Sistēma neaizsargā cilvēkus pret veselības katastrofām

Cilvēki ir spiesti pārdot īpašumus vai vākt ziedojumus, lai smagas slimības gadījumā samaksātu par operāciju vai zālēm. Veselības aprūpes sistēma neaizsargā iedzīvotājus pret šādām katastrofām, uzsver Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Pēdējā laikā Latvijā bijis daudz diskusiju par veselības aprūpi, taču, kā uzskata D. Behmane, tās bijušas haotiskas. Gan viņa, gan Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Karnīte uzsver: diskusijas neaktualizē jautājumu par ieguldījumu veselības aprūpē atdevi visai sabiedrībai un citām nozarēm. Par finansējumu veselības aprūpei spriež šauri, nereti koncentrējoties tikai uz mediķiem, slimnīcām, bet ne veselu un darbaspējīgu cilvēku. «Problēmu raksturo dati par potenciāli zaudētiem dzīves gadiem –

tas ir gadu skaits, ko cilvēks būtu dzīvojis, strādājis un maksājis nodokļus, ja nebūtu priekšlaikus nomiris,» skaidro A. Karnīte. «Latvijā ceturtā daļa iedzīvotāju mirst priekšlaikus, nesasniedzot 65 gadu vecumu. 28 procentos gadījumu cilvēki mirst ārēju cēloņu dēļ – traumas, avārijas, pašnāvības, bet ievērojama daļa no slimībām – 25 procenti sirds asinsvadu slimību dēļ,

17 procenti – ļaundabīgu audzēju dēļ.» Šiem mirstības rādītājiem ir saikne ar apstākli, cik daudz naudas valsts atvēl veselības aprūpes finansējumam, no kā ir atkarīga veselības pakalpojumu pieejamība.

«Visā pasaulē ir pierādīta saikne starp veselībai novirzīto finansējumu un cilvēku dzīves kvalitāti, Latvijas situāciju diemžēl raksturo vārds – nepieejamība. Rindas uz pakalpojumiem, sadrumstalotība. Cilvēks saslimstot pats spiests meklēt, kur un kāda palīdzība ir pieejama. Nav noteiktas virzības un atbalsta cilvēkam, lai pēc viņu iespējas veiksmīgāk ārstētu, atveseļotu un atgrieztu darbā,» uzskata D. Behmane. Inovācijas Latvijā ienāk ļoti lēni (piemēram, inovatīvi medikamenti), lai gan ir pierādīts – tas glābj dzīvības un ietaupa sabiedrības netiešās izmaksas. Tāpat Latvijā ir valdības akceptētas novirzes no starptautiski pieņemtiem ārstēšanas uzsākšanas kritērijiem un standartiem. Runājot par darbaspējīgu cilvēku, A. Karnīte uzsver: valstij būtu jādomā par to, lai cilvēks ne tikai dzīvotu ilgāk, bet arī veselīgāk nodzīvotu mūžu.

Vērtējot ieguldījumus veselības nozarē, praktiski nemaz netiek ņemts vērā, cik lielam cilvēku skaitam nosaka invaliditāti un cik tas izmaksā budžetam. «Priecājamies, ka Latvijā samazinās hospitalizāciju skaits, cilvēki tik daudz neārstējas slimnīcā. Priecājamies, ka esam sasnieguši mērķi, bet ambulatori cilvēki vairāk ārstu neapmeklē un dati par pirmreizēji noteiktu invaliditāti pieaug... Palielinās veselības pakalpojumu nepieejamība,» secina eksperte D. Behmane. Pētījums rāda, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem pacientu privātajiem tēriņiem medicīnā – 40 procentus izmaksu spiesti segt paši pacienti (vidēji Eiropas Savienībā 15–20%), turklāt krīzes laikā pacientu izmaksas pieaugušas.

Asociācija secina: Latvijas iedzīvotāji nav aizsargāti pret veselības izmaksām nopietnas slimības gadījumā, un finansiāli nav pieejama savlaicīga ārstēšanas sākšana. Aprēķini rāda, ka lielāks finansējums kompensējamām zālēm, piemēram, hipertensijas gadījumā, samazinātu izdevumus pat par vairākiem miljoniem latu gadā. «Lielāks veselības finansējums valstij ilgtermiņā dotu ieguvumus visās nozarēs, tāpēc būtu jāmaina naudas plānošana, taču tas ir politisks jautājums, par ko jāvienojas valdībai, Saeimai,» secina D. Behmane. Ar šiem secinājumiem asociācija plāno iepazīstināt politiķus.

***

IZDEVUMI

Veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju gadā (eiro)

Bulgārijā 449

Latvijā 470

Igaunijā 793

Grieķijā 1179

Zviedrijā 2400

Nīderlandē 3112

Avots: Eurofound