Pensionāri: vai politiķi apjēdz, kādas pasakas sarakstījuši savās programmās?

Partiju programmās, kuras rakstītas šogad notiekošajām 12. Saeimas vēlēšanām, atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām rožainu un prātam neaptveramu solījumu Latvijas pensionāriem nav, taču arī par programmās esošajiem rodas šaubas – kā politiķi varēs solījumus īstenot. Šāda skaidrība nerodas arī Neatkarīgās uzrunātajiem Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) senioriem – alianses vadītājai Terēzijai Mackarei un aktīvam Rīgas senioram Bruno Baronam.

«Man ir tikai viens jautājums – vai daži politiķi vispār apjēdz, kādas pasakas aprakstījuši paši savās programmās – nereālas lietas, bez jebkāda pamatojuma. Var solīt pensiju kā Eiropā, bet, kā to nodrošināt, zinot, ka Eiropas Savienība neko sociālajā jomā mums neuzliek darīt kā pienākumu un tas pašiem vien jārisina,» skarbus vārdus par partiju programmām saka seniors Bruno Barons.

Seniori pikti

Terēzija Mackare teic: bieži politiķi sola palielināt pensijas, to sola praktiski visi, bet tiek noklusēts, kādā apmērā, kādā veidā, un gribas lai šie solījumi nebūtu plakātveida – kur politiķi ņems naudu, jo citādi «saukļi visiem jau ir apnikuši». Tāpat ir ar solījumiem veselības aprūpē – ka pensionāriem būs bezmaksas veselības aprūpe, taču, kā to nodrošinās, par to ne vārda. Aktīvi, strādājoši pensionāri vēlas uzzināt, vai var no politiķiem sagaidīt konkrētu rīcību, lai ieviestu strādājošo pensionāru neapliekamo minimumu. Gan T. Mackare, gan B. Barons uzsver, ka paškaik pensionāriem, kuri vēl strādā, nodokļi jāmaksā no pirmā algas eiro. «Esam visu mūžu strādājuši, maksājuši nodokļus, kāpēc tagad, kad esam pensijā, mūsu algām neapliekamā minimuma nav? Tā ir netaisnība, kas jālabo,» uzsver B. Barons.

Liels lūgums politiķiem un ierēdņiem ir vienkāršot valsts pārvaldi, lai pensionāriem būtu saprotams, kur, ar kādiem dokumentiem jāiet, citādi pašlaik pensionārs iet pie viena, otra un neko dažubrīd nesaprot. Izskatās, ka sistēma strādā tikai pati sev. Seniori arī aicina politiķus neaiztikt sociālo budžetu, proti, neizmantot tā līdzekļus nesociāliem mērķiem. «Visiem topošajiem deputātiem novēlu atcerēties, ka arī viņi kādreiz paši būs pensionāri, un iesaku iejusties, saprast, kā dzīvo Latvijas seniori,» ierosina T. Mackare.

B. Baronam ir ko teikt arī par veselības aprūpi: «Kad dzirdu sakām, ka valstī krīze ir beigusies, vēlos jautāt – kam tā ir beigusies? Ja tā ir, kāpēc nesamazina pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcā. Tas taču ir vājprāts! Krīzē ieviesa maksājumu par recepti arī cilvēkiem, kuri saņem 100 procentu valsts apmaksātas zāles, to es arī saucu par marasmu. Ja cilvēkam ir kompensētas zāles, viņam tās jāsniedz, nevis jāprasa līdzmaksājums. Kad to atcels?»

Solīt sola

Ko tad politiskās partijas sola šogad pirms vēlēšanām tieši senioriem? Izteikta vadlīnija visām partijām šoreiz ir solījumi, apņemšanās sakārtot, nodrošināt, reformēt tieši veselības aprūpes sistēmu. Tas, iespējams, tāpēc, ka valstī nav veselības ministra, vai tāpēc, ka redz augsni, kur var kārtīgi izkritizēt esošo sistēmu, ir svarīga partiju programmu sastāvdaļa.

Īpaši aktīvi šo tēmu izmanto partija Latvijas attīstībai, kas apsolījusi ieviest Latvijā veselības apdrošināšanu un visiem nodrošināt polises. Tieši pensionāriem tiek apsolīts, ka valsts nopirks polisi ar plašāku apdrošināto pakalpojumu klāstu. Pensiju fondu naudu partija sola ieguldīt tikai Latvijā, ne citu valstu ekonomikā.

Savukārt partijas Suverenitāte solījums ir tieši tāds, uz kādu brīdina neuzķerties seniori, proti, partija apsola paaugstināt pensijas vismaz līdz iztikas minimuma līmenim, kas ir ļoti nekonkrēts solījums, jo valsts vispār atteikusies no iztikas minimuma aprēķināšanas. Arī šī partija sola bezmaksas – tiesa, minimālos – medicīnas pakalpojumus visiem.

Partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām nesola palielināt pensijas, bet rosina vecumdienu kvalitāti uzlabot ar pārdomātām valsts programmām, iesaistot brīvprātīgās aktivitātēs, veicinot saziņu starp pensionāriem un pārējo sabiedrību.

Ne vārda par pensionāriem

Nesolīt labāk neko – arī šādu taktiku izvēlējušās dažas partijas. Piemēram, pašlaik pie varas esošā partija Vienotība programmā apņemas veidot «efektīvu sociālās drošības sistēmu ar pietiekamu atbalsta apmēra lielumu un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem visiem, kam tie ir nepieciešami». Arī te parādās senioru minētā nekonkrētība – kas ir pietiekams atbalsta apmēra lielums? Veselības aprūpē politiķi sola samazināt līdzmaksājumus tieši sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām. Kurām – tas paliek neatbildēts.

Bijušo premjeru partija jeb Vienoti Latvijai programmā ierakstījusi solījumu samazināt PVN pārtikai līdz 12 procentiem, kas teorētiski skar arī pensionārus, tāpat kā solījums samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu par veselības aprūpi. Arī Nacionālā apvienība Visu LatvijaiTēvzemei un Brīvībai!/LNNK programmā īpaši neizceļ solījumus pensionāriem, taču apņemas izveidot vienotu tautas veselības un labklājības politiku nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu. Ir arī solījums samazināt pacientu maksājumus.

Latvijas reģionu apvienība, koncentrējoties uz veselības aprūpi, pensionāriem neko nesola, izņemot noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes minimumu ikvienam. Jaunajai konservatīvajai partija savukārt ir ideja nevis ko dot, bet gan nepieļaut – konkrēti – «tādu veselības reformu, kas paredz valsts veselības regulāro aprūpi padarīt nepieejamu ievērojamai iedzīvotāju daļai».

Atjaunošot taisnīgumu

Latvijas Krievu savienība arī uzskaitījusi to, pret ko viņi iestājas, tas ir, pret pensijas vecuma un minimāla darba stāža pensijas saņemšanai paaugstināšanu. Taču šī partija ir par cilvēka pienācīgu minimālo pensiju līmeni, par pensiju pilnvērtīgu indeksāciju un par pensiju, kas nepārsniedz 400 eiro, atbrīvošanu no nodokļiem. Tātad arī konkrēts solījums. Tāpat partija sola atjaunot taisnīgumu nepilsoņu pensiju jautājumā.

Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas pašreizējā Saeimā ir viena no aktīvākajām dažādu priekšlikumu iesniedzējām izmaiņām pensiju likumā, programmā nav pārāk daiļrunīga senioru virzienā. Tā apsola daļu otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ieguldīt ražošanā, zinātnē, reģionu attīstībā. Politiķi arī apsola samazināt PVN likmi precēm un pakalpojumiem, kas ir svarīgi maznodrošinātajiem, un sola noteikt deklarētās dzīvesvietas minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Izmantos senioru pieredzi

Zaļo un zemnieku savienība sola pensiju indeksācijā ņemt vērā uzkrāto darba stāžu, uzlabot sociālo pabalstu sistēmu, stiprināt veselības aprūpi reģionos, samazināt rindas pie ārstiem, mazināt pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus.

Samazināt pacientu līdzmaksājumus sola jaunā partija Izaugsme, kurai tieši veselības jomā ir visizvērstākais piedāvājums. Izaugsme arī sola veidot atbalsta pasākumus aktīvu senioru iekļaušanai darba tirgū. Partijas No sirds Latvijai programmā ir neliela sadaļa Vecumdienas, kur teikts, ka partija apņemas padarīt «pensiju sistēmu saprotamu, godīgu un jēgpilnu,» bet vecuma pensiju aprēķinā nodrošināt pozitīvu pensiju kapitāla indeksu. To izdarīt gan ir apņēmusies arī pašreizējā valdība, vismaz šāds ierosinājums nāk no Labklājības ministrijas. Tā sauktā Sudrabas partija sola veicināt senioru pieredzes un talantu izmantošanu un nodošanu jaunajai paaudzei.

***

Seniori jautā politiķiem un 12. Saeimas deputātu kandidātiem

Bruno BARONS, aktīvs seniors no Rīgas:

Lasot partiju priekšvēlēšanu programmas, man radies jautājums: vai politiķi – esošie un topošie – vispār apjēdz, kādas pasakas viņi šajās programmās ir sarakstījuši?

Vai deputāti ir gatavi strādājošiem pensionāriem noteikt algas neapliekamo minimumu, jo pensionāri maksā nodokļus no visas algas?

Vai jaunie deputāti ir gatavi kaut ko darīt, lai Latvija nebūtu Baltijas valstu pakaļgalā un samazinātu pacientu līdzmaksājumu slimnīcā?

Terēzija MACKARE, Rīgas Aktīvo senioru alianses vadītāja:

Bieži sola paaugstināt pensijas, bet tiek noklusēts, cik lielā apmērā un no kurienes politiķi ņems naudu. Lūdzu konkrētu atbildi, kur ņemsiet naudu pensiju paaugstināšanai?

Vai varam sagaidīt, ka tiks mainīta nodokļu politika tieši strādājošiem pensionāriem, jo pašlaik pensionārs maksā nodokļus no pirmā algas eiro?

Kad un kā tiks vienkāršota valsts pārvalde, jo pensionārus sūta no vienas iestādes uz otru, pie viena, otra, trešā speciālista, un seniori apjūk, tā arī savu jautājumu neatrisinot?