Rīgu pārpludinājuši melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt” un “Wolt” kastēm uz muguras. Esot “studenti”, kuri no mācībām brīvajā laikā piestrādā par ēdienu piegādātājiem. Protams, ir tādi ļaudis, kuri notic šīm pasakām. Bet vairāk vajadzētu ticēt pašu acīm: piegādātāji mēdz apgrābstīt ēdienu, gadās pat, ka to izvelk no kastēm un apēd. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata: vajadzīga stingrāka šo piegādātāju kontrole. Zemkopības ministrijā jau tiek izstrādāti noteikumi, kas būs jāievēro visiem “boltistiem”, “voltistiem” un visiem citiem ēdienu piegādātājiem.
“Nesen sabiedrība pievērsa uzmanību ēdienu piegādātājiem, kuri rakņājās ēdienu paciņās. Cilvēkiem tas ļoti nepatika, jo katrs vēlas, lai ēdiens tiek piegādāts silts, lai tas ir atbilstošs higiēnas prasībām, kādas tās ir Latvijā un ES. Mēs to visu pārrunājām ar Pārtikas un veterināro dienestu. Uzskatu, ka ēdiena piegādes kontrolei jābūt stingrākai,” teic Krauze. Par ēdienu piegādātāju uzvedību rakstījām jau 19. septembrī (https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/469259-vai-varam-drosi-lietot-wolt-un-bolt-kurjeru-piegadato-edienu.htm).
Krauze atzīmē, ka mazie ražotāji, kuri gatavo ēdienus, ievēro higiēnas prasības, viņi apmeklē kursus, noklausās lekcijas, un šīs zināšanas ir jāatjauno konkrētā laika periodā: “Mūsuprāt, arī ēdienu piegādātājiem ir jāievēro atbilstošas higiēnas prasības. Nekādu kompromisu attiecībā uz pārtikas drošumu nevar būt, tas pats attiecas uz higiēnu, tāpēc viens no mūsu priekšlikumiem ir: stingrāk kontrolēt ēdienu piegādātājus, veikt attiecīgus grozījumus likumos, lai ēdienu piegādātājiem būtu obligāta prasība apmeklēt kursus, kuros viņi noklausītos lekcijas par higiēnas prasībām. Taču bija arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, žurnālists Guntis Bojārs, kurš izteicās, ka tas “ož pēc rasisma”.”
Krauze skaidro: “Nekaitīgas, drošas pārtikas iegāde, prasība latviešu valodā komunicēt un noklausīties higiēnas kursu latviešu valodā - es domāju, ka tas ir normāli. Pēdējā laikā mēs esam pieņēmuši gana stingrus likumus attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmējiem, un visi šie likumi ir jāpilda. Tā kā pie mums valsts valoda ir latviešu valoda, arī higiēnas kursam ir jābūt latviski. Nekādu izņēmumu nevar būt. Ēdienu kurjers, kurš ir pārtikas aprites dalībnieks - vienalga, vai viņš ir LR pilsonis vai trešo valstu pilsonis, - visiem ir vienādas prasības. Mēs neveidosim atšķirīgu pieeju, mēs pārstāvam demokrātisku valsti, līdz ar to nebūs nekādu atkāpju attiecībā uz citu valstu pilsoņiem. Mēs liekam augstas prasības mūsu ražotājiem, tieši tāpat tas būs attiecībā uz pārējiem.”
Patlaban ir uzsākts darbs, lai perfekti izveidotu šos higiēnas noteikumus. “Konsultēsimies ar nozari, ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociāciju, ar pārējām nozarē iesaistītajām organizācijām, kā arī ar “Bolt” un “Wolt”,” saka Krauze.
Ar šādu pieeju nav apmierināts žurnālists Guntis Bojārs un raksta: “Zemkopības ministrija, ož pēc rasisma! Ēdienu piegādes kurjeriem turpmāk būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par “Wolt” un “Bolt” kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. (..)
Saprotu, ka daudziem ir aizspriedumi (to rāda arī pētījumi) pret šiem vizuāli gana atšķirīgajiem cilvēkiem no mums - latviešiem, bet…Viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums!
Un šāds Zemkopības ministrijas plāns ar vāji maskētām rasisma pazīmēm man rada jautājumu, vai mēs tiešām esam tik sīka nācija, ka mums jābaidās un jāpazemo, piedodiet, daži indieši?!”
Kas tieši Zemkopības ministrijas nostādnēs ir rasistisks? Kā zināms, klasiskā izpratnē rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem. Šajā definīcijā nav ne vārda par to, ka rasisma pazīmēs ietilptu prasības mazgāties, negrābstīties gar ēdienu, kas paredzēts citiem cilvēkiem, un vismaz minimāli sarunāties latviski. Tad kurus cilvēkus Bojāra kungs vērtē augstāk un kurus - zemāk? Un kā tieši Bojāra minētie ārvalstnieki tiek pazemoti? Ar prasību zināt dažus vārdus latviski? Piedodiet, bet tas jau tipisks kremļa naratīvs.
Katrā ziņā - vēlam veiksmi Zemkopības ministrijai šajā “boltistu/voltistu” lietā. Bet tas nebūs ne viegli, ne vienkārši, jo šiem “studentiem” un arī tā dēvētajiem bēgļiem no austrumu robežas ir savi atbalstītāji, kuri uzskata, ka “viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums”. Ka cilvēki - skaidrs, arī tas, ka viņi ir šeit - tas diemžēl jāatzīst, bet par to, ka viņi “ir ar mums” - spēcīgi šaubos.
