Gods ģimenēm kavējas
Pirms diviem gadiem Saeimas Demogrāfiskajā apakškomisijā aizgūtnēm runāja, ka Latvijas daudzbērnu vecāki varētu saņemt goda kartes, kuras dotu dažādas priekšrocības pasākumu vai kultūras objektu apmeklēšanā. Taču tikai šā gada vasaras beigās plānots izsniegt pirmās kartes vecākiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu. Projekta, kuru finansē valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, vadītāja Mudīte Krūmiņa Neatkarīgajai apgalvo, ka projekts sākts tikai 2013. gadā un goda karšu ieviešanu aizkavējis tas, ka pašvaldības negaidīti atteikušās būt šo karšu piešķīrējas.
Spriežot par dzimstības veicināšanu, Saeimā vairākkārt ticis diskutēts jautājums, kā godināt daudzbērnu ģimenes, – starp piedāvājumiem bija tādas idejas kā dzimstības veicināšanas fonds vai ģimenes goda kartes, un, lai gan konkrēts lēmums par šādu karšu ieviešanu un finansējuma piešķiršana tika pieņemts vēlāk – 2013. gadā –, raidījums De facto pauda aizdomas, ka viens no Saeimas deputātiem Imants Parādnieks, kurš vada Demogrāfijas apakškomisiju Saeimā, karšu paraudziņus dalījis kolēģiem Saeimā vēl pirms konkursa par labāko goda karšu veidotāju izsludināšanas. Konkursu jeb iepirkumu Sabiedrības veselības fonds izsludināja 2013. gada februārī, jo budžetā bija piešķirti 150 000 latu (ap 213 000 eiro), un tajā uzvarēja Hannu-Pro ar lētāko cenu. Iepirkuma rezultātus neviens neapstrīdēja.
«Mēs visu darām pēc plāna,» Neatkarīgajai saka Mudīte Krūmiņa no Hannu-Pro (šodien paredzēta sabiedrības iepazīstināšana ar jaunajām kartēm), taču aizkavēšanos ar karšu izsniegšanu radījis pašvaldību atteikums piedalīties šo karšu piešķiršanā vecākiem. «Pašvaldības atteicās no sadarbības pretēji tam, kā to bija izlēmusi Saeima. Bija mazās pašvaldības, kuras bija ar mieru šīs kartes piešķirt, taču visas lielās pilsētas bija pret. Tad mēs uzrunājām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kas divus mēnešus vērtēja šo priekšlikumu, tad Datu valsts inspekciju,» stāsta M. Krūmiņa. Karšu piešķiršana ir saistīta ar personu datiem, jo tikai pašvaldībām un šīm valsts iestādēm ir pieeja konkrētu personu datiem, kas ietver arī bērnu skaitu. «Mēs gaidījām valsts akceptu, taču cilvēkiem nevajag uztraukties: šīs kartes būs!» uzsver M. Krūmiņa. Viņa gan nevar pateikt, kad tieši pirmās ģimenes saņems kartes, jo sadarbības noteikumos ar PMLP ir vienošanās, ka «viņiem nesūta pārbaudīt informāciju par katru personu, bet jāsavāc vairāk personu pieteikumu. Tad dati tiks pārbaudīti Iedzīvotāju reģistrā apmēram desmit dienas.» Pašas plastikāta kartes jau sen esot gatavas, tās ir tikai jāidentificē – jāuzdrukā personas vārds, uzvārds un bērnu vārdi. Pēc M. Krūmiņas teiktā, projekta finansējums nav tikai karšu druka, nauda izlietota pētījumiem, bukletiem, juridiskajām konsultācijām, mājaslapas uzturēšanai, darbam ar uzņēmumiem, lai panāktu atlaides ģimenēm.