Latvijas Ārstu biedrībai izdevies apsteigt ASV specdienestus. Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis strādā nevis Savienotajās Valstīs, kas pieprasa viņa izdošanu, bet gan tepat pie pašmāju dakteriem. Savukārt viņa advokāti turpina juridisko cīņu pret Latvijas pilsoņa izdošanu.
Jāatgādina, ka lemšanā par D. Čalovska izdošanu iesaistīta Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, kā arī Latvijas valdība. Visas trīs institūcijas ASV lūgumu apmierināja, akli paļaujoties, ka amerikāņi jau bez dibināta iemesla nedarīs pāri Latvijas pilsonim. Viņš ar segvārdu Miami it kā piedalījies globāla datortārpa radīšanā un līdzdarbojoties miljoniem dolāru zādzībā. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka izdošanas procedūrā notikuši vairāki tiesību pārkāpumi. Arī nepamatota turēšana restotā būrī un pārsūdzības iespēju nenodrošināšana.
Tāpēc D. Čalovskis joprojām atrodas Latvijā, bet visas iesaistītās institūcijas, valsts policiju un ASV vēstniecību ieskaitot, turpina konsultācijas par to, kā īsti tulkojams ECT lēmums, jo tas nepasaka izdot D. Čalovski vai neizdot un to, kā tas darāms. Tikai to, ka principā tas ir iespējams.
Šo pauzi sava aizstāvamā labā izmantojuši viņa advokāti. Ilona Bulgakova pagājušajā nedēļā Augstākajā tiesā iesniegusi vairākus lūgumus: pārskatīt izdošanu, apturēt izdošanu, kamēr lūgums nav izskatīts, un arī ierosināt ECT vērtēt Latvijas līgumu ar ASV, kas esot pretrunā Eiropas kopienas līgumam. Augstākā tiesa savukārt jau paziņojusi, ka šos lūgumus izskatīt negrasās, taču apsvērumi, kādēļ, vēl neesot saņemti. Ja tiesa atceltu pašas pieņemto izdošanas lēmumu, arī valdībai jautājumu nāktos skatīt no jauna. Taču pārskatīt iepriekš lemto Ministru kabinets drīkstētu arī bez īpašas tiesas sankcijas. Uz to valdību aicina Latvijas Ārstu bierības prezidents Pēteris Apinis, kurš Imantas hakeri, izrādās, kopš pērnā augusta pieņēmis darbā biedrībā: «Latvijas valdība var lemt, un tai ir atkārtoti jālemj – izdot vai neizdot Denisu Čalovski tiesāšanai uz ASV. Patiesībā valdībai ir jālemj – vai Latvijai pašai ir vajadzīgas izcilas programmētāja smadzenes vai arī mēs tās mīļuprāt nododam citam. Būsim atklāti – ja Deniss Čalovskis nonāks ASV un tiks tiesāts, viņš vienkārši tiks piesaistīts kādam konkrētam darbam pie datora. ASV ir vajadzīgas Denisa smadzeņu krokas.» Apinis uzskata – ja D. Čalovska rīcībā tiešām bijušas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad tiesāt viņu var arī tepat Latvijā, vienlaikus ļaujot viņas strādāt Latvijas labā.
Šobrīd Imantas hakeris veido Latvijas nacionālo sabiedrības veselības portālu www.arsts.lv, administrē Latvijas Gada balvas medicīnā balsošanas sistēmu, kā arī veic biedrības datu bāzes modernizāciju.
Viņš pats ar veicamo darbu ir apmierināts, un, protams, ne uz kādu Ameriku doties nevēlas. Drošībniekus, kas staigātu pakaļ, D. Čalovskis nav manījis, kaut gan šaubu, ka tiek uzmanīts katrs viņa solis un noklausīta katra telefonsaruna, nemaz nevar būt. Ja nu pēkšņi viņam pakaļ atlido lidmašīna.
