Pēc homoseksuāļu organizācijas Mozaīka aicinājuma netradicionāli guļošie bombardē Valsts prezidenta kanceleju ar melīgām apsūdzībām homofobijā, bet Eiroparlamenta deputāte Sofija Intvelda uzdevusi Eiropas Savienības Padomei oficiālu jautājumu, vai prezidents atsauks savu paziņojumu, un Latvijas prezidentūrai – vai tās prioritāte būs Vienlīdzīgas attieksmes direktīva.
Sarunā ar aģentūru LETA deputāte pauda viedokli, ka, pēc viņas domām, Latvijas valdībai vajadzētu distancēties no prezidenta izteikumiem un nākt klajā ar paziņojumu, ka Latvijā tiek ievērotas minoritāšu tiesības. Taču nekas tāds nenotiks.
Pirmkārt, nekāda prezidenta paziņojuma nav bijis. Tikai godīgas atbilde uz Neatkarīgās intervijā uzdotiem jautājumiem. Un, otrkārt, prezidents savas domas arī pārmetumu iespaidā nemaina. Preses sekretāre Līga Krapāne atstāsta prezidenta teikto, ka viņš devis zvērestu saskaņā ar Latvijas Satversmi un tajā ietilpst arī 110. pants, kas citastarp vēsta sekojošo: «Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti (..).»
Tomēr ažiotāža ap šiem dažiem intervijas teikumiem sacelta iespaidīga. Homoseksuāļi, atsaucoties organizācijas Mozaīka aicinājumam, sūta dažāda formāta vēstījumus prezidenta kancelejai, pārmet prezidentam it kā homofobiskus izteikumus. Līga Krapāne apstiprina, ka interesējušies un skaidrojumus prasījuši arī ārvalstu mediji, tomēr pamatā vēstuļu autori ir individuālas personas.
Daži aktīvisti pat nav apgrūtinājuši sevi ar oriģinālā teksta izlasīšanu, acīmredzot pilnībā uzticoties Mozaīkas izplatītajiem apgalvojumiem (ja ne melīgiem, tad noteikti nepārbaudāmiem): «LGBT un viņu draugu asociācija Mozaīka ir ļoti vīlusies, ka Eiropas Savienības demokrātiskas dalībvalsts prezidents neciena visu savas valsts pilsoņu tiesības un pilnībā neizprot vienu no cilvēktiesību pamatvērtībām – runas un pulcēšanās brīvību.»
Prezidenta kanceleja arī uz tādām vēstulēm reaģē korekti un iecietīgi, nosūtot to autoriem precīzus intervijas fragmentus, lai cilvēki saprot, ka patiesībā neko homofobisku prezidents nav pateicis.
Zīmīgi, ka mākslīgi uzpūstais skandāls vārdos tiek saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē un seksa festivālu Europride 2015, kaut gan oficiāli starp šiem abiem pasākumiem nav nekādas saistības. Prezidentūras komunikāciju vadītāja Linda Jākobsone apgalvo, ka nekāda veida sadarbība vai atbalsts no prezidentūras puses pasākumam Europride 2015 nav paredzēts.
Tomēr, kā Neatkarīgā jau vēstījusi, seksa festivāla organizatori pulcēt netradicionāli guļošos tieši Rīgā nolēmuši, jo te varēs sastapt ietekmīgākos Eiropas politiķus, un tātad – lobēt visdažādākās idejas, tostarp arī tādas, kurās ieinteresēta homoseksuāļu kopiena. Piemēram, vīru mīlas juridisku legalizāciju, ļaujot viena dzimuma pāriem precēties vai vismaz reģistrēt partnerattiecības.
Kas tālāk notiks ar eiroparlamentārietes Sofijas Intveldas uzdotajiem jautājumiem? Visticamāk, deputāte saņems formālu atbildi Eiropas Padomes vārdā, kas būs saskaņota ar Latvijas prezidentūru. «Tomēr ir grūti iedomāties, kā kāds cits varētu skaidrot suverēnas valsts prezidenta izteikumus,» tā spriež Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. Savas Nīderlandes kolēģes rīcību, vārdiski uzbrūkot Latvijas prezidentam, viņa vērtē kā nelāgu signālu. Tikko Francijā žurnālisti apšauti par to, ka viņi domāja tā, kā viņi domāja, un Eiropā valda sašutums par vārda brīvībai notikušo uzbrukumu. Taču arī Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam ir tiesības domāt un runāt tā, kā viņš uzskata par nepieciešamu.
Tai skaitā par politiski tik aktuālu problēmu kā sekss.
***
Fragments no 18. decembrī Neatkarīgās publicētās Elitas Veidemanes intervijas ar valsts prezidentu:
«– Reizēm šķiet, ka galvenais nākamās ES prezidentūras notikums būs homoseksuālistu praids Rīgā. Neviena Latvijas amatpersona līdz šim nav atzinusies, ka būtu uzaicinājusi šos praidistus «viesoties» Latvijas galvaspilsētā. Varbūt jūs kaut ko zināt?
– Es noteikti neesmu tas aicinātājs.
– Tas tā kā būtu zināms. Bet ko darīt tiem, kuri uzskata, ka šāds pasākums ir nevajadzīgs un kaitīgs? Kāpēc tiem, kuri neatbalsta geju izrādīšanos, jājūtas vainīgiem un jāklausās viņu nievas?
– Es agrāk nenovērtēju visas šīs sistēmas spēku un ietekmi.
– Un ko tad darīt mums? Izrādīt toleranci vai vienaldzību? Braukt uz laukiem, lai neredzētu šo nejēdzību, vai izrādīt nepatiku?
– Izrādot nepatiku, mēs viņus tikai atbalstīsim. Viņi teiks: redz, kā mums uzbrūk, nāciet mūs aizstāvēt! Katrs cilvēks pats izvēlas savu dzīves ceļu, un katram arī jāatbild par savu izvēli. Bet šī izvēle nav jāuzspiež pārējiem, un katrā gadījumā tā nav publiski jāreklamē. Šāds ceļš ved uz nekurieni.»
Visa intervija izlasāma šādā adresē: http://nra.lv/latvija/131085-andris-berzins-skolotaji-ir-sabiedribas-sapratigaka-dala.htm