Ārvalstu investoru lobētā būvniecības liberalizācija ir tas iemesls, kāpēc pirmajiem aizdomās turamajiem Zolitūdes traģēdijas lietā iespējamais sods ir tik maigs. Divi gadi. Šobrīd apsūdzēto solam pieteikti pirmie trīs kandidāti: būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būveksperts Andris Gulbis un arhitekts Andris Kalinka. Pēdējam gan kā drošības līdzeklis apcietinājums nav piemērots, tikai aizliegums izbraukt no valsts un policijas uzraudzība. Arestēta arī arhitektu biroja Kubs manta.
Mēļo, ka I. Sergets visu vainu centies novelt uz A. Kalinku, un acīmredzot tas arī izdevies. Nākamie, kas varētu viņiem piepulcēties aizdomās turamo statusā, ir būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Katrā ziņā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar atzina, ka aizdomās turamo personu skaits turpinās pieaugt, iespējams, arī no Rīgas būvvaldes darbinieku vidus.
Kāpēc tik maz
Kādreiz par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi smagas sekas, draudēja astoņi gadi cietumā. Tagad saskaņā ar Krimināllikuma 239. panta 4. daļu – astoņus gadus var nopelnīt par vismaz divu cilvēku nāvi izraisījušu būvniecību. Taču 2013. gadā, kad sabruka Maxima, šādas ceturtās daļas pantā nav bijis. Zaļā gaisma jebkādai būvniecībai maksimālā tempā bija novedusi pie būvniecības normatīvās bāzes vienkāršošanas un tostarp arī pie sodu samazināšanas. Tiesiskās paļāvības princips policijas traktējumā šobrīd ļauj izmantot vien pašreizējā panta maigāko – otro – daļu ar soda apmēru amplitūdā no piespiedu darba vai naudas soda līdz diviem gadiem cietumā. Kaut gan tobrīd pantam bija cita otrā daļa – ja izraisītas smagas sekas, brīvības atņemšana bija iespējama līdz četriem gadiem. Visticamākais, arī šīs Krimināllikuma traktējuma nianses pētīs traģēdijas Parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Taču ne visiem cietušajiem šobrīd ir svarīgi, tieši uz cik gadiem traģēdijas līdzautori tiks izolēti no sabiedrības notiesāšanas gadījumā. «Būtiski, lai tiesāti tiek ne tikai slepkavas, bet arī slepkavības pasūtītāji.» Tā tēlaini izsakās Zolitūdes traģēdijā cietušais Imants Burvis, kurš Maxima drupās zaudēja dēlu. Viņš komisijai iesniedzis vairākus priekšlikumus, tostarp ierosinājis pētīt ar būvniecības liberalizācijas apstākļus un ar to saistīto politisko korupciju.
Jāmeklē sistēmas uzturētāji
«Uzskatu par nepieciešamu arī iespējamo politisko korupcijas risku izvērtēšanu tālākajā Saeimas darbā. Izskatot arī tādus jautājumus kā iespējamā partiju priekšvēlēšanu kampaņu sponsoru ietekme uz partiju virzītajiem likumu labojumiem, uz partiju virzīto un vēlāk Saeimas apstiprināto augsto valsts amatpersonu darbu un iespējamo likumu normu pakļaušana dažu partiju vajadzībām, veidojot atbalstu saviem sponsoriem,» norāda I. Burvis. Būvkompānija Re&Re ir saistīta gan ar Zolitūdes traģēdiju, gan Rīgas pils ugunsgrēku, un tomēr saņem nākamos valsts pasūtījumus. Sergets, Gulbis, Kalinka – tie, pēc I. Burvja domām, ir izpildītāji, kā advokāti saka – skrūvītes, bet jārok dziļāk – par sistēmas uzturēšanu atbildīgi esot tā brīža premjers Valdis Dombrovskis un kādreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, arī Saeimas deputāti. Citi jumti jau bija brukuši, taču nevienam uz galvas neuzkrita, un neviens arī nelikās par to ne zinis.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis piekrīt, ka Zolitūdes traģēdija ir pamats sarunai par korupciju, taču korupcijas apkarošana ir KNAB kompetence. Pēdējā komisijas sēdē arhitekti un būvnieki esot iesmējuši, kad KNAB pārstāve neko skaidri par korupciju būvniecībā nevarēja pastāstīt. «Bet korupcijas ēna ir, un tas ir acīmredzami,» atzīst R. Balodis. «Uzreiz pēc traģēdijas parādījās ziņas par partiju melnajām kasēm, bet tad tas viss kaut kā noklusa.» Izmeklēšanas komisija sekos arī šīm aktualitātēm, pēc mēneša atskaitīties par paveikto nāks ģenerālprokurors, tomēr komisijai primāri esot tikt galā ar sākotnēji izvirzītajiem darbiem – pārbaudīt celtniecības normas un uzraudzību, reakciju avārijas situācijās, sociālās palīdzības organizāciju un uzraudzīt izmeklēšanas gaitu. Papildu izaicinājums komisijas darbā ir sēžu tiešās videotranslācijas. Deputāti pie publicitātes ir pieraduši, savukārt ierēdņiem tiešraide radot grūtības. Nākamā sēde – pirmdien.
No izmeklēšanas virtuves
Izmeklēšanas gaitai uzmanīgi seko arī iesaistītās nozares. Latvijas Būvinženieru savienība pat nekavējoties savā mājaslapā ielika ziņu, ka pirmie aizturētie ir būvinženieri. Savienības vadītājs Mārtiņš Straume atzīst, ka tas jau bija paredzams: «Jau piektajā dienā pēc traģēdijas pēc publiskotajiem būvprojekta materiāliem kļuva skaidrs, ka slodzes ir nepareizi sarēķinātas un konstrukcija ir nepareiza. Pat bez otrās kārtas konstrukcija nebūtu izturējusi.» M. Straumes teiktajā parādās arī šis tas no izmeklēšanas virtuves: «Sergets veļ vainu uz Kalinku, bet viņš jau pats bija atbildīgs par būvkonstrukcijām. Tai skaitā par tām dalītajām kopnēm. Un Sergeta paraksts ir uz sējuma pirmās lapas.»
Mārtiņš Straume paredz, ka būs arī cilvēki, kas uz apsūdzēto sola nesēdēs, lai arī veicinājuši traģēdiju plašākā kontekstā. Runa ir par Ārvalstu investoru padomi, kas panāca visu veidu būvniecības normu mīkstināšanu. «Tas bija pilnīgas liberalizācijas variants – lai nāk ārvalstu investori un dara, ko grib. Greiškalna komanda tā bija. Viņi lobēja nopamatotu liberālismu bez elementāras kontroles.»
Tagad nozares lielā rūpe ir prestiža atjaunošana, un 2015. būvinženieriem būs precizitātes un kvalitātes gads. Šodien savienība rīko kārtējo semināru saviem biedriem, runāt plānots arī par tādu būtisku darba aspektu kā būvuzrauga tiesības un pienākums atteikties no uzraudzības, ja pasūtītājs vēlas būtiski mainīt projekta saturu. Piemēram, izmantot lētus un sliktus materiālus vai arī monolītu kopni pārdalīt uz pusēm. Jo tā lētāk.