Rindas uz sociālo rehabilitāciju pārsniedz divus gadus

Rindas uz dažādiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā nav izņēmums – tas attiecas ne tikai uz rindām pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī uz sociālo rehabilitāciju. Pašlaik šajā rindā ir 7695 cilvēki un rehabilitācija jāgaida vismaz divus gadus.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka kopš 2009. gada ir iespējams nodrošināt sociālo rehabilitāciju tikai 1950 personām gadā, pirms krīzes gadu budžeta samazinājuma gadā rehabilitāciju saņēma 2470 cilvēku. Rindā ik gadu tiek uzņemta 3881 persona. LM dati liecina, ka rindā visvairāk ir personu ar funkcionāliem traucējumiem – vairāk nekā puse, arī politiski represētas personas un černobilieši ir gaidītājos – taču jau ievērojami mazākā skaitā (šo personu skaits arī kopumā ir mazāks). Pēdējos gados rinda turpina pieaugt, un pašlaik jau tajā ir jāgaida vairāk nekā divi gadi. Piemēram, gada laikā – no 2013. gada marta līdz šāgada aprīlim – rinda palielinājusies par 22 procentiem.

LM prognozes ir bēdīgas – ja netiks nodrošināts papildu finansējums visām personu grupām un pieprasījums būs tāds kā pašlaik, nākamgad rinda būs vēl par 1275 cilvēkiem garāka, bet nedaudz tālākā nākotnē, 2018. gadā, šajā rindā varētu būt jau 15000 cilvēku. Par likuma nepildīšanu LM jau norādījusi Latvijas savienība Černobiļa – likumā par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālo aizsardzību noteikts, ka tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bez maksas černobiliešiem ir reizi gadā.

Rindā gaidīšanas laiks nav pieaudzis vienīgi strādājošiem pensionāriem, kuriem tiesības uz sociālo rehabilitāciju likumā noteiktas salīdzinoši nesen, 2012. gada beigās. Šogad tikai 22 pensionāri ir saņēmuši šo rehabilitāciju, lai gan tā piešķirta 81 pensionāram. Ievērojamam skaitam – 38 procentiem – strādājošo pensionāru sociālā rehabilitācija atteikta, jo viņiem nebija tiesību to saņemt. Pārbaudot datus, tika konstatēts, ka personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma nav uzskatāmas par darba ņēmējiem, jo datu bāzē Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā nebija ziņu par to, ka šie cilvēki maksā sociālās iemaksas. LM speciāliste Viktorija Buraka paskaidro: tas nozīmē, ka cilvēki nebija strādājoši pensionāri, kuriem būtu tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju, vai arī viņi, iespējams, strādāja, bet sociālās iemaksas neveica.

LM piedāvāja valdībai risinājumu, balstoties tieši uz faktu, ka pensionāri neizmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet nauda šim mērķim ir iezīmēta. Proti, LM strādājošo pensionāru pakalpojuma nodrošināšanai paredzēto finansējumu novirzot citām sociālām grupām, kas var pieteikties valsts apmaksātai sociālai rehabilitācijai. Naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 600 000 eiro, kas palīdzētu šogad sociālās rehabilitācijas rindas pieaugumu samazināt par 7,3 procentiem, turpmākajos gados – straujāk.

Sociālā rehabilitācija ir pasākumi, kas palīdz iemācīties sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjauno vai apmāca tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, palīdz cilvēkam atgriezties darba dzīvē un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs.

***

UZZIŅAI

Kas var saņemt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju

• Personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 gadiem līdz vecuma pensijas piešķiršanas vecumam), kā arī personas ar funkcionāliem traucējumiem (ar invaliditāti) pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā (reizi divos gados)

• Politiski represētas personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki (reizi trijos gados)

• Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki (reizi gadā)

• Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušas personas līdz 18 gadu vecumam

• Personas ar prognozējamu invaliditāti

• Nacionālo bruņoto spēku karavīri un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm

Avots: Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Rindas uz sociālo rehabilitāciju

Personas ar Politiski ČAES seku

funkcionāliem represētas likvidēšanas

traucējumiem personas dalībnieki un cietušie

2013. gada janvārī 3555 1559 702

2013. gada jūnijā 4257 1640 724

2014. gada februārī 4996 1660 757

2014. gada aprīlī 5285 1709 689

Avots: Labklājības ministrija