Neredz vēlmi sakārtot veselības nozari

Gaida ne veselības ministru, bet valdības atbildību.

Svarīgāk par personu, kurš strādās veselības ministra amatā, ir visas valdības spēja vai nespēja īstenot apņemšanos par veselības aprūpi kā prioritāti un attiecīgu nozares finansējumu. „Pašlaik nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu valdības vēlmi sakārtot veselības aprūpi un nodrošināt tās rīcībspēju un finansējumu atbilstoši starptautiskiem ieteikumiem,” Neatkarīgajai saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Līdz šim nav bijis skaidrs, kādu veselības aprūpi vēlas redzēt valdība kopumā un vai tas ir izdarāms finansējuma ietvaros, kas ir divkārt zemāks par Eiropas Savienības vidējo un turklāt pēdējo gadu laikā vēl samazinājies. Līdz ar Ingrīdas Circenes atkāpšanos no amata lielākās diskusijas tiek risinātas par personālijām, kuras varētu ieņemt viņas amatu. Līdz šim izskanējuši vairāki vārdi: bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), P. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits (tagad Vienotība, pirms tam Reformu partija, paralēli darbam slimnīcas vadībā darbojas Rīgas Stradiņa Universitātes Padomnieku konventā), kā arī viņa kolēģis Rīgas Stradiņa universitātē – tās attīstības prorektors Toms Baumanis (ar medicīnas jomu nesaistīts cilvēks, strādājis Pasaules bankas Latvijas birojā, Ārlietu ministrijā). D. Šmits, kurš pavisam īsu brīdi vada Stradiņa slimnīcu, noliedzis informāciju, ka viņš būtu uzrunāts nākamā veselības ministra amatam, raksta pietiek.com, savukārt par T. Baumani pozitīvi – jā, viņš varētu būt veselības ministrs - izteikusies premjerministre Laimdota Straujuma.

Jaunais ministrs vai ministre neko būtisku nespēs mainīt, ja par to nebūs vienošanās augstāk stāvošās politiskajās aprindās. „Tagad ir vietā atcerēties, kas tika spriests laikā, kad amatā nāca Circene – bija divi viedokļi. Viens no tiem pozitīvais – Vienotība nolēmusi visus spēkus koncentrēt veselības aprūpes virzienā, nosakot to par prioritāti, jo visi atbildīgie ministri bija no šīs partijas,” stāsta V. Keris, „skeptiķi savukārt teica: Vienotība nolēmusi ielikt tādu ministru, kas piekritīs visam un neprotestēs ... Tagad mēs redzam, ka piepildījies skeptiķu teiktais, un ja ministre vēlējās aizstāvēt nozari, viņai jau pagājušā gada rudenī vajadzēja runāt par demisiju, redzot, ka veselības aprūpes budžets ir mazāks!” V. Keris norāda, ka īstais laiks ir pienācis nevis veselības ministram, lai kāda persona tur tiktu ielikta, bet gan valdībai – parādīt, ka veselības joma ir svarīga. „Pirmais solis jau ir sperts, ir pieņemts lēmums par aizsardzības budžetu, šādam lēmumam jābūt arī par veselības aprūpi,” saka V. Keris. Diemžēl pašlaik nav signālu, ka valdība to grasītos darīt. Jāatgādina, ka pašlaik veselības aprūpes budžets ir 3% no IKP, lai gan saskaņā ar Valda Dombrovska kā premjera solījumu, jau šogad finansējumam bija jābūt 4,5% n o IKP.

„Jaunais ministrs sāks darbu ar premjeres apsolītajiem 40 miljoniem eiro papildu nozarei nākamgad, taču tas nav situācijas risinājums,” saka Latvijas Ārstu biedrības padomniece Liene Cipule. Kamēr tiek apspriestas personālijas ministra postenim, neviens nerunā par veselības aprūpes sistēmu, tās finansējumu, stratēģisko virzību, kuras nav. Līdz šim neviena valdība, neviens premjers nav pateicis, ka veselības nozare ir prioritāte un vēl vairāk – ka tā ir svarīga tautsaimniecības joma, kurā ieguldītais nes augļus veselos nodokļu maksātājos. „Attieksme no valdībām – veselības aprūpe daudz tērē no kopējā valsts budžeta,” saka L. Cipule, „bija unikāla situācija, ka visi svarīgie ministru portfeļi valdība ir vienai partijai, kāpēc tā izvēlējās neko nedarīt? Veselības aprūpei ir jābūt premjera jautājumam un tieši valdības vadītājam ir jājautā, ko un kā viņš grasās paveikt veselības aprūpē? Jaunajam veselības ministram ir jāuzsāk darbs pie veselības aprūpes attīstības stratēģijas un sarunas - kā, kad, cik, kam tiks palielināts finansējums veselības aprūpē?”