«Tas ir kā likt naudu caurā maisā, viss izkūp gaisā, un iedzīvotāji labumu nejūt, esošo sistēmu kritizē politiķi, vietā neko labāku piedāvāt nespējot,» tā Latvijas neefektīvo veselības aprūpes sistēmu vērtē veselības ministra amata kandidāte, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Arī viņa tāpat kā iepriekšējā premjerministres uzrunātā persona ministra amatam Toms Baumanis strādā Rīgas Stradiņa universitātē un tieši karstākajā laikā – tiešā un pārnestā nozīmē – ir atvaļinājumā. Atbildi Ministru prezidentei un sabiedrībai D. Behmane sola sniegt šodien. Iespējams, tā būs noraidoša, vakarvakarā pieļāva premjerministre.
Citāts, kurā D. Behmane raksturo veselības aprūpes sistēmu Latvijā, publicēts viņas vadītās asociācijas elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists pirmajā numurā, kas nācis klajā nupat jūlijā. Tajā plānots meklēt atbildes uz jautājumiem, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk, lietderīgāk. Paralēli asociācijai, kurā D. Behmane sāka darboties uzreiz pēc aiziešanas no Veselības ekonomikas centra vadītājas amata, D. Behmane strādā arī Rīgas Stradiņa universitātē, vadot studiju programmu Veselības vadība. 2011. gadā toreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš atstādināja D. Behmani no Veselības ekonomikas centra vadītājas amata, pamatojot šo rīcību ar vadītājas nespēju izveidot kompensējamo zāļu sistēmu tā, lai no budžeta pieejamais finansējums tiktu izlietots efektīvi. Ministrs nebija apmierināts ar darba grupas ziņojumu par situāciju kompensējamo zāļu jomā, kurā tika norādīts, ka kompensējamo zāļu apmaksai pietrūkst naudas. Disciplinārlietas rezultātā D. Behmanei tika izteikts rājiens un ministrs viņu vēlējās redzēt citā tobrīd vakantā amatā, proti, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, taču viņa atteicās. Komisija, kas vērtēja amatpersonas darbu, atzina, ka «Behmanes disciplinārpārkāpuma vainas forma ir viegla neuzmanība, kas nozīmē, ka ierēdnis nav paredzējis savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz». Pāris mēnešus pēc šā skandāla jaunas valdības veidošanas procesā amatu zaudēja arī pats J. Bārzdiņš, kurš pašlaik strādā privātās medicīnas jomā.
Tagad, vairs nestrādājot valsts pārvaldē, D. Behmane kritiski vērtē veselības aprūpes sistēmu. Nesen viņas vadītā asociācija nāca klajā ar vairāku pētījumu izvērtējumu, kurā galvenais secinājums bija: veselības aprūpes sistēma neaizsargā iedzīvotājus pret katastrofām veselības jomā, proti, ja cilvēks smagi saslimst, viņam jāpārdod īpašumi vai jālūdz ziedojumi. Līdz ar saņemto piedāvājumu ieņemt veselības ministra amatu D. Behmane atturas no savas pozīcijas skaidrošanas, jo turklāt vēl arī atrodoties atvaļinājumā. Iepriekš viņa teikusi: «Visā pasaulē ir pierādīta saikne starp veselībai novirzīto finansējumu un cilvēku dzīves kvalitāti, Latvijas situāciju diemžēl raksturo vārds – nepieejamība. Rindas uz pakalpojumiem, sadrumstalotība. Cilvēks saslimstot pats spiests meklēt, kur un kāda palīdzība ir pieejama. Nav noteiktas virzības un atbalsta cilvēkam, lai viņu pēc iespējas veiksmīgāk ārstētu, atveseļotu un atgrieztu darbā.» Uz Neatkarīgās jautājumu, kā panākt uzlabojumus, D. Behmane atbildēja: lielāks veselības finansējums valstij ilgtermiņā dotu ieguvumus visās nozarēs, tāpēc būtu jāmaina naudas plānošana, taču tas ir politisks jautājums, par ko jāvienojas valdībai. Visticamāk, tieši kritiskā situācija veselības aprūpē ar nozares finansējumu un neskaidrā valdības pozīcija, vai veselības nozare var cerēt uz pieaugumu, ir iemesli, kāpēc neviens veselības ministra amatam pakaļ neskrien.