Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, turpinot izskatīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ieslīga diskusijās par diviem jautājumiem – vai ar likumu jānosaka pienākums sniegt informāciju par aborta sekām personai, kura mudina citu personu veikt abortu, kā arī vēlreiz atgriezās pie neatrisinātā jautājuma par mājdzemdību apmaksu, kur joprojām nav panākta vienošanās – vai un kā valsts apmaksātu arī dzemdības mājas.
Pie grozījumiem šajā likumā komisija strādā jau pāris mēnešu, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ darbs praktiski nevirzās uz priekšu. Grozījumi aptver dažādus jautājumus, sākot no priekšlikuma atcelt aizliegumu Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas, beidzot ar izmaiņām grūtniecības pārtraukšanas regulējumā. Saeimas deputāte Inga Bite (Reģionu alianse) norādīja: praksē nereti kāds, visbiežāk gaidāmā bērna tēvs vai grūtnieces vecāki mudina sievieti pārtraukt grūtniecību, tāpēc likumā vajadzētu iekļaut normu, ka informāciju par aborta sekām sniedz ne tikai sievietei, bet arī personai, kura mudina viņu to darīt. Neizpratnē par šāda priekšlikuma jēgu bija deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), jautājot, kā un kurš meklēs šīs personas, kuras mudina veikt grūtniecības pārtraukšanu, un vai šāda norma nebūs tikai deklaratīva? Par tiesību normas lietderību šaubās arī Saeimas Juridiskais birojs – visai nekonkrēti skan formulējums «apsver iespēju», «mudina citu personu».
I. Bite gan tā nedomā, jo pieļauj, ka sieviete konsultācijā pie ārsta izstāstīs, ka viņu kāds mudina veikt abortu, un ārsts varēs viņai iedot informāciju, kas domāta šīm personām. Šādas normas mērķis ir mazināt lēmumus veikt abortu situācijās, kad sieviete izlēmusi to darīt kāda cita cilvēka spiediena rezultātā. Šo vēlmi apliecina Krīzes grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča: likumā ir noteikts pienākums saglabāt nedzimušam bērnam dzīvību, un būtu tikai normāli, ja bērna tēvs zinātu grūtniecības un aborta dažādus aspektus. «Nepilngadīgu grūtnieču vietā izlemj vecāki, aizbildņi, bieži no vecākiem ir liels spiediens veikt abortu, viņiem šī informācija jāsaņem,» saka J. Briede-Jureviča. Arī asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze uzskata, ka ar šo grozījumu viss ir skaidrs: sieviete vēlas pārtraukt grūtniecību, un ir kāds, kurš mudina to darīt, visas šīs personas ir identificējamas. Latvijas Ārstu biedrības padomniece Liene Cipule šādas normas iekļaušanu neatbalsta, jo tas uzlikšot par pienākumu ārstam noskaidrot personas, kuras ir iesaistītas vēl bez sievietes, un tas nav ārsta pienākums.