Imants Vīksne / Autori

Gan Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa izmeklētāji, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieki spiesti pārskatīt iepriekš pieņemtus lēmumus.

Aizsardzības ministrijas pasūtinātā sabiedriskās domas aptaujā 60% pilsoņu vīriešu apgalvo, ka militāru draudu gadījumā būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju. Tajā pašā laikā citā pētījumā 67% respondentu neatbalsta ieceri par ieroču turēšanu mājās. Bet vairāk nekā 44% iedzīvotāju, tuvojoties karam, pat apsvērtu iespēju pamest valsti (18,2% to darītu noteikti). Šīs pretrunīgās aptaujas, kas veiktas pēc Ukrainas kara sākuma, rāda, ka cilvēkiem nav skaidrs, ko patiesībā nozīmē karš un kādus pienākumus tas uzliek.

Uz Valsts kontroles pēcrevīzijas fona atsākusies Latvijas pasta krēslu, ietekmju un labumu dalīšana. Uzņēmumā izveidojies iekšējs konflikts, jo daļa darbinieku nav mierā ar vadības darba stilu. Viens valdes loceklis – Aigars Vītols amatu atstājis pirms mēneša, Egonam Strazdiņam pilnvaru termiņš beidzās aizvakar, taču tai pašā dienā ārkārtas akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par viņa atkārtotu iecelšanu valdē. Citādi ar pāri palikušajiem – Arni Gulbi un Arni Salnāju – būtu par maz, lai valdei būtu kvorums.

Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis pozitīvu atzinumu par Kalnciemā iecerēto akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, un tagad tikai no Jelgavas novada domes un pašiem investoriem atkarīgs, vai tā patiešām tiks uzbūvēta. Izšķirošais balsojums notiks vēl šomēnes.

Izraudājušies par uzbrukumu preses brīvībai Francijā, Latvijas politiķi atvēzējušies aizvērt muti žurnālistiem pašu mājās. Pieņemot Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, lielākie ieguvēji būtu noziedznieki un nepatiesu apsūdzību fabricētāji.

Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz februārim nesarūpēs demontējamā Salaspils kodolreaktora uzturēšanai šogad nepieciešamos 285 000 eiro, Latvijas Universitāte no turienes aizies, un ministrija pati varēs domāt, ko pasākt ar radioaktīvajiem atkritumiem. «Atkritumu apsaimniekošana nav zinātnieku darba pamatuzdevums,» vakar kopīgā preses konferencē paziņoja prorektors Indriķis Muižnieks, bet ministrijas pārstāvjiem uz to nebija lāgā ko atbildēt, jo plāna B vienkārši nav.

Vienīgais iemesls apsvērt vilku medību stingrāku ierobežošanu Latvijā varētu būt mežacūku populācijas iznīkšana. Cūka ir galvenais medījums divām nozīmīgām Latvijas plēsēju sugām – vilkiem un medniekiem.

Sacerot Latvijas kiberdrošības stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem, tika prognozēts, ka līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē pastiprināsies pret valsts iestādēm vērsto kiberuzbrukumu intensitāte. Pagaidām publiski pieejamā statistika neapstiprina aizsardzības ministra apgalvojumu, ka tas jau ir noticis fakts. Tomēr arī eksperti atzīst – uzbrukumu var kļūt vēl vairāk, tie var būt sāpīgāki, apjomīgāki un nākotnē pārtapt īstā kiberkarā. Latvijai jāmācās kiberuzbrukt.

Ārvalstu investoru lobētā būvniecības liberalizācija ir tas iemesls, kāpēc pirmajiem aizdomās turamajiem Zolitūdes traģēdijas lietā iespējamais sods ir tik maigs. Divi gadi. Šobrīd apsūdzēto solam pieteikti pirmie trīs kandidāti: būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būveksperts Andris Gulbis un arhitekts Andris Kalinka. Pēdējam gan kā drošības līdzeklis apcietinājums nav piemērots, tikai aizliegums izbraukt no valsts un policijas uzraudzība. Arestēta arī arhitektu biroja Kubs manta.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai nav savas mediju politikas un informācijas laukā viss notiek, kā diktē tirgus, nejaušība vai politiskas intereses – tajā skaitā Krievijas. Kultūras ministre Dace Melbārde vakar nāca uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, lai atskaitītos, kādas problēmas konstatētas un kā tās plānots risināt.

Tehniskās ķibeles demontējamajā Salaspils kodolreaktorā kļuvušas publiski zināmas vien tādēļ, ka starp objekta īpašnieku un nomnieku izveidojies konflikts par reaktora (ne)apsaimniekošanu. Latvijas valsts vides institūcijas izdarījušas visu, lai reaktora teritorijā, kurai ir milzīgs zinātniski pētniecisks potenciāls, gadiem ilgi nekas nenotiktu.

«Mēs nevaram noslēgties savā labklājības cietoksnī,» – šo atziņu Eiropas tematiskā gada attīstībai atklāšanā piektdien pauda Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Mums ir jādalās ar citiem. Jāpalīdz nabadzīgajām valstīm. Taču ārpus viņa un daudzu citu prominenču runām palika iemesli, kāpēc tas ir jādara. Ja bagātā Eiropa ar labdarību nenodarbosies, jaunattīstības valstu nabagie paši nāks pakaļ palīdzībai.

Pēc homoseksuāļu organizācijas Mozaīka aicinājuma netradicionāli guļošie bombardē Valsts prezidenta kanceleju ar melīgām apsūdzībām homofobijā, bet Eiroparlamenta deputāte Sofija Intvelda uzdevusi Eiropas Savienības Padomei oficiālu jautājumu, vai prezidents atsauks savu paziņojumu, un Latvijas prezidentūrai – vai tās prioritāte būs Vienlīdzīgas attieksmes direktīva.

Latvijas Ārstu biedrībai izdevies apsteigt ASV specdienestus. Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis strādā nevis Savienotajās Valstīs, kas pieprasa viņa izdošanu, bet gan tepat pie pašmāju dakteriem. Savukārt viņa advokāti turpina juridisko cīņu pret Latvijas pilsoņa izdošanu.

No 30 000 Tukuma novada iedzīvotāju apmēram 100 cilvēku turpina likt šķēršļus lidostas Jurmala Airport attīstības iecerei, nezināmu iemeslu dēļ aizstāvot četru viensētu ekskluzīvu savrupību, kaut gan šo viensētu īpašnieki lidostas attīstību atbalsta.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā līdz pat 2004. gadam iespējams izsekot, kā ar Olaines šķidro atkritumu izgāztuvi tika taisīta nauda: projektēšana, pārprojektēšana, aktualizācija, sagatavošana, sagatavošanas uzraudzība virknējušās viena aiz otras. Un arī pašlaik notiek papildu izpēte.

Iedzīvotāju novērstais Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas eksperiments pārtapis Dabas aizsardzības pārvaldes biznesa projektā. Četras cirsmas Lenčupes dabas liegumā pārdotas par 134,5 tūkstošiem eiro. Priedes, egles, bērzi. Īsi pirms Ziemassvētkiem liegumā nogādāti deviņi zāģi, un tagad baļķi jau krājas milzu grēdās. Vietējie lēš, ka kritušais apjoms ir krietni lielāks par pieļaujamajiem 10% biezības. Varbūt pat puse.

Kamēr Latvijas aizsardzības, propagandas un starptautiskās politikas eksperti tikai sākuši darbu pie valsts jaunās aizsardzības koncepcijas, Krievija, kas ir vienīgais vārdā regulāri sauktais Latvijas apdraudējuma avots, savu koncepciju gada nogalē jau ir apstiprinājusi.

«Ja viss nav tik slikti, tad jānoskaidro, cik slikti viss ir,» teica rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, un Aizsardzības ministrija viņu izgrieza no video. Publiskā diskusija par jauno valsts aizsardzības koncepciju uzreiz kļuva gludāka, ierasti optimistiskāka.

Ziemas divām aukstākajām naktīm, kurās gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat mīnus 18 grādiem, sekos siltāks un mitrāks laiks.

Vēl iepriekšējā koalīcijā tapušais nodoms dibināt palīgu mediju nozarei joprojām buksē.

Šā gada 11 mēnešos Latvijā piedzimuši 19 752 bērni, kas ir par 772 mazuļiem jeb 4% vairāk nekā pagājušajā gadā šādā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.