Modernās tehnoloģijas: zvanām, rakstām un pārtraucam attiecības

© NRA

Lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem, kuri lieto kādu no mūsdienu tehnoloģijām – tālruni vai datoru –, atzinuši, ka tas palīdz viņiem sazināties ar ģimeni, lai kur tā atrastos, kā arī – nejusties vientuļiem, secināts Samsung dzīvesstila indeksā Living, kas pētīts visās Baltijas valstīs.

Interesanti, ka no aptaujātajiem 20% būtu gatavi paziņot par šķiršanos ar īsziņas palīdzību, 7% - e-pastā, bet 5% - ar paziņojumu sociālajos tīklos. Šādu tehnoloģiju devumu novērtē arī gados jauni cilvēki, taču, kā atklājuši pētnieki – jauni cilvēki nespēj savu dzīvi iedomāties bez modernajām tehnoloģijām, savukārt vecāka gadagājuma ļaudis novērtē to, ko šīs tehnoloģijas sniedz.

Aktuāls, bieži apspriests jautājums ir – vai moderno saziņas ierīču ienākšana cilvēka dzīvē apdraud personīgos kontaktus ar ģimeni, draugiem? Aptaujas organizētāji un veicēji (pētījumu kompānija GfK) apgalvo, ka pētījums atklājis tieši pozitīvo mūsdienu tehnoloģiju ietekmi, proti, tās ir veicinājušas ģimeņu satuvināšanos. «Mūsdienās ģimenes locekļi var dzīvot tūkstošiem kilometru attālumā viens no otra, bet tehnoloģijas ļauj šo fizisko attālumu būtiski samazināt,» saka GfK pārstāve Linda Kirmuška. Gandrīz 70 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem uzskata: internets un tehnoloģijas ļauj justies mazāk vientuļi, bet 62 procenti piekrīt – ar tehnoloģiju atbalstu ir krietni vieglāk noorganizēt tikšanās klātienē. Tam, ka cilvēkiem, pateicoties tehnoloģijām un to piedāvātajiem saziņas kanāliem, piemēram, sociālajiem tīkliem, ir iespējams veidot plašāku draugu loku, sarakstīties ar bijušajiem klasesbiedriem, aplūkot viņu fotoattēlus, piekrīt visi. Taču sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda: pret šo it kā vispārpieņemto faktu vajadzētu izturēties ar zināmu kritikas devu. «Apmēram pirms desmit gadiem eksplodēja modernās tehnoloģijas, strauji ienākot mūsu dzīvē, bet, vai šo desmit gadu laikā tikpat lielā mērā ir eksplodējis mūsu attiecību ciešums?» jautā sociālantropologs. Svarīgākais arī ir jautājums, kas izskanēja pētījuma rezultātu apspriešanā – vai es saprotu, kādas iespējas dod mūsdienu tehnoloģijas, un spēju tās lietderīgi izmantot? Pētījuma autori uzskata: ja cilvēks apzinās tehnoloģiju iespējas, priekšrocības un redz, kā tās lietderīgi izmantot, tas cilvēka dzīvē nes tikai pozitīvo. Tēma ir pietiekami plaša un ir daudz jautājumu, kurus padziļinātāk sola izpētīt nākamajās aptaujās (tās noritēs divreiz gadā).

Piemēram, nereti novērota situācija, kad jaunieši satiekas (tātad attiecības ir), bet, satiekoties katrs lūkojas savā viedtālrunī, sociālajos tīklos apmainoties ar informāciju, attēliem, bet nenotiek savstarpējas sarunas...vai arī tās notiek virtuāli. Ne velti ar pretēju viedokli startējis kāds no Rīgas klubiem, publiskajā telpā reklamējot sevi kā bāru bez wi-fi, jo "pie mums bārā cilvēki sarunājas".

Pētījums apskata sabiedrības paradumus digitālajā laikmetā. Aptauja atklāj, ka visbiežāk iedzīvotāji ar saviem ģimenes locekļiem sazinās sazvanoties, taču tikpat populāras ir arī īsziņas, arī epasts, arvien populārāka kļūst iespēja nosūtīt foto, lai par savām ikdienas gaitām paziņotu radiniekiem.

Jauniešu vidū sarūk tradicionālā televīzijas skatīšanās – 42 procenti no šiem jauniešiem būtu ar mieru atteikties no televizora un vērot pārraides datorā vai tālrunī. Vecāka gadagājuma cilvēki pret šādu ideju izturas noraidoši.

Pētījums atklāj arī interesantus faktus dzimumu griezumā – visas tālruņa iespējas vairāk izmanto vīrieši, piemēram, vairāk ielādē aplikācijas un tās izmanto, taču uz jautājumu, vai cilvēks būtu gatavs no tālruņa atteikties, tieši sievietes mazākā mērā pieļauj šo iespēju – tikai katra desmitā. To izdarīt būtu gatavs (vismaz vārdos) katrs otrais vīrietis. Aptaujā izzināts, ka par attiecību pārtraukšanu lielākoties (43 procenti) cilvēki paziņotu, tiekoties aci pret aci, taču ievērojams skaits aptaujāto uzskata, ka to var darīt pa telefonu vai īsziņā. Ir pat aptaujātie, kuri par to mierīgi paziņotu sociālajos tīklos vai ar video palīdzību.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.