Traumatologs: situācija ar traumām ir dramatiska
Vasaras mēnešos strauji pieaug slimnīcā ievesto pacientu skaits, kuri guvuši smagas traumas. Traumatologs Ēriks Ozols uzskata: ituācija ir dramatiska un nepietiek vien ar pirksta pakratīšanu, jādomā valstiski, kādus pasākumus īstenot, lai cilvēkiem liktu aizdomāties par savu veselību un dzīvību.
Dīķis laukos, kur katru vasaru jaunieši peldas un līdz šim nekas slikts nav noticis. Tā jaunieši domāja arī šogad, un, kā ierasts, viens no viņiem leca ar galvu pa priekšu. Taču kaimiņš dīķī bija sametis savus metāllūžņus. Neapdomīga rīcība no kaimiņa puses, bet tikpat neapdomīga – no jaunieša, kurš ar smagu traumu nonāca Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Šādu piemēru izstāsta ārsts traumatologs Ēriks Ozols. Viņš uzskata, ka situācija ir dramatiska un nepietiek vien ar pirksta pakratīšanu, jādomā valstiski, kādus pasākumus īstenot, lai cilvēkiem liktu aizdomāties par savu veselību un dzīvību. Šāgada aprīlī vien slimnīcas traumpunktā palīdzība sniegta 1748 cilvēkiem.
Mediķiem diemžēl ir ierasta situācija, ka pavasarī, vasaras pirmajos mēnešos pieaug traumu skaits. Ē. Ozols stāsta, ka slimnīcas traumpunktā ikdienu vidēji palīdzība tiek sniegta 40 – 50 traumu pacientiem, bet šāgada aprīlī ikdienu – jau 60 pacientiem. Ir bijušas dienas, kad pacientu skaits sasniedzis 100. „Tas ir brīdinošs signāls, ka nepieciešami papildu profilaktiskie pasākumi,” uzskata Ē. Ozols. 2013. gada (palīdzība sniegta 19 040 traumu pacientiem) datu analīze ļauj secināt, ka strauji pacientu skaits pieaug aprīlī, maijā un pēc tam septembrī. „Cilvēki pēc ziemas, pēkšņi grib aktīvi darboties, bet pienācīgi negatavojas. Svarīgākais ir nevis vienu mēnesi gadā braukt ar riteni vai skriet, bet darīt to regulāri un padomāt, kā sagatavoties, lai sevi pasargātu traumu situācijās,” saka ārsts. Septembrī traumu skaits pieaug, jo cilvēki atgriežas no laukiem pilsētā. Ē. Ozols Neatkarīgajai atzīst: traģiski stāsti no dzīves daudziem jauniem cilvēkiem nepaliek atmiņā, tāpēc, visticamāk, jāplāno jaunas brīdinošas kampaņas. Piemēram, Austrālijā tiek īstenota sociāla kampaņa, kurā ar reāliem, dramatiskiem piemēriem parāda, kas notiek, kad cilvēks lec ūdenī un lauž kaklu. Tas varbūt ir baisi, bet nostrādā. „Problēma ir tā, ka visapkārt reklamē aktivitātes, bet tikpat skaļi vajadzētu reklamēt drošību. Ja skeito bez ķiveres un aizsargiem, būs traumas.... Nedari to, pirms nepadomā par drošību,” saka ārsts. Slimību profilakses un kontroles centra statistika apliecina: pērn traumas guvuši 644 gados jauni cilvēki, no kuriem visvairāk ir jaunu vīriešu vecumā no 20 – 24 gadiem (visvairāk - lūzumi, sasitumi, brūces un smadzeņu satricinājumi). Ārsti saka: lec uz galvas ūdenī, potenciāls spinālais pacients, lec ar kājām – lauzti papēži, plus vēl grieztas durtas brūces, jo ūdenī diemžēl tiek sagāztas dažādas drazas.
Bērnu slimnīcas dati arī liecina: vasaras mēnešos pieaug mazo pacientu skaits, kuri vērsušies pēc palīdzības slimnīcā. Pērn gada laikā - 23 477 bērni. Visbiežāk traumas gūtas, braucot ar velosipēdu, rotaļlaukumos, uz batutiem, kā arī skeitojot vai skrituļojot.
Apdrošināšanas sabiedrības Citadele Life dati gan liecina, ka tieši bērni nelaimes gadījumiem tiek apdrošināti visretāk. „Cilvēki visbiežāk apdrošina bagāžu, taču apdrošināt sevi nelaimes gadījumam neiedomājas,” norāda Citadele Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. Vidējais apdrošinātā vecums ir 40 gadi, visretāk apdrošina bērnus līdz 10 gadu vecumam, kā arī vecāka gadagājuma iedzīvotājus. „Tas ir ne tikai tāpēc, ka darbspējīgie iedzīvotāji var finansiāli atļauties iegādāties apdrošināšanu, bet arī ar to, ka darbiniekus apdrošina arī darba devēji,” skaidro J. Jērāne. Atlīdzības, kuras sabiedrība izmaksā par traumu gadījumiem, visbiežāk ir saistītas ar sadzīvē gūtām traumām (68%), sporta traumām (23%), kā arī darba un ceļu satiksmes negadījumu gūtām traumām un nāves gadījumos (3%).