ES teritorijā sociālās drošības jomu regulē jau 2004. gadā pieņemta regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, norāda Labklājības ministrijā (LM). Savukārt ar citām valstīm, kuras nav ES, Latvija var noslēgt divpusējus līgumus. Pašlaik līgumi sociālās drošības jomā ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, ir noslēgta Latvijas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās par savstarpēju pensiju izmaksu, tāpat līgums par sadarbību sociālās drošības jomā ar Baltkrieviju un Austrāliju. Latvija ir noslēgusi arī līgumu ar Krievijas Federāciju, un šā līguma izstrāde un pieņemšana prasīja visilgāk laika šādu līgumu izstrādes vēsturē. Izstrādes stadijā ir līgums par sadarbību sociālās drošības jomā ar Moldovu, kā arī notiek sarunas par iespējām uzsākt darbu pie plašāka līguma sociālās drošības jomā ar ASV.

Iniciatīva noslēgt divpusēju līgumu ar Gērnsiju nāk no Latvijas puses, Neatkarīgā uzzināja Labklājības ministrijā. «Ņemot vērā, ka Gērnsijas sala nav Eiropas Savienības dalībvalsts un tajā mīt aptuveni 2500 līdz 3000 Latvijas valstspiederīgo, ir jārisina jautājums par šo cilvēku sociālo drošību nākotnē,» saka LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa nupat tikusies ar Gērnsijas sociālās drošības ministru Alisteru Langluā, un amatpersonas vienojušās sagatavot abu valstu nodomu vēstules, uzsākot darbu pie līguma sagatavošanas sociālās drošības jomā. Tā kā šī otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā nav ne ES, ne arī Eiropas Ekonomiskajā zonā, uz to neattiecas regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju (Gērnsija ir pakļauta Lielbritānijai, taču nav tās sastāvā). Vēl nesen masu mediji rakstīja, ka tūlīt pēc angļu valodas latviešu būs otrā Gērnsijā dzirdamā valoda, kas apliecina, ka no Latvijas ieceļojošo cilvēku skaits salā patiešām ir ievērojams.

Līgums ar Gērnsiju sociālās drošības jomā ļoti daudz nozīmētu cilvēkiem, kuri tur stādā, jo tas ļautu personām, kas legāli strādājušas un veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, iestājoties pensionēšanās vecumam, saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, ja tās dzīvo Latvijā. Līgums ļautu arī summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja abās valstīs pēc to tiesību aktiem personai tiesības uz vecuma pensiju nerastos (Latvijā nepieciešami 15 gadi apdrošināšanas stāža, bet Gērnsijā 450 apdrošināšanas iemaksu veikšanas skaits), abās valstīs uzkrātie periodi tiktu summēti, bet katra valsts vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām.

Līdz šim LM redzeslokā nav nonākuši gadījumi, kad šāda regulējuma neesamības dēļ personām radušās problēmas, bet nav izslēgts, ka ir personas, kuras pēc atgriešanās Latvijā vecuma pensiju no Gērnsijas nesaņem. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados pensionēsies arvien lielāks skaits personu, kuras kādu savu darba dzīves periodu ir strādājušas Gērnsijā.