Onkologi: Vēža slimnieku skaits drīzumā sasniegs epidēmijas apmērus

© f64

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija aicina vadošās partijas un to apvienības vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām sniegt savu redzējumu, kā risināt samilzušās problēmas onkoloģijas jomā un kā mazināt saslimstības un mirstības rādītājus.

Pēc Slimības profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39 procentiem, sasniedzot jau 74 600 pacientu. 2013. gadā reģistrēti 11 567 jauni saslimšanas gadījumi ar vēzi, visvairāk atklāti ādas ļaundabīgie audzēji, krūts vēzis, bronhu un plaušu audzēji. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā daudz augstāks ir vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība. 3. un 4. stadijā atklāto ļaundabīgā audzēja gadījumu skaits veido 40 procentus. Salīdzinājumam – Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20 procentiem pacientu. Mirstību veicina arī nepilnvērtīga ārstēšana, jo Latvijā kompensējamo medikamentu sarakstā ļoti lēni tiek iekļauti inovatīvi medikamenti mērķterapijām, ko daudz aktīvāk ārstēšanā izmanto ārvalstīs.

Norādot uz galvenajām problēmām onkoloģijas jomā, abas onkologu asociācijas nosūtījušas vēstules visām partijām un 12. Saeimas deputātiem. Ņemot vērā, ka politiskās partijas būs tās, kas veidos nākamo valdību, viens no jautājumiem ir: vai onkoloģijas augstās saslimstības un mirstības mazināšanu iekļaus valdības deklarācijā kā vienu no galvenajām veselības jomas prioritātēm?

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne uzsver, ka vēzis ir neprognozējams un nežēlo nevienu, – šī slimība var rasties arī pilnīgi veselam, pat jaunam cilvēkam, kas dzīvo veselīgu dzīvesveidu. «Ja valsts politikas veidotāji, atbildīgā Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās institūcijas nemainīs savu attieksmi un turpinās īstenot strausa politiku, tad drīzumā Latvijā saslimstība ar vēzi varētu sasniegt epidēmijas apmērus,» saka ārste, «mūsu asociācijām un ārstiem ir būtiski uzzināt, ka partijas izprot onkoloģijas problēmas un plāno tās risināt.»

Onkologu asociācijas vēlas uzzināt partiju redzējumu arī par jautājumiem: kā valstī palielināt vēža atklāšanu tā sākumstadijās, kā paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu ar inovatīviem medikamentiem mērķterapijai. G. Purkalne norāda, ka pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus – tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā –, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.

Mediķus arī interesē, kādas aktivitātes tiks plānotas Pretvēža gadā, ko Veselības ministrija ir izsludinājusi jau nākamgad. «Mums ir svarīgi, lai nākamais gads būtu pirmais solis onkoloģijas pasludināšanai par prioritāti nākamajiem pieciem līdz septiņiem gadiem un tiktu izstrādāta Vēža apkarošanas un ierobežošanas ilgtermiņa programma,» teikts ārstu onkologu vēstulē, «šis nedrīkst būt darbs ķeksīša pēc, ar vairākām sociālām un informatīvām kampaņām, – tam ir jābūt mērķtiecīgam plānam ar spēcīgu pamatu un papildu budžetu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, lai spētu normalizēt dramatisko situāciju šajā jomā.».

Svarīgākais