Ukrainas kara 1024. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:41]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:41. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē pirmdien tiks noteiktas sankcijas Krievijas izlūkdienestu aģentiem par hibrīdiem uzbrukumiem ES, piektdien atklāja diplomāti.

Maskava stāv aiz virknes incidentu, kuru mērķis ir destabilizēt Rietumus un mazināt atbalstu Ukrainai. Vairāku ES valstu, tai skaitā Vācijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, varasiestādes pēdējos mēnešos atklājušas Kremļa organizētas sazvērestības vai piedzīvojušas dažādus incidentus, tai skaitā dedzināšanas gadījumus.

Maskava ir arī atbildīga par kiberuzbrukumiem un cenšas apdraudēt vēlēšanas Rietumos.

19:21. Jāturpina paaugstināt tarifus pēc iespējas plašākam Krievijas un Baltkrievijas produkcijas klāstam, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV), kura piektdien piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iepazīšanās sarunā ar jauno tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisāru Marošu Šefčoviču.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sarunas fokusā bija aktuālie ES tirdzniecības politikas un ekonomiskās drošības jautājumi. ĀM parlamentārā sekretāre apliecināja Latvijas gatavību cieši sadarboties ar jauno tirdzniecības komisāru un Eiropas Komisiju (EK).

D. Melbārde pateicās par EK līdzšinējo darbu pie tirdzniecības ierobežošanas ar Krieviju un tās līdzagresoriem un aicināja Šefčoviču turpināt darbu. Viņa skaidroja, ka patlaban ir jādara vairāk un ātrāk, lai mazinātu Krievijas spējas finansēt karadarbības Ukrainā.

17:51. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) Ārlietu ministriju valsts sekretāri vienojās stiprināt sankcijas pret Krieviju un turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM valsts sekretārs Andžejs Viļumsons ceturtdien un piektdien piedalījās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) Ārlietu ministriju valsts sekretāru sanāksmē, Stokholmā.

ĀM norāda, ka mērķis bija pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar reģiona drošību, tostarp noturību pret hibrīduzbrukumiem, visaptveroša atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī sankciju stiprināšanu, lai ierobežotu Krievijas agresiju.

2024.gadā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību ārlietu jomā koordinē Zviedrija, kura par savām prioritātēm ir noteikusi sadarbības stiprināšanu drošības politikā, kā arī reģionālā un globālā atbalsta veicināšanu Ukrainai. 2025.gadā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formāta koordināciju pārņems Dānija.

15:08. Lietuvas jaunā valdība 20.decembrī plāno vizīti Ukrainā, piektdien paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks.

"Vakar sarunā ar Ukrainas premjerministru ne tikai es, bet visa valdība tika uzaicināta 20. [decembrī] apmeklēt Ukrainu, un tāda vizīte tiek plānota," Palucks piektdien teica žurnālistiem.

"Šodien tiek risināti loģistikas un drošības jautājumi, taču vizīte noteikti būs," viņš piebilda.

13.45. Vācijas koncerns "Gebr. Heinemann", kuram pieder beznodokļu zonas veikali Lietuvas lidostās, turpina piegādāt luksusa preces Krievijai, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

LRT rīcībā esošā informācija liecina, ka veikali "Heinemann Duty Free", kurus pārvalda Lietuvas uzņēmums "Travel Retail Vilnius", Viļņas lidostā strādā jau 17 gadus, Kauņas lidostā - nedaudz mazāk. "Travel Retail Vilnius" īpašniekam - Vācijas koncernam "Gebr. Heinemann" - ir arī meitasuzņēmumi Krievijā, kur to partneri bijuši Krievijas oligarhi, piemēram, Arkādijs Rotenbergs, kuram jau kopš 2015.gada noteiktas starptautiskas sankcijas.

Pamatojoties uz Krievijas muitas datiem, LRT vēsta, ka "Gebr. Heinemann" šogad eksportējis uz Krieviju luksusa preces 9,5 miljonu eiro vērtībā. Pērn tāds eksports sasniedza 35 miljonus eiro, bet no 2022.gada marta, kad bija sācies Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, līdz tā gada beigām eksporta apmērs sasniedza 4,5 miljonus eiro.

Dažādas luksusa preces bija vienas no pirmajām, kuru eksporam uz Krieviju Eiropas Savienība noteica sankcijas pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

11:32. Krievija piektdien plaša mēroga gaisa uzbrukumā Ukrainai, kas bija vērsts pret enerģētikas infrastruktūru, raidījusi 93 raķetes un gandrīz 200 trieciendronus, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 81 raķeti, no tām 11 raķetes notrieca iznīcinātāji F-16, piebilda Zelenskis.

11:00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 760 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9537 tankus, 19 675 bruņutransportierus, 21 078 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 176 bezpilota lidaparātus, 2861 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 177 automobiļus un autocisternas, kā arī 3642 specializētās tehnikas vienības.

10:26. Krievija piektdien veic masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas sektoram, izmantojot desmitiem spārnoto raķešu un trieciendronu, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Ienaidnieks turpina savu teroru,. Kārtēji reizi pret enerģētikas sektoru visā Ukrainā vērsts masīvs uzbrukums " viņš ierakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

09:57. ASV ceturtdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu ASV dolāru vērtībā, steidzoties atbalstīt Kijivu pirms jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā.

"ASV piešķir vēl vienu nozīmīgu paketi ar steidzami vajadzīgiem ieročiem un aprīkojumu mūsu Ukrainas partneriem, kas aizstāvas pret notiekošajiem Krievijas uzbrukumiem," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Šī palīdzība tiks paņemta no ASV armijas uzkrājumiem.

08:00. Šorīt plkst.7 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar fondu "Uzņēmēji mieram" un Zemessardzi svinīgā pavadīšanas ceremonijā nosūtīja ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem - 19 automašīnas, kas domātas frontes karstajiem punktiem.

Transportu nodos vienībām, kuras aizstāv Ukrainas brīvību dažādos frontes karstajos punktos.

07:04. Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atbalsta Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, lai tur uzraudzītu pamieru, tomēr ASV karavīri šajā misijā netiks iekļauti, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.

7.decembra tikšanās gaitā Parīzē Tramps Ukrainas un Francijas prezidentiem sacījis, ka neatbalsta Ukrainas dalību NATO, bet vēlētos redzēt spēcīgu un labi bruņotu Ukrainu pēc karadarbības pārtraukšanas, norāda laikraksts.

00:10 Donalda Trampa sākotnējo centienu izbeigt karu Ukrainā kontūras pirmo reizi sāka iezīmēties viņa pagājušās nedēļas vizītes laikā Eiropā. Kā raksta The Wall Street Journal, viņš ierosināja Ukrainā izvietot Eiropas karaspēku, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu. Tiek atzīmēts, ka Eiropai būs jāuzņemas lielākā daļa nastas, atbalstot Kijivu ar karaspēku. Tramps tikšanās reizē Parīzē 7.decembrī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un Francijas prezidentam Emanuelam Makronam sacīja, ka neatbalsta Ukrainas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Taču tajā pašā laikā viņš vēlas, lai pēc karadarbības pārtraukšanas rastos spēcīga, labi bruņota Ukraina.