Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), bet atturēties no neuzticības izteikšanas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V).
Veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) darbības laikā finansējums veselības nozarei nav palielinājies, gluži otrādi – tas ir pat samazinājies, uzsver Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Nespēja panākt būtisku finansējuma pieaugumu un nespēja risināt samilzušas veselības aprūpes problēmas, ir galvenie iemesli, kāpēc arī mediķu arodbiedrība līdzās ģimenes ārstiem pieprasa veselības ministres demisiju.
Uzzināt, ko pati ministre domā par demisijas pieprasījumu, vai tas ir objektīvs, vai mediķu norādītās problēmas patiešām nav risinātas un kāda varētu būt turpmākā ministres rīcība, nav iespējams, jo ministre ilgstoši slimo. Viņa nekomentēja ne ģimenes ārstu demisijas pieprasījumu, un, visticamāk, tuvākajā laikā nekomentēs arī arodbiedrības lēmumu. „Pagaidām viss ir bez izmaiņām, slimības laikā nekādus publiskus paziņojumus nesniegs,” Neatkarīgajai sacīja ministres padomniece Aija Bukova – Žideļūna. Nav iespējams prognozēt, kad I. Circene varētu atgriezties darbā. Šajā laikā veselības nozari pārvalda pati premjerministre. Ģimenes ārstu asociācija izteica neuzticību ne tikai veselības ministrei, bet valdībai kopumā, taču mediķu arodbiedrība ar lielu balsu pārsvaru tomēr nolēma demisijas pieprasījumu attiecināt tikai uz I. Circeni.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka kopš I. Circene pilda amata pienākumus, tas ir no 2011. gada novembra, valdības izdevumi veselības aprūpei ir samazināti no 3,5 uz trīs procentiem no IKP. Tāpat šajā laikā valdība nav izpildījusi valdības rīcības plānā solīto - veselības aprūpes budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 procentiem no IKP, sasniedzot 4,5 procentus no IKP 2014. gadā. Ministre pat laikā, kad veselības aprūpes budžets tika apspriests Saeimā, necīnījusies, lai finansējumu veselības aprūpei palielinātu, gluži otrādi – esot atbildējusi, ka ar trīs procentiem no IKP pietikšot, situāciju vērtē mediķu arodbiedrība.
Nav ņemti vērā un pat slēpti no sabiedrības Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus par to, ka Latvijā 2014. gadā valsts finansējumam veselības aprūpei ir jābūt pieciem procentiem no IKP un vismaz 12 procentiem no vispārējās valdības izdevumiem. LVSADA izvērtējusi arī premjerministres Laimdotas Straujumas darbību un secina: valdības vadītāja izprot situācijas nopietnību veselības aprūpē un ir panākta vienošanās par papildu 40 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei 2015. gada valsts budžeta projektā, turpmākajos gados plānojot lielāku nozares finansējuma pieaugumu, lai 2020. gadā tuvotos pieciem procentiem no IKP.
Premjerministre Laimdota Straujuma otrdien paziņoja, ka patlaban prasīt ministres demisiju ir neētiski, jo viņa ir ilgstoši un nopietni slima.