autori

Nacionālais veselības dienests (NVD) nedrīkst komentēt konkrētu pacientu lietas, ņemot vērā personu datu aizsardzību, tāpēc Neatkarīgā nevar sniegt argumentētu skaidrojumu, vai, kad un kāda varētu būt atbilde smagi slimā Aleksandra Korlaša ģimenei.

«Brīnišķīgas lietas ar mani notiek. Reizēm pat nespēju apjaust, ka tas notiek ar mani,» epasta vēstulē no Vīnes Austrijā raksta Zane Lazdiņa.

Latvijas seniorus pārstāvošās organizācijas saķīvējušās rudenī izziņotās publiskās akcijas dēļ – Latvijas Pensionāru federācija aicina pensionārus uz mītiņu Rīgas centrā, savukārt vairākas citas organizācijas – Latvijas Senioru alianse, Rīgas Aktīvo senioru alianse un citas – akciju neatbalsta un pensionārus uz to doties neaicina. Šī nav pirmā reize, kad pensionāru vidū dalās domas par metodēm, kā pievērst sabiedrības un politiķu viedokli gados vecāku ļaužu problēmām.

Divdesmit piecu gadu vecumā Aleksandrs Korlašs uzzināja, ka viņam ir reta, smaga un nāvējoša slimība – pulmonālā arteriālā hipertensija. Tagad Aleksandram ir 31 gads un viņš gaida Nacionālā Veselības dienesta atbildi uz lūgumu apmaksāt operāciju Austrijā. Tomēr gaidīt nevar bezgalīgi, jo puiša veselības stāvoklis ar katru dienu pasliktinās, tāpēc ģimene – Aleksandra mamma un sieva – nolēmusi spert izmisuma soli un lūgt cilvēku atbalstu operācijai – plaušu endarterektomijai – Vīnē.

Piedzēries autovadītājs pārbrauc meitenes dzīvei.

Gaida ne veselības ministru, bet valdības atbildību.

Daudzdzīvokļu namos gāzes pieslēgumus pārbauda reizi piecos gados. Vai iedzīvotāji ir pasargāti no tādu cilvēku bezatbildīgas rīcības, kuri pieslēdz gāzi nelegāli un kas apdraud citu dzīvību?

Latvijā ir gandrīz 13 000 cilvēku ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana. No 1. jūlija šie cilvēki varēs saņemt lielāku pabalstu, kas paredzēts tieši aprūpei. Koeficienti no šodienas tiek piemēroti vairākiem citiem pabalstiem, kuru apmērs līdz ar to palielināsies.

Šā gada piecos mēnešos Veselības inspekcija saņēmusi jau 52 iesniegumus no ārstniecības personām, kuras vēlas strādāt ārvalstīs. Tomēr, kā norāda Veselības inspekcijas speciālisti, salīdzinot pēdējos divus gadus, pieprasījums no Latvijas mediķiem pēc kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs samazinās.

Trīs gadus vecais bērns, kurš saslima ar difteriju, slimnīcā nonāca novēloti – viņš ne tikai nebija vakcinēts, bet pēc kāda alternatīvās medicīnas speciālista ieteikuma sākotnēji tika ārstēts mājās. Pēc trim intensīvajā terapijā pavadītām dienām bērna dzīvība ir glābta, viņš turpina ārstēties infekciju slimību nodaļā. Šis gadījums – ne pirmais, kad slimnīcā nonāk ar difteriju slims bērns – sacēlis sašutuma vētru mediķos. Bērnu slimnīca vērsīsies atbildīgajās un kontrolējošajās iestādēs, lai izvērtētu to personu rīcību, kuras ieteica nevakcinēt bērnu un nevērsties pēc palīdzības slimnīcā jau ar infekcijas slimības pazīmēm. Bērnu slimnīcā arī Neatkarīgajai atzina: iespējams, ir jāmaina likumi, nosakot alternatīvās medicīnas robežas un atbildību.

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktajiem aprēķiniem valsts ģimenēm, kuras izvēlējušās mazuli laist pasaulē mājas dzemdībās, varētu kompensēt 50 eiro no dzemdību izmaksām.

Lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem, kuri lieto kādu no mūsdienu tehnoloģijām – tālruni vai datoru –, atzinuši, ka tas palīdz viņiem sazināties ar ģimeni, lai kur tā atrastos, kā arī – nejusties vientuļiem, secināts Samsung dzīvesstila indeksā Living, kas pētīts visās Baltijas valstīs.

Laikā, kad Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo, ka ierobežotā budžeta apstākļos bērnu veselības aprūpes jomā tomēr ir panākti būtiski uzlabojumi, vecāku sūdzības par ilgajām gaidīšanas rindām, lai saņemtu mediķu konsultācijas, neapsīkst.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, turpinot izskatīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ieslīga diskusijās par diviem jautājumiem – vai ar likumu jānosaka pienākums sniegt informāciju par aborta sekām personai, kura mudina citu personu veikt abortu, kā arī vēlreiz atgriezās pie neatrisinātā jautājuma par mājdzemdību apmaksu, kur joprojām nav panākta vienošanās – vai un kā valsts apmaksātu arī dzemdības mājas.

Cilvēki ir spiesti pārdot īpašumus vai vākt ziedojumus, lai smagas slimības gadījumā samaksātu par operāciju vai zālēm. Veselības aprūpes sistēma neaizsargā iedzīvotājus pret šādām katastrofām, uzsver Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), bet atturēties no neuzticības izteikšanas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V).

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā aizvadītajā nedēļā pēc palīdzības vērsās aptuveni 40 gadus vecs vīrietis ar sūdzībām par asām sāpēm un asiņošanu dzimumorgānos. Urologi uzsver: metināšanas darbos jāsargā ne tikai acis.

Dārza darbos gūto traumu skaits pēdējos mēnešos pieaudzis tik strauji, ka mediķi šausmās saķer galvu un uzrunā saprātīgāko sabiedrības daļu: nestrādājiet ar zāles pļāvējiem un motorzāģiem dzērumā, nenoņemiet šiem instrumentiem drošības aprīkojumu, kā arī uzmaniet bērnus pie visu veidu dārza tehnikas.

Cīnīties par bērna mirstīgajām atliekām ir pēdējais, ko vecākiem, kuri zaudējuši bērniņu grūtniecības laikā, vajadzētu darīt, tāpēc mēs nolēmām darīt visu, lai nevienai mammai un tētim šāda cīņa vairs nebūtu jāizcīna, saka viena no sabiedriskās iniciatīvas Zvaigžņu bērns iedibinātājām Žanete Drone.

Trešā sporta stunda vai sporta nodarbības ārpus stundām – jebkurā gadījumā bērniem ir jākustas un jāsporto vairāk, Neatkarīgajai vienotu viedokli pauž gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti, gan viņu pasniedzēji, gan esošie sporta skolotāji.

Pēdējā nedēļā turpat katru dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam ir izsaukumi pie smagi cietušiem pacientiem, kuru atpūta pie ūdens ir beigusies traģiski. vakar divi vīrieši noslīkuši, bet brīvdienās vairāki guvuši smagas mugurkaula traumas.

Vasaras mēnešos strauji pieaug slimnīcā ievesto pacientu skaits, kuri guvuši smagas traumas. Traumatologs Ēriks Ozols uzskata: ituācija ir dramatiska un nepietiek vien ar pirksta pakratīšanu, jādomā valstiski, kādus pasākumus īstenot, lai cilvēkiem liktu aizdomāties par savu veselību un dzīvību.