Ienākumu minimumu noteiks 129 eiro
Piedāvājot valstī noteikt jaunu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, Labklājības ministrija (LM) gājusi vidusceļu – 129 eiro ir 40, nevis 30, 50 vai 60 procenti no ienākumu apmēra, ko dažādās valstīs Eiropas Savienībā izmanto šādu rādītāju noteikšanā. Ja minimālo ienākumu noteiktu 60 procentu apmērā, kā to pieļāvusi pati LM, kad pērnā gada nogalē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par radikālām pārmaiņām sociālās drošības sistēmā, tas būtu daudzkārt lielāks, taču, visticamāk, Latvijā reāli neīstenojams.
Tagad LM sagatavojusi koncepciju par minimālo ienākuma līmeni, jau konkrētāk iezīmējot nodomus par vienota minimālā ienākuma līmeni. LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla norāda, ka Latvijā noteiktie minimālie ienākumu līmeņi nav pamatoti un nav saistīti ar rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju situāciju. Piemēram, garantētais minimālais ienākuma (GMI) līmenis nav piesaistīts nevienam sociāli ekonomiskam rādītājam. Arī citi minimālo ienākumu apmēri – minimālā pensija vai neapliekamais minimums – tiek noteikti pēc citiem, bet ne ar adekvātu minimālā ienākuma līmeni saistītiem, kritērijiem. Turklāt arī minimālie ienākuma līmeņi Latvijā ir vairāki – bez jau minētā GMI līmeņa, kas ir 49 eiro, ir arī trūcīgas personas ienākumi – 128 eiro, kā arī maznodrošinātas personas ienākumu līmenis. E. Kūla skaidro, ka minimālā ienākuma līmenis rēķināts, pamatojoties uz Eiropas Savienības metodoloģiju nabadzības mērīšanā. LM piedāvā to noteikt 40 procentu apmērā no iedzīvotāju ienākumu mediānas, tas ir, 129 eiro mēnesī pirmajai personai ģimenē. Ienākumu līmenis tiktu rēķināts uz katru ģimenes locekli citādāk, proti, nevis vienāda summa uz visiem mājsaimniecības locekļiem, bet ar atbilstošiem koeficientiem, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam ir jāsedz ģimenes pamata izdevumi (komunālie un citi), bet pārējiem – mazāk.
Kā šis minimālais ienākums tiktu piemērots? E. Kūla min piemēru – ģimeni, kurā ir abi apgādnieki un divi bērni. Šādai ģimenei minimālais ienākums būtu 349 eiro mēnesī, kas mēnesī jānodrošina ar algotu darbu vai, ja darba nav, ar sociālo sistēmu atbalstu. «Taču te jāņem vērā, ka ģimenei, kurā ir divas darbspējas vecuma personas un nav nekādu objektīvu iemeslu, kāpēc tās nevar strādāt, šis minimālais ienākums nebūs pastāvīgs ienākums, jo darbspējīgai personai vajadzētu pašai sevi nodrošināt,» uzsver E. Kūla.
Ņemot vērā, ka pašreizējie minimālie ienākumi nav noteikti atbilstoši ekonomiskiem rādītājiem, iedzīvotāji, pat vistrūcīgākie, nesaņem pienācīgu atbalstu un, pat saņemot palīdzību, nespēj izkļūt no nabadzības. Latvijā pašlaik ir 134 400 trūcīgu personu jeb seši procenti no iedzīvotāju skaita, šo cilvēku vidū 20 000 ir strādājošas personas, 57 000 ģimenes ar bērniem, kā arī 75 000 pensionāru. «Trūcīga persona var pretendēt uz GMI pabalstu, bet tikai puse saņem šādu atbalstu, savukārt vidējais dzīvokļa pabalsts mēnesī ir 12 eiro,» stāsta E. Kūla.
Šo minimālā ienākuma līmeni LM piedāvā sasaistīt ar GMI – to paceļot no 49 eiro uz 129, tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no pašreizējiem 75 eiro pacelt uz 129 eiro, kā arī palielināt minimālo pensiju. LM arī piedāvā izvērtēt minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar bezdarbnieka minimālo pabalsta apmēru un valsts sociālajiem pabalstiem.
Paralēli LM plāno veikt jauna iztikas minimuma groza izstrādi, nesaistot to ar sociālās drošības sistēmu. Labklājības ministrs Uldis Augulis aicina nejaukt šo minimālā ienākuma līmeni (principā nabadzības slieksni) ar iztikas minimumu (kas Latvijā līdz šim raksturojis pieejamību dažādām dzīves jomām), jo tie ir divi dažādi rādītāji. Vaicāts par reālām iespējām ieviest šo jauno minimumu, ministrs norāda uz 2017. gadu, ņemot vērā budžeta iespējas un diskusijām nepieciešamo laiku.