Risku, ka Ebolas vīrusslimība varētu izplatīties Latvijā, epidemiologi sauc par ļoti zemu. Tomēr neiesaka pašlaik doties tūrisma braucienos uz trim valstīm, proti, Sjerraleoni, Libēriju un Gvineju, lai nepakļautu sevi briesmām.
«Vīruss izplatās antisanitārijas, pārapdzīvotības un nepietiekamas medicīniskās aprūpes dēļ,» Neatkarīgajai saka Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Tāpēc cilvēkiem, kuri kā tūristi iepazīstas ar Āfrikas skaistumu, bet nenonāk ciešā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem un nenokļūst vietējās slimnīcās, kur risks inficēties ar Ebolas vīrusu ir ārkārtīgi augsts, inficēšanās risks ir zems.
Otrkārt, pats vīruss – lai arī izraisa smagus veselības traucējumus – apkārtējā vidē nedzīvo ilgi. Ziepes, hlorūdens, saules gaisma ātri iznīcina Ebolas vīrusu, norāda epidemiologi.
Pašlaik infekcija skārusi trīs valstis, un vakar par desmit Ebolas saslimšanas gadījumiem paziņojusi arī Nigērija. Pacienti bijuši kontaktā ar Libērijas izcelsmes amerikāņiem, kuri saslimuši un vēlāk nomiruši. Kopumā Ebolas vīruss paņēmis jau 960 cilvēku dzīves.
Pārnēsā sikspārņi
Šis nav pirmais Ebolas vīrusslimības uzliesmojoms Āfrikā, un līdzīgi kā iepriekš tas apdzēsts turpat un citos reģionos plaši nav izplatījies. Vīruss, kas izraisa Ebolas slimību, tika atklāts 1976. gadā infekcijas uzliesmojuma laikā kādā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā (agrāk Zaira).
Epidemiologi skaidro: ir zināms, ka galvenais šī vīrusa pārnēsātājs ir dažādas sikspārņu sugas, bet infekcija dabā skar arī citus savvaļas dzīvniekus. Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka slimības uzliesmojumos pirmie pacienti parasti inficējušies, saskaroties ar inficētajiem savvaļas dzīvniekiem.
J. Perevoščikovs stāsta, ka šī slimība izplatās periodiski. Starptautiskie mediji uztraukti vēsta, ka Āfrika pašlaik netiek galā ar šo Ebolas vīrusa uzliesmojumu, īpaši trūcīgi aprīkotās un nereti ārpus sanitārajām normām strādājošas slimnīcas. «Vīruss izplatās, ja netiek ievēroti higiēnas noteikumi, īpaši slimnīcās, kur nonāk Ebolas slimnieki, bet pēc
tam – jebkurš cits pacients. Cilvēki inficējas tuvos kontaktos savā ģimenes lokā, un arī slimnīcās,» saka J. Perevoščikovs.
Protams, Eiropas valstīs, ieskaitot Latviju, ir iespējami ievestie Ebolas vīrusslimības gadījumi, tomēr epidemiologi uzsver, ka infekcijas plaša izplatība te nedraud, jo infekcija pietiekami viegli kontrolējama ar standarta piesardzības, higiēnas un pretepidēmijas pasākumiem un attiecīgie dienesti tam ir gatavi.
Nelido pa gaisu
Labā ziņa – Ebolas vīruss nelido pa gaisu kā gripas vīruss, kā arī fakts – slimnieks inficē citus tad, kad pašam jau ir slimības pazīmes, tas nozīmē, ka ir vieglāk slimību kontrolēt – tiklīdz parādās pirmās pazīmes, var uzsākt slimību ierobežojošos pasākumus. Kāpēc Eiropa nebaidās no šī vīrusa izplatības? J. Perevoščikovs saka: Eiropā un Latvijā ir stingri noteikumi šādu slimību ierobežošanā un augsts medicīnas līmenis.
Teorētiski ir iespējams: tūrists ir inficējies ar Ebolas vīrusu un, atgriežoties no Āfrikas, var inficēt ģimenes locekļus. Taču Ebolas slimnieks ir infekciozs tad, kad jau parādījušās pirmās slimības pazīmes. Vispirms jānoskaidro, kādās valstīs cilvēks bijis, jo, kā saka epidemiologs, arī citām vīrusa slimībām var būt līdzīgs sākums, taču, ja cilvēks bijis Ēģiptē, viņš drīzāk atvedis kādu citu slimību. «Piemēram, A hepatītu, un to slimnieks izplata, nezinot, ka pats inficējies,» skaidro speciālists. Pacientu aptaujājot, var rasties aizdomas – varbūt Ebolas vīruss?
Aptaujā izbraucējus
Gadījumā, ja parādītos aizdomas, pacients nonāktu Latvijas Infektoloģijas centrā, kur ir īpaši aprīkota izolācijas palāta, savukārt analīzēs tiktu noskaidrots, vai tiešām ir bīstamais vīruss? Tajā pašā laikā tiktu apzināti visi cilvēki, ar kuriem slimnieks kontaktējies, uzsver epidemiologs. Izķert visus Latvijā ieceļojošos no šīm valstīm nav iespējams, jo mums nav tiešo reisu, taču labākais ir veids, ko pašlaik dara
PVO – visus, kuri izlido no šīm valstīm, apskata, mēra temperatūru, veic anketēšanu. Arī aviokompānijas, lidojot uz Ebolas vīrusa skartajām valstīm, informē visus pasažierus par slimības izplatību un profilaksi.
Pašreiz zināmie gadījumi, kad inficējušies cilvēki no Eiropas un Kanādas, ir saistīti ar palīdzības darbu Āfrikā, ciešākiem kontaktiem un, visticamāk, nepietiekamiem piesardzības pasākumiem. Viens no saslimušajiem – spāņu priesteris – strādāja slimnīcā, tagad nogādāts Madridē, savukārt vācu medicīnas students ārstējas Ruandā.