Iedzīvotāji: veselību vispirms, ceļus, kultūru – pēc tam
Iedzīvotāji uzskata, ka prioritāri valdībai ir jārisina veselības aprūpes problēmas un tieši veselības nozarei jānovirza visvairāk papildu finansējuma, secināts SKDS pētījumā. Pārliecinoši šādu atbildi snieguši 64,2 procenti aptaujāto, nosaucot veselības nozari kā svarīgāko. Kamēr iedzīvotāji un mediķi sagaida, ka veselības nozare ne tikai vārdos, bet arī darbos tiks atalgota ar atbilstošu finansējumu, darbu turpina premjeres izveidotā darba grupa.
Tā līdz šim ir definējusi veicamos uzdevumus – galvenais, izstrādāt priekšlikumus, lai veselības aprūpi padarītu efektīvāku un iedzīvotājiem pieejamāku, kā arī diskutējusi par primāro veselību, ģimenes ārstu darbu. Pēdējā darba grupas sanāksmē pārrunāti uzlabojumi valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē.
Vaicājot iedzīvotājiem, kurām veselības jomām nākamā gada valsts budžetā jāpiešķir vairāk līdzekļu, divas trešdaļas aptaujāto norādīja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprūpes pakalpojumiem un pacientu līdzmaksājumu samazināšanu par ārstēšanos slimnīcās. Pacientu līdzmaksājumu samazināšanu par ārstēšanos slimnīcās kā prioritāti biežāk norāda iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (70 procentu), savukārt mediķu atalgojuma palielināšanu par prioritāti atzīst iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
«Pētījuma rezultāti apliecina situāciju, ar kuru sabiedrības veselības un veselības aprūpes profesionāļi ikdienā saskaras jau ilgstoši – izteikto finanšu resursu trūkumu veselības sektorā. Nozare īsti nav bijusi valsts prioritāte visu pēdējo desmit gadu garumā,» uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Karnīte, «satraucoši, ka veselības nozari kā galveno, kurā būtu novirzāmi papildus valsts budžeta līdzekļi, atzīmē ne tikai mazturīgie un vecāka gadagājuma ļaudis, kas būtu iepriekš paredzami un loģiski, bet arī lielākā daļa gados jaunu cilvēku ar labu izglītību un relatīvi augstiem ienākumiem.» Latvijā pieaug satraukums par to, ka arvien lielāki ir izdevumi sociālajā budžetā, taču, kā uzsver eksperte A. Karnīte, sociālās aprūpes budžeta vajadzības nemazināsies, ja joprojām valsts vadītāji nedarīs visu, lai agrīni atklātu un ambulatori ārstētu saslimšanas.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (pēc šis organizācijas iniciatīvas veikts pētījums) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka saka: redzam tendenci – kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaits nepieaug, Latvijas uzņēmumu darba ņēmēju noslimoto dienu skaits ir ārkārtīgi augsts, primārās veselības aprūpe ir īpaši nepietiekami finansēta.
«Katru dienu saskaros ar gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, pensionāriem – ļoti izmisušiem pacientiem, kuriem mums nākas teikt: pagaidiet vēl nedaudz, varbūt kas mainīsies,» situāciju raksturo Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs endokrinologs Ingvars Rasa, «joprojām daudzām zāļu grupām nav atjaunota pirmskrīzes laika zāļu kompensācija, lai gan valdība un politiķi uzstājas, ka krīze Latvijā jau sen pārvarēta.»