Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Veselība

Sporta pedagogi: bērniem jākustas vairāk

Rotaļu dienā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā viesojas Āgenskalna sākumskolas 4.a klases skolēni © f64

Trešā sporta stunda vai sporta nodarbības ārpus stundām – jebkurā gadījumā bērniem ir jākustas un jāsporto vairāk, Neatkarīgajai vienotu viedokli pauž gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti, gan viņu pasniedzēji, gan esošie sporta skolotāji.

Kopā ar bērniem aug jaunie sporta skolotāji
 
Trešā sporta stunda vai sporta nodarbības ārpus stundām – jebkurā gadījumā bērniem ir jākustas un jāsporto vairāk, Neatkarīgajai vienotu viedokli pauž gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti, gan viņu pasniedzēji, gan esošie sporta skolotāji. Tam obligāti nav jābūt sasniegumu sportam, tā var būt ikdienas rīta rosme, spēles vai pastaigas svaigā gaisā, uzsver Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) Sporta spēļu katedras docente Irēna Dravniece. Viņa studentiem vada lekciju kursu Kustību rotaļas, un apgūtās zināšanas studenti varēja pierādīt rotaļu dienā, kad akadēmijā viesojās Āgenskalna sākumskolas ceturtklasnieki.
 
Rotaļām jāienāk skolā
 
Jautri, smieklīgi, interesanti, stilīgi – tā īsumā rotaļu dienu Neatkarīgajai raksturoja 4.a klases bērni. Lai arī par kustīgumu, kā atzina klases audzinātājs un sporta skolotājs Sergejs Dolotins, šie skolēni nevar sūdzēties, tomēr rotaļas un spēles, kurās bērnus iesaistīja studenti, bija pietiekami liels izaicinājums skolēnu ātrumam, veiklībai, prātam un apķērībai. «Rotaļas un spēles ir emocionāli jautras, uzdevumus bērni veic ar prieku,» rotaļu nozīmi skolā raksturo Irēna Dravniece. Tās noteikti jāizmanto pirmsskolā, sākumskolā un ne tikai – arī pamatskolas pēdējās klasēs vai vidusskolā spēles ir izmantojamas. Rotaļās izmanto ne tikai fizisko spēku, bet arī domāšanu, asprātību, tās ir gan izglītojošas, gan attīstošas – veicina bērnu sociālās prasmes, ātrumu, veiklību, mazākajās klasēs – kustību koordināciju. «Arī lielākiem bērniem sporta stundās var izmantot spēles – pielāgotas skolēna vecumam, jebkurā gadījumā rotaļu neatņemama sastāvdaļa ir jautrība,» stāsta docente. Rotaļu kursu apgūst topošie sporta pedagogi, treneri un rekreācijas (spēku atjaunošanas) speciālisti.
 
Darbs skolā nebiedē
 
Studenti atzīst, ka darbs ar bērniem un skola nebiedē. «Galvenais – atrast pareizo pieeju ikvienam bērnam, pat trakulīgākajam,» saka studente Krista Jansone, kura jau strādā par volejbola treneri. Savukārt Elīna Karaseva domā, ka sporta skolotāja vai trenera darbs ir tieši tādam cilvēkam kā viņa. «Man patīk būt līderei, būt aktīvai, izdomāt jautrus, radošus uzdevumus un vienmēr meklēt ko jaunu. Bērni ir tieši tie, kuri šīs idejas ņem pretim,» saka Elīna. Arī viņa jau strādā par meiteņu basketbola komandas treneri. Studenti ievērojuši, ka bērni mūsdienās būtībā neatšķiras no viņiem pašiem bērnībā – ir gan klusi, paklausīgi bērni, gan palaidņi. Lielākā atšķirība, kas arī ietekmē fizisko attīstību, ir jaunās tehnoloģijas, kurām bērni nereti dod priekšroku sporta vietā. «Bērni mūsu dienās ir jutīgāki, un vecāki arī vairāk sargā – nedari to, nokritīsi, sasitīsies, taču kādreiz varbūt arī vajag nobrāzt to celi, lai norūdītos,» domā Elīna. Grupā, kas pašlaik apgūst rotaļu kursu, ir 25 studenti, visiem jāiziet prakse skolā. No rotaļu dienas kopā ar ceturtklasniekiem, kuri izspēlējušies vairāk nekā desmit dažādās spēlēs un aktivitātēs, jāsecina, ka darbs ar bērniem studentiem rit no rokas. Docente I. Dravniece uzsver, ka jaunajiem sporta pedagogiem jāmīl bērni, jāmāk ar viņiem darboties un jāzina arī drošības jautājumi, strādājot ar bērniem.
 
Žēl, ja nesporto
 
Arī jauno pedagogu skolotāja I. Dravniece atzīst, ka ir tikai par to, lai skolās būtu vairāk aktivitāšu un lielāka uzmanība tiktu pievērsta sportam. «Galvenais skolā nav tik daudz rezultāti, cik veselības nostiprināšana, un tieši to dod sporta un veselības stundas,» uzskata I. Dravniece. Viņa piekrīt un praksē redz apliecinājumu pētnieku secinātajam, ka ir vairāk bērnu ar lieko svaru, tāpēc veselības nostiprināšana, fiziskās aktivitātes ir ļoti aktuālas. Ne tikai tiem bērniem, kuri izvēlējušies paralēli skolai nopietni trenēties sporta skolās, bet jebkuram skolēnam. Sporta skolotājs Sergejs Dolotins, kurš ir bijušais LSPA students, saka: «Es esmu tikai par – jo vairāk bērni nodarbojas ar sportu, jo labāk – gan profesionāli, gan ar tā saucamo tautas sportu.» Taču – vai skolās ir nepieciešama trešā sporta stunda, skolotājs izsakās piesardzīgi. Emocionāli ir par, taču tas ir izglītības politikas un finansēšanas jautājums. «Tie bērni, kuri sporto, viņi to dara un darīs arī papildus divām sporta stundām nedēļā skolā, žēl ir to bērnu, kuriem šīs divas stundas skolā ir vienīgās fiziskās aktivitātes,» saka skolotājs. Aktivitātes var integrēt jebkurā mācību stundā – arī savā skolā viņš ieviesis un cenšas popularizēt «dinamisko pauzi» – stundas laikā dot bērniem iespēju izkustēties, izstaipīties – vingrinājumi rokām, pleciem, stājai. «Bērniem tad ir daudz vieglāk koncentrēties,» uzskata skolotājs.
 
Studē slaveni sportisti
 
Viesodamies akadēmijā, skolēni iepazinās arī ar Smagatlētikas katedru, kur tās vadītājs profesors Leonīds Čupriks pastāstīja, kā studenti mācās un kā trenējas smagatlētikā (arī bērni pēc profesora norādēm centās pareizi izpildīt atspiešanos). Sagadīšanās pēc pie profesora viesojās arī svarcelšanas čempions Viktors Ščerbatihs, kurš pašlaik studē LSPA. Bērni iepazinās arī ar šautuvi, Vieglatlētikas katedru, stadionu, izmēģināja spēkus augstlēkšanā, barjerskriešanā un tāllēkšanā. LSPA ir Latvijā vienīgā augstākās izglītības iestāde, kurā sagatavo visu akadēmisko līmeņu sporta speciālistus, Neatkarīgajai stāsta LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze ĀķeVīksne. Pašlaik akadēmijā septiņās studiju programmās studē gandrīz 1300 studentu. Studiju programma Sporta zinātnes aptver vairāk nekā 50 sporta veidus, turklāt, pabeidzot četru gadu bakalaura studijas, tiek iegūtas uzreiz divas specialitātes.