Vidējais pensijas pielikums rudenī 8 eiro

© publicitātes foto

Pirms vēlēšanām, visticamāk, netiks apspriests jautājums par pensiju piemaksu indeksāciju, Neatkarīgajai atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Pašlaik indeksāciju attiecina tikai uz pensijas daļu bez piemaksas, taču tieši piemaksa apliecina padomju laikā nostrādātos darba mūža gadus un, pēc pensionāru domām, ir pensijas sastāvdaļa. Valdība otrdien apstiprināja kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) rudenī indeksēs pensijas, un tajā tiks ņemti vērā citi indeksācijas principi nekā līdz šim.

Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību. «Valdība ir spērusi pēdējo soli visu dokumentu sagatavošanā, lai rudenī indeksētu pensijas pēc jaunā mehānisma,» pēc valdības sēdes sacīja labklājības ministrs. Jaunā indeksācijas kārtība paredz indeksēt noteiktu pensijas daļu visiem pensionāriem, un šogad 1. oktobrī tie būs 285 eiro, indeksācijā ņems vērā ne tikai patēriņa cenu pieaugumu, bet arī 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Ja kopējais faktiskā patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss būs mazāks par viens, valsts pensiju nepārskatīs. Pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu VSAA aprēķinās, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem visu pensiju (bez piemaksas) indeksēs vairākumam jeb 83 procentiem pensionāru. U. Augulis paskaidro, ka šāds indeksācijas modelis – indeksēt daļu pensijas, bet visām pensijām izvēlēts kā labākais pašreizējā finansējuma ietvaros, kā arī lai vairāk atbalstītu mazāku pensiju saņēmējus. Tiesa, gan mazo, gan lielo pensiju saņēmēji saņems vienādu pensijas pielikumu, tas ir, vidēji astoņus eiro. Turklāt tie, kuru pensijas ir mazākas par 285 eiro, – vēl mazāku pielikumu. Ministrs norāda, ka viens no risinājumiem cilvēkiem ar lielu darba stāžu un mazu pensiju būtu pensiju piemaksas indeksācija, taču pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām nebūtu prātīgi par šo jautājumu sākt Saeimā diskutēt.

Politiski represētajām personām, 1. grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas pārskatīs neatkarīgi no to apmēra. Taču jāatceras, ka indeksācijā pārskata pensiju bez piemaksas, tāpēc pieauguma procentus nevar attiecināt uz visu pensiju, ko pensionārs katru mēnesi noteiktā datumā saņem pastā vai bankas kontā. Pensiju indeksācija tiks nodrošināta visiem valsts pensiju saņēmējiem. Pēc VSAA datiem, 2014. gada sākumā valstī bija 474 400 vecuma pensijas saņēmēju (vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopā ar piemaksu 278,14 eiro), 72 200 invaliditātes pensijas saņēmēju (vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopā ar piemaksu 169,11 eiro), 19 100 apgādnieku zaudējuma pensijas saņēmēju (vidējais piešķirtais pensijas apmērs 132,14 eiro) un 3600 izdienas pensijas, kuras izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, saņēmēju (vidējais piešķirtais pensijas apmērs 304,30 eiro).

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais