Ukrainas kara 963. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:16]

© unsplash.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13.oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:16. Prezidents Volodimirs Zelenskis ziņo, ka Ziemeļkoreja Krievijai piegādā ne tikai ieročus, bet arī personālu saviem militārajiem spēkiem, raksta pravda.com.ua. "Runa vairs nav tikai par ieroču nodošanu. Faktiski runa ir par cilvēku pārvietošanu no Ziemeļkorejas uz okupanta militārajiem spēkiem," saka Zelenskis.

20:13. Krievijas līdera Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Putins ir gatavs runāt ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Pēc Kremļa pārstāvja teiktā, Putins "paliek atvērts komunikācijai". Peskovs arī minēja, ka Kremlis nav saņēmis no Berlīnes nekādus priekšlikumus telefonsarunai, raksta pravda.com.ua.

18:40. Krievijas karaspēks šonedēļ uz mērķiem Ukrainā raidījis aptuveni 900 vadāmās aviobumbas, vairāk nekā 40 raķetes un apmēram 400 dažāda veida bezpilota lidaparātus, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

16:16. Krievijas karavīri Kurskas apgabalā nošāvuši deviņus Ukrainas karavīrus, kas bija padevušies gūstā, ziņo Ukrainas pētnieciskais projekts "DeepState". Tas vēsta, ka nošaušana notikusi 10.oktobrī netālu no Sudžas rajona Zeļonijšļahas ciema. "DeepState" atsaucas uz avotiem Ukrainas Bruņotajos spēkos, kā arī publicējis fotoattēlus, kuros esot redzami nogalinātie Ukrainas karavīri.

Pēc "DeepState" ziņotā, Ukrainas karavīri uzskatījuši, ka atrodas aizmugurē, un nav gaidījuši, ka parādīsies Krievijas karavīri. Ukrainas karavīri atklājuši uguni uz Krievijas karavīriem, taču, kad ukraiņiem beigusies munīcija, viņi padevušies gūstā. Krievijas karavīri esot viņus atbruņojuši, likuši izģērbties līdz apakšveļai un nošāvuši. "DeepState" publicētajos attēlos redzami guļoši cilvēki apakšveļā.

14:06. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 668 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8971 tanku, 17 876 bruņutransportierus, 19 410 lielgabalus un mīnmetējus, 1231 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 978 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 16 992 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 584 automobiļus un autocisternas, kā arī 3435 specializētās tehnikas vienības.

12:00. Aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainu raidījusi 68 uzbrukuma lidrobotus "Shahed", no kuriem 31 notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Droni notriekti virs Čerkasu, Čerņihivas, Kijivas, Poltavas un Sumu apgabaliem. Vēl 36 lidroboti nokrituši paši dažādos apgabalos, domājams, pēc radioelektroniskās cīņas līdzekļu pielietošanas, piebilsts Gaisa spēku paziņojumā.

10:24. Bauskas novada Vecumniekos šodien notiks labdarības koncerts Ukrainas atbalstam "Nosargāt saulespuķi". Pasākuma laikā tiks veidots maskēšanās tīkls.

Labdarības koncerta ieejas maksa ir ziedojums fondam un tiks novirzīts Ukrainas atbalstam.

09:01. Aizvadītajā diennaktī krievi veikuši 329 uzbrukumus 13 Zaporožijas apgabala (Ukrainas dienvidaustrumi) apdzīvotām vietām, uzbrūkot ar 170 dažādu modifikāciju droniem, vēsta pravda.com.ua.

00:10. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha telefonsarunā ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu pārrunāja, kad Ukrainai tiks piešķirti iesaldētie 35 miljardi Krievijas aktīvu un kā tie tiks izlietoti, vēsta pravda.com.ua.

"Mēs apspriedām taustāmo progresu, nodrošinot Ukrainai 35 miljardus eiro, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus un citus nākamos soļus," norāda Sibiha.











Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais